“Liepājas metalurgam” steidzami vajag 70 darbinieku
Liepājā lielākais darba devējs – akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs” ir publiski paziņojis, ka nopietni apsver iespēju par viesstrādnieku uzaicināšanu, jo uzņēmumam ražošanas nodrošināšanai trūkst desmitiem strādnieku. Citi darba devēji, lai arī tik tālu savos lēmumos nav tikuši, tomēr atzīst, ka situācija ar darbaspēku pilsētā ir ļoti sarežģīta.

Jauniešiem nav intereses

NVA Liepājas filiāle saņēmusi vēstuli no akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs”, kurā lūgts nodrošināt ar darbiniekiem 70 vakances, apliecina filiāles vadītājas vietniece Baiba Tomase. “Liepājas metalurgam” nepieciešami 15 remontatslēdznieki, 12 karstā metāla novācēji, 6 karstās apstrādes krāsns operatori, 10 elektriskā tilta celtņu operatori, 12 elektromontieri, 6 izejvielu sagatavotāji, 6 metāllējēji un 3 vilciena sastādītāji.
“Kādu daļu no darbiniekiem mēs atradīsim, taču visas vakances noteikti aizpildīt nevarēsim,” atzina B.Tomase. Viņa pastāstīja, ka par darba vietām “Liepājas metalurgā” galvenokārt interesi izrāda jau diezgan cienījama vecuma – 1948. un 1959. gadā dzimuši vīrieši. Viņiem šis uzņēmums joprojām šķiet prestiža darbavieta, taču nav vairs tāda veselība, lai strādātu ar karsto metālu. Savukārt jauniešu attieksme pret darbu šajā akciju sabiedrībā ir noraidoša. “To jau var redzēt pēc izglītības, ko viņi izvēlas – sabiedrisko attiecību speciālisti u.c. Smagu darbu viņi vairs nevēlas strādāt,” ir novērojusi B.Tomase.
Jaunajiem strādniekiem “Liepājas metalurgs” sola atalgojumu no 250 līdz 370 latiem mēnesī, taču vairāki bijušie uzņēmuma strādnieki teikuši, ka pie smagā darba karstā metāla cehos un tagadējās inflācijas arī šis atalgojums neesot pietiekams, tāpēc ļaudis to darot nelabprāt. Savukārt tie, kas palikuši uzņēmumā, strādājot virsstundas, lai vairāk nopelnītu.
Vēstule NVA no “Liepājas metalurga” saņemta 24.jūlijā, un, ja mēneša laikā darbinieku nebūs, tad, visticamāk, “Liepājas metalurgs” aicināšot viesstrādniekus. NVA Liepājas filiālē arī citi pilsētas uzņēmumi interesējušies par viesstrādnieku piesaistīšanu, taču pieteikums par tik lielu vakanču skaitu saņemts pirmo reizi.

Ilgstošas problēmas ar darbaspēku

“Galīgais lēmums par viesstrādnieku uzaicināšanu nav pieņemts, taču diemžēl šādu variantu izslēgt nevar,” sacīja akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” izpilddirektors Leons Ptičkins. Pēc viņa teiktā, uzņēmums sācis sarunas par sadarbību viesstrādnieku piesaistīšanā arī ar ārvalstu firmām un institūcijām. L.Ptičkins pagaidām nenosauca konkrētu valsti, no kuras iecerēts aicināt strādniekus.
Lai motivētu strādājošos un ieinteresētu potenciālos darbiniekus, “Liepājas metalurgā” atsevišķās ražošanas jomās palielināta darba alga, tāpat šovasar liela daļa darbinieku saņem brīvpusdienas.
“Tomēr situācija ir kritiska, jo patlaban no 2659 štata vietām rūpnīcā trūkst 83 darbinieku, bet 199 slimo,” atzina amatpersona. Vidējā darba alga uzņēmumā jūnijā bijusi 397 lati.

