Tautas partijas valdes priekšsēdētājs Andris Šķēle noraida spekulācijas par viņa saistību ar vēja parku būvniecību jūrā, informēja Šķēles preses sekretārs Romāns Meļņiks.

Ministram Kamparam, pēc Šķēles teiktā, būtu jāatceras, ka viņš ir ne tikai “Jaunā laika” biedrs, bet arī Latvijas valsts amatpersona. “Tā ir bezatbildība, ka valdības pārstāvja ignorances rezultātā potenciāli ļoti liela investīcija Latvijas tautsaimniecībā varētu kārtējo reizi iet secen – nemaz nerunājot par Latvijas iespēju videi draudzīgā veidā iegūt un visticamāk arī eksportēt ievērojamu elektroenerģijas daudzumu. Lai arī vēja parku būvniecība jūrā ir projekts ar milzīgām, ļoti grūti atpelnāmam investīcijām, Dānijas, Nīderlandes un citu valstu pieredze rāda, ka šādām tehnoloģijām ir lielāka nākotne nekā importētās fosilās degvielas dedzināšanai elektroenerģijas ražošanai,” norāda Šķēle.

Tieši ekonomikas ministrs nes, pēc Šķēles domām, politisku atbildību par Latvijas valsts apņemšanos sasniegt solītos augstos atjaunojamās enerģijas apjomus elektroenerģijas apgādes bilancē. Par šādas apņemšanās neizpildi Eiropas Komisijai ir tiesības vērsties pret Latvijas valsti.

“Lai novērstu subjektīvā faktora lomu lēmumu pieņemšanā, ministram būtu jānodrošina precīza likumdošanas regulējuma pieņemšana par atļauju piešķiršanu šādām milzu investīcijām, kā arī par ģenerējošo jaudu būvniecības kārtību atklātā jūrā,” uzskata Šķēle.

Kā ziņots, laikraksts “Diena” iepriekš rakstīja, ka Šķēlem pietuvināta persona, uzņēmējs Juris Kajaks vēlas īstenot liela vēja parka veidošanu Latvijas kontinentālajā šelfā – Baltijas jūrā, teritorijā no Liepājas līdz Akmensragam.

LETA