Neoficiāla, taču no ticamiem avotiem nākusi informācija liecina, ka Liepājas pusē pazīstamākā ceļu būves nozares firma “Aizputes ceļinieks” ir lielu pārmaiņu priekšā, proti, uzņēmumam varētu mainīties īpašnieki. Tikai nav skaidrības, vai “Aizputes ceļiniekam” kā stabili strādājošam uzņēmumam precinieki  prasās ciemos vai paša uzņēmuma īpašnieki secinājuši, ka viens nav karotājs, tāpēc meklē sabiedroto.

Oficiāli neko neapstiprina

SIA “Aizputes ceļinieks” ir dibināta 1991.gada 12.jūlijā, un visus šos gadus ir strauji attīstījusies un kļuvusi par pazīstamāko ceļu būves nozares firmu, kas uzvarēja lielākajā daļā konkursu un ieguva pasūtījumus gan Liepājas rajonā, gan Liepājā. Uzņēmums, kura juridiskā adrese ir reģistrēta Aizputē, nodarbojas ar gatavo betona maisījumu ražošanu, ēku demontāžu un nojaukšanu, zemes darbiem, automaģistrāļu, ceļu, lidlauku būvniecību u.c.

Arī patlaban par pasūtījumu trūkumu firmai sūdzēties nevajadzētu, tomēr ir saņemti signāli, ka “Aizputes ceļinieks” jau pērn ir apspriedis apvienošanās iespējas. Sarunas esot notikušas ar “Saldus ceļinieku”, taču tās nav vainagojušās panākumiem. Nu notiekot sarunas ar citu, daudz ietekmīgāku uzņēmumu – akciju sabiedrību “A.C.B.”

Savukārt SIA “Aizputes ceļinieks” valdes priekšsēdētājs Egils Muižulis “Kurzemes Vārdam” atteicās komentēt vai apstiprināt iepriekš pieminēto informāciju. Kā pastāstīja viens no avotiem, kas vēlējās palikt anonīms, šāda nostāja nav nekas īpašs. Visticamāk, sarunās starp “Aizputes ceļinieku” un akciju sabiedrību “A.C.B.” vēl nav panāktas konkrētas vienošanās par kapitāldaļu pirkšanu, pārdošanu vai cita veida apvienošanos. Un darba procesā neviena uzņēmuma pārstāvis publisku informāciju parasti nemēdz sniegt.

 
Notikusi kapitāldaļu koncentrēšana

Taču to, ka “Aizputes ceļinieka” īpašnieku katliņš patiešām vārās, var spriest arī pēc “Lursoft” datu bāzē pieejamās Uzņēmuma reģistra informācijas. Lai arī vēsturiskos datos redzams, ka pēdējos gados izmaiņas SIA dalībniekos notikušas samērā bieži, īpaši intensīvi šīs izmaiņas veiktas tieši 2006. gadā – operatori tās reģistrējuši 18 reizes. Tas liecina par aktīviem kapitāldaļu pārpirkšanas centieniem, visticamāk, lai uzņēmuma daļas koncentrētos dažu īpašnieku rokās. Ja vēl 2005.gada nogalē “Aizputes ceļinieks” piederēja 26 fiziskām personām, tad pēdējās izmaiņas, kas veiktas 2006.gada 24.oktobrī, rāda, ka uzņēmumam palikuši vairs tikai astoņi īpašnieki: Pēteris Jurašs (39,79 procenti), Ivars Smilga (20 procenti), Andris Laukagals (12,5 procenti), Indra Zvirbule (9 procenti), Leonards Ķīvīts (5,71 procenti), Harijs Andris Zeliks-Zommers (5,43 procenti), Jēkabs Šmits (4,36 procenti) un Vilma Čirkše (3,21 procenti).