Oficiāli viesstrādnieku Liepājā vēl nav

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē noskaidrojām, ka, lai nodarbinātu viesstrādniekus, uzņēmumiem, izrādās, ir jāorganizē diezgan sarežģīta un laikietilpīga procedūra. Vispirms NVA izskata uzņēmuma pieteikumu un izvērtē lietderību, proti, attiecīgās jomas speciālistus nav iespējams atrast uz vietas. Ja lēmums ir pozitīvs, NVA noformē darba izsaukumu. To savukārt izvērtē Latvijas vēstniecības ārvalstīs un lemj par ieceļošanas vīzas izsniegšanu. Kad tā saņemta, potenciālajam viesstrādniekam jānoformē uzturēšanās atļauja un tikai pēc tam viņš var saņemt darba atļauju. Bez tam darba devējam šim viesstrādniekam jānodrošina alga vismaz 240 latu apmērā, ka arī mēnesī jāmaksā valsts nodeva – 35 lati. L.Ptičkins gan atzina, kas tas tomēr ir lētāk, nekā apturēt ražošanu.
PMLP Liepājas pilsētas un rajona nodaļā informēja, ka līdz šim pie viņiem neesot reģistrējies neviens viesstrādnieks. Bet mūsu rīcībā ir neoficiāla informācija, ka pa kādam viesstrādniekam jau strādā dažos būvuzņēmumos, cik tas ir legāli – tas ir cits jautājums.

“Lauma” darbu ved pie darbiniekiem

Aptaujājām arī citus Liepājas lielāko uzņēmumu vadītājus, lai uzzinātu viņu viedokli par iespējamo viesstrādnieku piesaistīšanu.
“Mēs jau esam tajā pašā vidē, kur pārējie, tāpēc darbinieku trūkums skar arī mūs,” sacīja akciju sabiedrības “Lauma” izpilddirektors Edgars Štelmahers. Taču viesstrādnieku uzaicināšana uzņēmuma darbakārtībā patlaban vēl neesot. “Latvijas likumdošana šajā ziņā ir ļoti sarežģīta, tāpēc vienkāršāk ir to nedarīt,” uzskata E.Štelmahers. “Lauma” jau daļēji risinājumu darbinieku trūkumam ir atradusi, atverot šūšanas cehus Baltkrievijā un Ukrainā. “Mēs aizvedam darbu tur, kur ir, kas strādā,” piebilda uzņēmuma izpilddirektors.
Arī akciju sabiedrības “Liepājas papīrs” prezidents Jānis Vilnītis atzina, ka strādājošo trūkums kļūst arvien izjūtamāks. Pirmajā pusgadā uzņēmums strādājis ar 40 procentu ražošanas pieaugumu, tāpēc darbinieku vajag arvien vairāk. “Mums pastāvīgi trūkst kādi 6–7 cilvēki,” sacīja J.Vilnītis. “Gada beigās paredzam uzstādīt vēl vienu jaunu iekārtu, tad kadru jautājums varētu vēl saasināties. Regulāri cenšamies apmācīt ap desmit cilvēku, bet jāatzīst, ka diemžēl parasti tikai viens iztur. Vieni negrib strādāt, citiem ir problēmas ar dažādām atkarībām.”
“Liepājas papīrā” arī domāts par viesstrādnieku piesaistīšanu, bija spiests atzīt uzņēmuma vadītājs. “Ļoti jau negribētu, neuzskatu, ka tas būtu labs risinājums,” viņš sacīja.  “Taču, ja situācija pasliktināsies, var gadīties, ka citas izejas nebūs. Esmu runājis ar citiem uzņēmējiem, visiem iet grūti ar darbaspēku. Tiek runāts, ka aicinās viesstrādniekus no Baltkrievijas, otrs variants – no Moldovas. Runā gan, ka baltkrievu strādnieki esot čaklāki.”
Tomēr pagaidām “Liepājas papīrā” mēģina risināt darbaspēka jautājumu, joprojām cenšoties piesaistīt vietējos. “Esam domājuši par citu soli. Tagad sadarbībā ar banku piedāvājam darbiniekiem atrisināt dzīvokļa problēmas. Mēģinām pārvilināt strādājošos no Rīgas un Rīgas rajona, kur darbojas vairāki mums radniecīgi uzņēmumi. Redzēs, kā veiksies,” pieredzē dalījās J.Vilnītis.