Daļa ražotāju atturas skaidrot, kāpēc turpina sadarboties ar agresorvalsti, tikmēr tie, kuri pauž viedokli, norāda – atrast, ar ko aizstāt Krievijas tirgu, ir ļoti sarežģīti.

Publiskos reizi mēnesī

Sākotnēji CSP publicētajā sarakstā bija iekļauti uzņēmumi, kas eksportējuši uz Krieviju un Baltkrieviju kopš 2022. gada sākuma un 2023. gada pirmajā pusgadā.

Vairākas tajā minētās kompānijas par to pauda sašutumu, norādot, ka sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukušas nekavējoties pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Drīz pēc tam CSP publicēja aktuālo sarakstu ar tiem uzņēmumiem, kas uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējuši šī gada jūnijā.

Pavisam šajā sarakstā norādīti 169 Latvijas uzņēmumi, kas eksportējuši uz Krieviju, un 94, kas sūtījuši savu produkciju uz Baltkrieviju.

Liepājas uzņēmumu skaits šajā listē ir samērā mazs, proti, uz Krieviju jūnijā eksportējuši septiņi uzņēmumi – SIA “Baltic Med Group”, kuras darbības jomā norādīta farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecība, kravu pārvadājumu uzņēmums SIA “Ekspresija”, higiēnas preču ražotāja SIA “iCotton”, veļas materiālu ražotāja SIA “Lauma Fabric”, tās meitaskompānija “Lauma Medical”, kas ražo medicīnas izstrādājumus (elastīgās saites, jostas, locītavu pārsējus u.c.), kā arī veļas ražotājas AS “Lauma Lingerie” un SIA “V.O.V.A.”.

Savukārt uz Baltkrieviju jūnijā eksportējusi “Lauma Fabrics” un “Lauma Lingerie”, kā arī AS ”Olainfarm” grupas Nīcas pagastā strādājošais uzņēmums SIA “Tonus Elast”, kas ražo kompresijas izstrādājumus, jostas un stājas korektorus, apsējus u.c.

Daļa no šiem uzņēmumiem iepriekš saņēmuši Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras eksporta un inovācijas balvu.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzdevusi CSP šādu uzņēmēju sarakstu publicēt reizi mēnesī.

Feisbukā ministre informē, ka Ekonomikas ministrija jau kopš 2014. gada norādījusi uzņēmējiem, ka sadarbība ar Krieviju nav ilgtspējīga biznesa pamats, tas ir risks pašiem uzņēmējiem un viņu darbiniekiem.

Viņa izsaka pateicību visiem uzņēmumiem, kuri, sākoties pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā, pārtrauca savu preču un pakalpojumu eksportu uz Krieviju.

”Atkārtoti aicinu uzņēmumus, kas joprojām nesaskata ētikas un morāles problēmas biznesa darījumos ar šo agresorvalsti, izvērtēt līdz šim īstenoto praksi un nesadarboties ar Krieviju,” pauž ministre.

Turpināt vai bankrotēt

”Manuprāt, šādiem sarakstiem ”līdzi” jānāk papildu atbalsta mehānismiem no valsts puses. Šobrīd efektīvas sistēmas, kas realitātē palīdzētu, tā arī nav. Jā, Ekonomikas ministrija publiski saka, ka uzņēmumiem tiek palīdzēts apgūt jaunus eksporta tirgus. Diemžēl realitātē šī palīdzība ir maz efektīva un ne vienmēr valsts ierēdņu vārdi atbilst darbiem.

Būtiski piebilst, ka jaunu eksporta tirgu atrašana ir gadiem ilgs darbs ar milzīgām investīcijām.

Tāpēc uzņēmumi starp izvēli bankrotēt vai turpināt eksportu uz konkrētām valstīm izvēlas par labu pēdējam. Līdz ar to šāda saraksta publicēšana nebūs risinājums cīņai ar laiku,” paužAS ”Lauma Lingerie” valdes locekle Lita Laugale.