 
Meklē turpmākās pastāvēšanas veidus

Kas tad īsti ir noticis uzņēmumā, kas, vismaz no malas raugoties, šķiet plaukstošs un kuram pasūtījumu netrūkst, ka jāmeklē drošāka azote? Iespējams, vismaz daļa no atbildes uz šo jautājumu varētu slēpties “Aizputes ceļinieka” tiešās konkurentes – akciju sabiedrības “Ceļu, tiltu būvnieks” – valdes priekšsēdētāja Gata Zvirbuļa teiktajā, kas publicēts “Autoceļu Avīzes” 2005.gada decembra numurā. Tajā viņš pauž uzskatu, ka aizputnieki no sevis jau ir izspieduši maksimumu un “Aizputes ceļinieks” savā izaugsmē ir sasniedzis punktu, aiz kura uzņēmums kļūst neelastīgs un arī mazāk rentabls. Iespējams, ka šis viedoklis ir tikai konkurences diktēta retorika, taču, ja apstiprinātos runas par uzņēmuma precībām, zināma patiesības dzirksts tur arī varētu būt. Arī no neoficiāliem avotiem izskanēja, ka uzņēmums pastiprinātas konkurences apstākļos šādi meklē jaunas izaugsmes iespējas, jo vienam pašam tam konkursos par lielāka mēroga objektiem startēt ir grūti. Arī konkurenti nesnauž. Kaut vai tas pats “Ceļu, tiltu būvnieks” ir izveidojis jaudīgāku un modernāku asfaltbetona ražošanas rūpnīcu. Tāpēc tiekot meklētas iespējas, kā turpmāk uzņēmumam pastāvēt.

 
Izraudzīts patiešām stiprs plecs

Ja patiesībai atbilst neoficiālā informācija, ka par “Aizputes ceļinieka” līdzīpašnieku varētu kļūt akciju sabiedrība “A.C.B.”, tad jāteic, ka izraudzīts ir patiešām stiprs plecs. Šī ceļu būves firma dibināta 1992.gada 13.oktobrī, uzņēmuma attīstības gaitā veikti arī nopietni investīciju projekti un valsts uzņēmumu privatizācija. Jau 1993.gadā ar nolūku palielināt ražošanas jaudas, tika privatizēts Rīgas pašvaldības specializētais mehanizācijas uzņēmums, kas būtiski uzlaboja firmas “A.C.B.” tehnisko bāzi, bet 1994.gadā tika noslēgts nomas līgums ar izpirkšanas tiesībām par pašvaldības uzņēmuma “Rīgas ceļi” ražošanas bāzi. 1994.gada jūnijā no Latvijas kuģniecības iegādāts ceļu remonta mašīnu komplekts “Remixer – 4500”, kas joprojām ir vienīgais Latvijā. 2001.gada nogalē no Polijas koncerna “Mostostal Zabrze” iegādāta bruģa ražotne, kas kļuvusi par “A.C.B.” meitas uzņēmuma “ACB Betons” sastāvdaļu un ir šobrīd modernākā bruģa ražotne Latvijas galvaspilsētā, kas izmanto vācu firmas “Moss” tehnoloģijas.

Firma “A.C.B.” kopš tās dibināšanas ir kāpinājusi ražošanas apjomus no 500 tūkstošiem latu 1993.gadā līdz 18,3 miljoniem latu 2003.gadā, strādājot gan valsts un pašvaldību pasūtījuma, gan dažādu uzņēmumu un firmu objektos. Reklamējot sevi, firmas pārstāvji apgalvo, ka uzņēmumam ir pa spēkam jebkura veida un apjoma ceļu būvdarbi, nodrošinot visaugstākajām prasībām atbilstošu kvalitāti.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

SIA “Aizputes ceļinieks” Liepājas iecirkņa bāze, kas atrodas pie dzelzceļa pārbrauktuves. Pēc bāzes spriežot, uzņēmums saimnieko ar plašu vērienu, taču acīmredzot uzņēmējdarbībā var gadīties apstākļi, kad arī salīdzinoši lielam un stabilam uzņēmumam ir jāmeklē stiprāka pleca atbalsts.