liepajniekiem.lv
Autotransporta direkcija saņēmusi satiksmes ministra Kaspara Briškena rīkojumu sagatavot informāciju par ārkārtējo situāciju reisu neizpildē.
Arī Dienvidkurzemes novada vadība grasās šo problēmu pārrunāt ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu.
Liepājas šoferiem ir tendence slimot
“Bērns gaida pieturā autobusu, kas nemēdz būt ik pa stundai, bet vienīgais vakarā, uz Sikšņiem no Nīcas, un autobuss atcelts. Skolu Sikšņos aizvēra, nav rentabla. Mācās bērni vai nu Nīcā vai Rucavā. Autobuss no Nīcas 15.30. Sapulce skolā 16.00. Ok. Ir tak autobuss, 17.40 no Liepājas. Bet autobusu gaida un nekā. Izrādās, atcelts.
Un ja nu nav telefons, lai pazvanītu? Ja nu man nav mašīnas, lai savāktu? Tas kādam rūp? Tik mums pašiem. Ar meitu vis ok, savācu. Un 15 gadi nav arī vairs 10. Bet ja kāds mazāks no pulciņa brauc? Jo ir tak autobuss… un telefons izlādējies vai vispār nav…
Vai kādam vispār rūp tie, kas nedzīvo pilsētā?”
retoriski vaicā Baiba Siljāne-Verdina sociālajā tīklā “Facebook”, aprakstot piedzīvoto otrdienas vakarā, kad nebija autobusa, lai meita nokļūtu no skolas uz mājām.
Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Heinsberga informē, ka 17. septembrī LAP atcēla astoņus reisus, 18. septembrī – divus, 19. septembrī – deviņus, 20. septembrī – trīs.
“LAP šogad nav izpildījis aptuveni 580 reisus,”
turpina ATD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Viktors Zaķis.
“Mazs procents, ja skatāmies pēc 207 000 kopīgā reisu skaita, kas uzņēmumam jānodrošina. Taču katrs neizpildītais reiss atstāj cilvēku uz ielas, viņš nenokļūst, kur vajag, tajā brīdī nav iespējas pārvietoties. No šī skatpunkta ATD situāciju vērtē kritiski, tā nav pieļaujama norma, jo uzņēmums apņēmies izdarīt.
Protams, var būt kavēkļi, piemēram, stihiskas nelaimes, bijuši applūduši ceļi, dabas katastrofas. Bet tagad atceltie reisi liecina, ka pārvadātājs nav pienācīgi sagatavojies neparedzētām situācijām. Visa atbildība gulstas uz pārvadātāju, kurš apņēmies pildīt līguma nosacījumus,” viņš norāda, paskaidrojot, ka direkcija, lai nodrošinātu pārvadājumus reģionālo maršrutu tīklā, organizē atklātus iepirkumus.
Pārvadātāji piedaloties zina, cik daudz maršrutu un reisu jāizpilda. “Konkursa uzvarētājs, slēdzot līgumu, parakstās, ka to arī nodrošinās visā termiņā pilnā apjomā; nav atkāpju, ka, ja kaut kas atgadās, tad nebrauc.
Uzņēmuma pienākums ir arī papildus nodrošināt rezerves, lai maršrutus veiktu,”
savukārt par LAP atbildību paskaidro saka V. Zaķis.
Ir paredzēti līgumsodi – mēnesī no 70 līdz 500 eiro, atkarībā no neizpildīto reisu skaita. Sodu iespējams piemērot atkārtoti, jo līguma izpildes uzskaite katrā mēnesī sākas no jauna. Bijuši mēneši, kad LAP nav sodīts, bet pēdējie divi mēneši ir ārkārtēji, un uzņēmumam izrakstīts līgumsods.
Vai tiks mainīts pārvadātājs, to V. Zaķis nevarēja atbildēt.
Atcelti reisi ir arī citiem pārvadātājiem, bet LAP galvastiesu pārāks attiecībā uz reisu neizpildi autovadītāju trūkuma dēļ. “Protams, ir gadījumi, kad šoferi slimo,” turpina ATD pārstāvis.
“Iedomājieties, ja reiss ir sešos no rīta. Šoferis četros ceļas, jūt, ka viņam paaugstināta temperatūra, piecos to paziņo dispečeram, un var būt ļoti sarežģīti dabūt vietā citu vadītāju. Taču tendence slimot Liepājas uzņēmumā ir apjomīga, tā mēs vērtējam.”
Nesagaidīt autobusu – neapskaužama situācija
Ar sabiedriskā transporta kustības grafikiem savas ikdienas gaitas saskaņojuši Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji. Reisu atcelšana viņus ietekmē tieši – netiek uz darbu, skolu, kārtot darīšanas. Vai pašvaldībai ir idejas, ko šajā situācijā darīt cilvēku labā?
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols uzsver: “Situācija, kad cilvēks stāv pieturā, gaida autobusu, bet tas tā arī neatnāk, taču cilvēkam jātiek uz darbu, pie ārsta vai vienalga kur citur, ir patiešām neapskaužama. Par šo problēmu mums ir bijušas vairākas sarunas ar sabiedriskā transporta organizētājiem no “Liepājas autobusu parka”.
Esam meklējuši dažādus risinājumus, bet pagaidām nekas daudz nav mainījies.
Lai vismaz kaut kā palīdzētu cilvēkiem, lai kaut vai pateiktu, ka autobusa nebūs, esam savos saziņas kanālos likuši informāciju par reisiem, kas nenotiks.
Cilvēki – kaimiņš ar kaimiņu, ir kooperējušies un brauc kopā, mūsu pagastu pārvaldnieki ir veduši cilvēkus, ja redz, ka stāv pieturā un velti gaida. Es pats arī esmu izlīdzējis ik pa laikam, bet tas nav problēmas risinājums, tās ir atsevišķas epizodes, draudzīga izpalīdzēšana.
Viens no risinājumiem, kā varam savējiem palīdzēt, – pārvadāt kopā ar skolēniem. Tikai šīs lietas likumiski jāsakārto valsts līmenī, jo šāda rīcība pašvaldībām nav atļauta.
Ja var ticēt pārvadātāju publiski teiktajam, ka problēmu ar neizpildītajiem reisiem rada autobusa šoferu trūkums, tad tas ir bēdīgi.
Plānots, ka nākamnedēļ novadu apmeklēs jaunievēlētā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa un sabiedriskā transporta attīstība un uzlabojumi noteikti būs viens no jautājumiem, par kuriem runāsim.”
Arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens norādījis, ka “janvārī parādījās ziņas, ka nozares uzņēmumi bija izveidojuši karteli un savā starpā sadalījuši tirgu. Konkurences padome trīs uzņēmumiem piemēroja divu miljonu eiro sodu. Maijā viens no līgumiem ar SIA “Nordeka” tika lauzts.
Ir jāsaprot, kāda bijusi karteļu ietekme uz maršrutiem, kādi līgumsodi ir vai nav piemēroti, kurās lotēs šobrīd nav noslēgti līgumi, kur autobusu un vilcienu maršruti pārklājas. Pats svarīgākais – iedzīvotāji nedrīkst palikt bez autobusiem tirgus dalībnieku slēptu vienošanos un nespējas dēļ.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