Uzņēmuma vadītāja arī norāda, ka”Lauma Lingerie” šogad vērsusies finanšu institūcijā ”Altum”, lai saņemtu atbalstu eksporta pārorientēšanai uz citiem tirgiem.

”Neraugoties uz mūsu centieniem mazināt eksporta apjomus uz Krieviju un Baltkrieviju, esam saņēmuši ”Altum” atteikumu,” viņa atklāj, piebilstot, ka šogad uzņēmums plāno vērsties pēc atbalsta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

Jautāta, cik lielu daļu “Lauma Lingerie” eksporta kartē ieņem Baltkrievija un Krievija, L. Laugale uzsver, ka uzņēmums ir akciju sabiedrība un lēmuma pieņēmējs eksporta jautājumos ir tā vienīgais akcionārs ”Silvano Fashion Group”. Taču informē, ka šobrīd ”Lauma Lingerie” eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju mazāk nekā pērn.

Šobrīd darbības apturēšana šajos tirgos nozīmētu uzņēmumu slēgšanu.

“”iCotton”, tāpat kā citi LV uzņēmumi, ir ļoti ”priecīgi” un ”pateicīgi” Centrālās statistikas pārvaldei par publicēto sarakstu un dažādu Excel tabulu publikāciju, kurās netiek norādīti nedz apjomi, nedz laiks, nedz jebkas cits. Vispār šāda veida publikācijas šajā laikā traucē kompānijai ar 20 miljonu eiro apgrozījumu un 160 darbiniekiem ikdienas darbībai,” pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Viņš norāda, ka “iCotton” kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nomainījis produkcijas pārdošanas tirgu proporcijas, pilnībā apturot piegādes uz Baltkrieviju un pabeidzot sadarbību ar dažiem atlikušajiem Krievijas klientiem, kas apmaksu par piegādāto produkciju veikuši avansā ilgam laikam uz priekšu.

Ja iepriekš uzņēmumam eksporta īpatsvars uz Krieviju bijis vairāk nekā 60%, tad pēc kaimiņvalsts sāktā kara tas nokrities līdz aptuveni 5%, turklāt

no oktobra “iCotton” uz Krieviju produkciju vairs nepiegādāšot vispār.

S. Binkovskis arī atzīmē, ka uzņēmums saņēmis dažādu Ukrainas institūciju, tai skaitā šīs valsts vēstniecības, pateicības par tiešu palīdzību dažādos virzienos.

“Apgrozījums tieši Ukrainā ir augošs. Jāatceras, ka mēs runājam par higiēnas preču ražošanas uzņēmumu, kas kā preču veids nav nekādi sankcionēts,” klāsta S. Binkovskis.

Eiropā iespraukties nevar

Šāda saraksta publicēšanu kā nekorektu rīcību vērtē arī SIA “Ekspresija” valdes locekle Jeļena Poddubnaja. “Kāpēc mēs nevaram sūtīt preci, ko izmanto civilām vajadzībām, ne militāriem mērķiem? Kad Krievijā par miljoniem tiek iepirkta gāze un degviela, tad tas ir normāli?

Mēs nepērkam preces Krievijā, neatstājam tur savu naudu. Tieši otrādi – mēs no viņiem naudu paņemam un šeit attīstām uzņēmējdarbību – Latvijā maksājam nodokļus, dodam darbu cilvēkiem, viņi saņem algu, ” pauž uzņēmuma vadītāja.

SIA “Ekspresija” organizē kravu pārvadājumus gan uz Eiropas valstīm, gan Armēniju un Kazahstānu. Uz Krieviju tā galvenokārt no Itālijas vedot komunālās jeb ielu un teritoriju uzkopšanas tehnikas daļas.

“Strādājam visur, kur tas iespējams. Tas, ko mūsu valdība vēlas, proti, lai darbojamies tikai Eiropā, šobrīd nav iespējams.

