Tālredzīga stratēģija un jaunākās tehnoloģijas ir galvenie principi, saka Uldis Pīlēns, prezidents un līdzīpašnieks UPB koncernam, kas no 1991.gadā dibinātā arhitektu biroja izaudzis par starptautisku uzņēmumu. Aktīvi sekojot līdzi tirgum un arvien domājot par to, kā nodrošināt veiksmīgu darbību ilgtermiņā, UPB nepārtraukti iegulda līdzekļus attīstībā — jaunu jomu, jaunu tirgu un jaunu produktu apgūšanā. Liepājas uzņēmums, izplešoties visā Latvijā un ārpus tās, plaši apguvis ar būvniecību un nekustamo īpašumu jomu saistītās nozares un sācis darboties arī enerģētikā. Domāts tiek arī par jaunām nozarēm.

Tikai nedaudzi no koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem nopirkti, pārējie ir pašu radīti — no jauna būvētas ražotnes, pirktas iekārtas.

Plašais darbības spektrs nozīmē sadalītu risku — ja viena joma apsīkst, to aizstāj cita, skaidro U.Pīlēns. Patlaban UPB mērķis ir panākt, ka 40% uzņēmuma apgrozījuma veido eksports, 60% — vietējais patēriņš. Eksportam augot par 10% gadā, pērn tā īpatsvars jau sasniedzis 20%. Šogad plānotais apgrozījuma pieaugums — 35%. Diena jau rakstījusi, ka Liepājā, UPB Energy ražotnē, tapusi Latvijā pirmā gāzes koģenerācijas iekārta, kas ir sākums UPB ieiešanai Eiropas enerģētikas tirgū.

Strauji un mērķtiecīgi

“Mēs spējām izmantot kopējo globalizācijas tendenci, spējām saprast savu vietu gan Latvijā, gan ārpusē, sapratām priekšrocības, ko dod jaunākās tehnoloģijas,” par uzņēmuma attīstības vēsturi, saka U.Pīlēns. Lai arī sākumā uzņēmuma četri līdzīpašnieki nav domājuši par šādu attīstību, U.Pīlēns saka: “No paša sākuma, kā jau kurzemnieki, esam bijuši spītīgi parādīt, ka varam vienas paaudzes laikā paspēt iekarot vietu tur, kur 50 gadu nevarējām piedalīties.” Viss pārējais — analītiska pieeja un motivācija “labāka nekā no labklājības pagurušajai Rietumeiropai”, piebilst U.Pīlēns. Viņš uzsver, ka UPB ir Latvijas uzņēmums un tāds arī paliks. “Mēs, UPB akcionāri, esam nolēmuši, ka veidosim UPB par paaudžu uzņēmumu, kas nebeigsies ar mūsu aiziešanu pensijā. Ceram to izveidot par spēcīgu holdingu, kas strādātu visā Eiropā un citur, uz kura droši varētu rakstīt “made in Latvia”,” saka U.Pīlēns.

Eksports uzņēmuma attīstībā patlaban izvirzīts priekšplānā, lemjot, ka spēki, kurus var uzkrāt pie straujajiem būvniecības izaugsmes tempiem Latvijā, jāiegulda jaunu tirgu apgūšanā, lai laikā, kad būvniecības vilnis noplaks, uzņēmums spētu stabili strādāt citos tirgos. UPB dažādos būvobjektos startējis Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Islandē. Tomēr, atceroties Latvijas būvfirmas Laval un parneri negatīvo pieredzi, U.Pīlēns stāsta, ka ārvalstīs UPB nekonkurējot ar tik “jūtīgu lietu” kā cilvēkresursi. UPB darbinieki aizved konstrukcijas, samontē tās un dodas mājās. Savukārt enerģētikas meitas uzņēmumos Vācijā un Šveicē strādā vietēji speciālisti.

Jāizdzīvo stiprākajiem

Šogad vairāku jaunu ražotņu un struktūrvienību izveidē plānots ieguldīt deviņus miljonus latu. Iecerēts atvērt jaunas MB Betons grupas ražotnes Saldū, Rēzeknē, Ventspilī un Pierīgā, karjeru izstrādes uzņēmumu IMS Vidzeme, Ailes grupas stikla centru Liepājā un Daugavpilī, kā arī PVC un alumīnija stikla konstrukciju ražotni Daugavpilī. Iecerēts arī piedalīties nekustamo īpašumu attīstīšanas projektā, būvējot biroja ēku Rīgā, kur plānots daļēji izmitināt UPB. Līdzīgā līmenī investīcijas domāts uzturēt arī nākamos gadus. Jautāts par to, kur uzņēmums ņem līdzekļus, ko ieguldīt vērienīgajā attīstībā, U.Pīlēns uzsver: “Mēs esam izņēmums — neesam investējuši ES struktūrfondu naudu. Investējam paši savu peļņu un kreditējamies bankās. Netērējam laiku ES projektu birokrātijai. Mums ir svarīgi ātri reaģēt.”