Patīk valdībai vai ne, taču visiem kravu pārvadātājiem Eiropā nav darba – nav ko vest!

Darba trūkst gan vācu, gan franču, gan itāļu pārvadātājiem. Kā lai es – Latvijas pārvadātājs, kuru nevar salīdzināt ar tādiem gigantiem, – iespraucos Eiropā? Mani tur neviens nelaidīs! Kaut kādas nišas iekarošana Eiropas tirgū var prasīt padsmit gadus. Atrast godprātīgu klientu, kas maksās naudu, ir ļoti sarežģīti. Tas nenotiek, vienkārši uzsitot knipi. Ir viegli sēdēt siltā vietā, spriedelēt un saņemt algu no nodokļu maksātājiem,” teic uzņēmuma pārstāve.

“Pārtraucot piegādes uz Krieviju, septembrī esam spiesti apturēt savas Kuldīgas filiāles darbību un atlaist no darba cilvēkus. Mēs esam atbildīgi par savu personālu, kas pie mums strādā, par kuriem maksājam nodokļus.

Morāli tas nav patīkams brīdis,”

saka uzņēmuma “V.O.V.A” finanšu direktore Viktorija Zozuļa, atbildot uz jautājumu, kā eksportētāju uz Krieviju saraksta publicēšana ietekmējusi šo veļas šūšanas uzņēmumu.

“V.O.V.A” pēdējā gada laikā eksportu uz Krieviju samazinājusi būtiski. Ja sākotnēji šim uzņēmumam teju visa produkcija tika pārdota kaimiņvalstī, tad pērn eksports uz Krieviju sarucis līdz aptuveni 30%.

“Pārtraukt eksportu uzreiz nav iespējams. Visus šos gadus esam ļoti daudz strādājuši, lai iekarotu un izvērstu savu darbību Eiropas tirgos. Regulāri piedalījāmies izstādēs gan Francijā, gan Vācijā, pat uz Ameriku braucām, taču tas nav tik vienkārši,” skaidro V. Zozuļa.

Šobrīd Latvijā uzņēmums dod darbu aptuveni 150 cilvēkiem. Pēkšņi izlemjot pilnībā atteikties no eksporta uz Krieviju, uzņēmumam nozīmētu būtisku darbības sašaurināšanu un darbinieku skaita samazināšanu, pauž uzņēmuma pārstāve.

Aizgāja līgani

Sākotnējā CSP publicētajā sarakstā bija iekļuvusi arī AS “Liepājas papīrs”, kas produkciju uz Krieviju pārstāja eksportēt neilgi pirms agresorvalsts iebrukuma Ukrainā.

“Mūsu pēdējā eksporta krava uz šo valsti aizgāja februāra sākumā, un 24. februārī sākās karš. Protams, neesmu gaišreģis un to, ka sāksies karš, nevarēju paredzēt.

Aiziešana no Krievijas vienkārši sakrita ar mūsu plāniem šo tirgu pamest,”

skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

“Liepājas papīrs” uz Krieviju sāka eksportēt 1997. gadā, taču sadarbība ar šo valsti bijusi ļoti nestabila – ja kāds gads bijis veiksmīgs un gūta peļņa, tad pēc tam sekojuši divi trīs gadi, kad uzņēmumam nācies samierināties ar zaudējumiem.

“Tas parasti bija saistīts ar Krievijas īpatnībām. Viens ir nemitīgās rubļa svārstības, ko bija grūti prognozēt. Naudu pēc produkcijas piegādes parasti pārskaita divu trīs mēnešu laikā, un, kad to saņēmām, nereti tai jau bija cita vērtība, nevis, piemēram, vairs 1000 eiro, bet gan 700 eiro.

Otrs apstāklis bija Krievijas nacionālās īpatnības, ja to tā var nosaukt. Ja salīdzina ar Ukrainu, tad Krievijā strādāt gan bija vieglāk. Ukrainā pamēģinājām un sapratām, ka tur viss balstās uz “pateicībām”, tāpēc šajā tirgū vairs negājām. Krievijā šajā ziņā bija vieglāk, taču arī tur ir savas īpatnības, kas jāņem vērā.”