Pārcelt daļu galvenā biroju funkciju uz Rīgu nolemts tādēļ, ka Rīga ar saviem 800 000 iedzīvotāju uzņēmumam tomēr sniedzot lielākas augsti kvalificētu kadru izvēles iespējas. UPB pamatmītne gan palikšot Liepājā. Tiesa, uzņēmums līdz šim ne vienu vien speciālistu “pārvilinājis” arī uz Liepāju. Kā apgalvo U.Pīlēns, neraugoties uz kopējo situāciju, UPB darbaspēka tirgū spēj veiksmīgi konkurēt, pateicoties iespējām, ko dod modernākās tehnoloģijas. Viņš uzsver, ka, sasniedzot Rietumeiropas produktivitātes līmeni uz vienu darbinieku, Latvijai būtu nepieciešams krietni mazāk darbaspēka, nekā patlaban tiek nodarbināts. “Mūsu uzņēmumā radītā pievienotā vērtība uz vienu darbinieku gadā ir apmēram 40 tūkstošu latu, bet Latvijā ir daudzi uzņēmumi, kur tā ir apmēram 3—4 tūkstoši,” saka U.Pīlēns. Viņš uzskata, ka šiem uzņēmumiem vai nu jāatjauno tehnoloģijas, vai arī jārēķinās ar iespēju, ka nāksies darbību pārtraukt. Tādējādi uzņēmumi, kas nespēs pārorientēties no “lētā darbaspēka” uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un iznīks, atbrīvos darbaspēku pārējiem uzņēmumiem. Runājot par Latvijas ekonomikas noregulēšanu politiskā līmenī, kur, pēc U.Pīlēna domām, būtiska ir eksporta veicināšana, UPB prezidents, kurš ir arī Tautas partijas Kā tādu viņš redz savu partijas biedru, pašreizējo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu.

***

Vairāk tādu!

Jānis Lielcepure, Prudentia partneris
– Sekojot līdzi tam, kā uzņēmums darbojas, rodas lepnums par uzņēmumu, kas spēj ar savām idejām un uzņēmību iekarot Eiropas tirgu. Esmu pārliecināts, ka šī uzņēmuma biznesa vērtība augs kārtām, ja tas pieturēsies pie šīs stratēģijas un būs attiecīga komanda. Šāds uzņēmums ir labs piemērs, kuram noteikti vajadzētu sekot. Tas palīdzētu Latvijas ekonomikai, kura patlaban piedzīvo grūtus, neparedzamus laikus. Ja būtu vairāk šādi uz eksportu tendēti uzņēmumi, noteikti klātos labāk.

***

Holdings
– Dibināts: 1991.gadā
– Darbinieki: 1400
– Īpašnieki: Uldis Pīlēns, Oskars Mors, Valdis Mors, Ēriks Hjorts

Struktūra:
– UPB Energy grupa (gāzes koģenerācijas iekārtu projektēšana, ražošana un apkope) — UPB AS GmbH, Šveice, UPB GmbH, Vācija, UPB Energy, Latvija
– Aile grupa (ēku fasāžu konstrukciju, stikla konstrukciju, logu un durvju ailu ražošana un projektēšana) — Aile, Aile R, Aile TKB, Stiklu Centrs, LSC Latgale, LSC Rīga
– MB Betons grupa (betona, dzelzsbetona ražošana un projektēšana, karjeru izstrāde, būvgružu pārstrāde) — Daugavpils dzelzsbetons, Liepājas MB, Jelgavas MB, MBD, Valmieras MB, Talsu MB, IMS, IMS Latgale, Betona pētījumu centrs
– RK Metāls grupa (metāla konstrukciju ražošana un projektēšana) — RK Metāls, IKA Metāls
– UPB Nams grupa (būvniecība) — UPB NAMS, Būvmehanizācija, Grotta, ENNA
– Citi holdinga uzņēmumi — Arhitekta U.Pīlēna birojs (projektēšana), H&L studija (flīzes), Štein lifti (lifti), TAT projekti un BPU (nekustamie īpašumi)

Pārstāvniecības un aģentūras — Islandē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Šveicē, Ukrainā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā

Zaiga Dūmiņa,
“Diena”