Vēl samērā nesen Krievija bija lielākais “Liepājas papīra” eksporta tirgus, šajā valstī Liepājas uzņēmumam bija arī sava pārstāvniecība.

J. Vilnītis atzīst, ka aizstāt Krievijas tirgu ar citiem nav viegli. “Mums ļoti paveicās, ka mēs to darījām divu trīs gadu garumā, pakāpeniski audzējot savu eksportspēju citos tirgos. Līdz ar to no Krievijas aizgājām līgani, nevis strauji vienā dienā.

Ja tam būtu jānotiek vienā dienā, tad diemžēl mums būtu jāatlaiž no darba cilvēki.

Taču, izejot no Krievijas tirgus pakāpeniski, mēs darbinieku skaitu nesamazinājām, tieši otrādi – pagājušogad sasniedzām vēsturiski augstākos ražošanas apjomus”.

Arī ar Baltkrieviju Liepājas uzņēmums sen kā nesadarbojas. Vienlaikus J. Vilnītis pauž, ka viņam nav skaidrs, ko ekonomikas ministre vēlas panākt, uzdodot CSP publiskot sarakstu ar uzņēmumiem, kuri eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.

“Tas nav korekti. Ņemsim par piemēru “Lauma Fabrics”. Lai gan nezinu precīzi, taču tam ir pietiekami liels eksporta apjoms uz Krieviju. Arī “Lauma Lingerie” vismaz iepriekš aptuveni 60% no ražošanas apjoma aizgāja uz Krieviju.

Ja pērn februārī šis uzņēmums nolemtu pārtraukt sadarbību ar Krieviju, tad tas zaudētu vairāk nekā pusi no ražošanas apjoma. Neizbēgami būtu jāatlaiž darbinieki, bet valstij un pašvaldībai būtu mazāk nodokļu ieņēmumu.

Visus vienā kulē sabērt nedrīkst – tā tomēr ir uzņēmuma paša atbildība.

Mums valstiski jābūt svarīgi tam, lai mēs nebarojam Krievijas militāro jomu, piemēram, piegādājot mikroshēmas, motoru vadības sistēmas vai tamlīdzīgi. Pārējos nosodīt es neņemtos.”

Lai sabiedrība izdara secinājumus

Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents

Krievijas agresija joprojām turpinās, līdz ar to, raugoties no ētikas un citiem skatu punktiem, katram jāizvērtē, vai ir pareizi sadarboties ar agresoru, kāpēc uzņēmēji gatavi stiprināt agresorvalsts kapacitāti, vai viņi to var pārtraukt. Tas tomēr ir attieksmes jautājums.

Protams, situācija ir sarežģīta un daudzi uzņēmumi nevar pārkārtoties, jo eksporta apjoms uz Krieviju un Baltkrieviju ir liels. Taču mēs redzam, ka pēdējā pusotra gada laikā daudzas kompānijas tomēr pārtrauca savu darbību šajās valstīs.

Šis karš un drošības jautājumi mums ir eksistenciāla lieta, un, manuprāt, sabiedrībai jāzina, kuri uzņēmumi joprojām sadarbojas ar agresorvalstīm

un kas ir šo kompāniju patiesie labuma guvēji. Taču katram uzņēmumam jāļauj izstāstīt iemeslus, jo atsevišķās situācijās iemesli ir objektīvi, proti, ir uzņēmumi, kuri dažādu iemeslu dēļ tiešām nevar strādāt citos tirgos. Un tad ir jāizvēlas, kas ir labāk, – lai uzņēmums turpina strādāt vai arī tas bankrotē un daudzi cilvēki zaudē darbu.

Cits stāsts ir, ka uzņēmums varētu pariet uz citiem tirgiem, taču necenšas to darīt.

Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un ir normāli, ka no sabiedrības netiek slēpts, kas tad ir tie uzņēmumiem, kas joprojām eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.

Tāpat prasītos arī, lai publisko sarakstu ar tiem uzņēmumiem, kas joprojām importē preces no šīm abām valstīm.

Taču, kā jau minēju, šiem uzņēmumiem jādod mikrofons, lai viņi izklāsta savus argumentus un ieceres. Ja uzņēmēji atsakās to skaidrot, tad lai sabiedrība izdara secinājumus.

Baltijas valstu reģions šajā ģeopolitiskajā situācijā tomēr ir visievainojamākais, jo mēs atrodamies vistuvāk Krievijai un Baltkrievijai. Un ir svarīgi, lai arī sabiedrotie redz mūsu sabiedrības attieksmi par to, kas tad ir mūsu stratēģiskie partneri.

Mēs nevaram turpināt sadarboties ar agresoru un pēc tam teikt: nāciet mūs aizstāvēt!

Šo situāciju nevar aplūkot kā šauru biznesa tēmu, jo tā daudz plašāka un kompleksāka.

Uzziņai

> Eksportētāju saraksts uz Krieviju un Baltkrieviju 2023. gada jūnijā tapis, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Centrālajā muitas informācijas sistēmā esošos vienotā administratīvā dokumenta datus.

> Eksportētāju sarakstā iekļauti visi uzņēmumi, kas veikuši eksporta darījumus 2023. gada jūnijā neatkarīgi no darījuma vērtības un mērķa, kā arī loģistikas kompānijas, kas ved preces uz Krieviju vai Baltkrieviju citu uzņēmumu uzdevumā.

Avots: CSP

Nozīmīgākie Latvijas tirdzniecības partneri 2023. gadā (dati par janvāri – jūniju)

Es domāju tā: Vai pievēršat uzmanību preces ražotājvalstij?

Ziedonis – pašnodarbinātais:

– Gandrīz nē! Mani interesē, kā prece izskatās, cik praktiski noderīga tā varētu būt. Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces gan tagad es atturētos ņemt. Nupat veikalā atklāju, ka nūdeles jeb roltoni, kas ir ļoti lēti, izrādās, ir krievu prece. Tos vairs nepirkšu, var taču iegādāties cita veida nūdeles.

Inga Audere – strādā grāmatvedības un radošā jomā:

– Vispār jau pievēršu uzmanību. Taču Krievijā vai Baltkrievijā ražotas preces, visticamāk, nepirktu. Pagaidām man nav nācies atteikties no kādas preces iegādes, jo tā ražota kādā no šīm valstīm. Arī pirms tam pārāk neaizrāvos ar Krievijas produkcijas iegādi.

Pēteris – brīvmākslinieks:

– Protams, ka pievēršu. Teikt, ka nepirkšu preces no Krievijas, ir pārspīlēti. Mēs no Krievijas daudz ko pērkam, arī gāzi apkurei. Mēs jau daudz ko nezinām, bet, ja ir iespējams, nepērku Ķīnas produkciju. Jo šī valsts drīz pārmāks visu pasauli.

Agnese Kuplēna – projektu vadītāja:

– Kā kuru reizi, taču lielākoties tam pievēršu uzmanību, īpaši izpētu pārtikas produktu izcelsmi. Man nav principiāli, kurā valstī prece ražota, ja vien tā ir legāla. Pieļauju, ka mūsu veikalos ir tikai atļautas preces, kuras nav pakļautas sankcijām. Līdz ar to es paļaujos uz tirgotāju godaprātu.

Larisa – pensionāre:

– Jā, es skatos, kurā valstī prece ražota, un priekšroku cenšos dot vietējai produkcijai. Mana preču izvēle nav atkarīga no tā, kurā valstī tā ražota. Nav tā, ka es kaut ko nepirkšu tikai tāpēc, ka ražota kādā konkrētā valstī. Man svarīgāka ir preces cena un kvalitāte.