Uzņēmumu audzētājs
0
Varbūt augs lēnāk, bet augs — par pašreizējām ekonomikas attīstības perspektīvām saka Laumas un kopš pagājušās nedēļas arī būvfirmas
Alta Capital piederošo uzņēmumu saraksts varētu kļūt arvien garāks — investīciju fonds turpinot nolūkot labus uzņēmumus ar attīstības potenciālu gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, lai ilgtermiņā “pieaudzētu” tiem vērtību. Tos tālāk Alta Capital pārdošot tad, kad vairs saviem spēkiem nevarēs pievienot tiem vērtību. Pagaidām tādu līmeni neviens no Alta Capital piederošajiem uzņēmumiem nav sasniedzis, saka I.Rahumā.
– Jūs esat nupat iegādājušies celtniecības kompāniju LEC, kas ir viena no redzamākajām Latvijā, kur daudz tiek runāts par iespējamo lejupslīdi būvniecības nozarē — bažas raisa inflācija, darbaspēka trūkums. Kādas perspektīvas jūs redzat šajā jomā, un kas licis šajā laikā jums iegādāties celtniecības kompāniju?
– Mēs esam kompānija, kas veic ilgtermiņa ieguldījumus. Lai uzceltu lielu kompāniju, dažkārt vajadzīgi vairāki gadi. Arī uz celtniecības jomu mēs raugāmies ilgtermiņā. Ilgtermiņā mēs redzam lielu pieprasījumu infrastruktūras jomā — enerģētikas un telekomunikāciju projektus, tādus, kā LEC realizējis līdz šim, ko veicina ES naudas pieplūdums. Arī mājokļu būvniecībā ilgtermiņā redzam pieprasījumu. Ja raugās uz statistiku 2005.gadā, Zviedrijā tika uzcelts daudz vairāk dzīvokļu nekā Latvijā. Tiek daudz runāts par pārlieku strauju attīstību un pārkaršanu būvniecībā Latvijā, taču, ja paskatās uz absolūtajiem cipariem, tad tur nav nekādas pārkaršanas. Zviedrijā mājokļu celtniecība visu laiku bijusi vienā līmenī, bet Latvijā padomju laikos tie tika būvēti, tad ap 90.gadiem apjomi nokrita gandrīz līdz nullei. Būvniecība atkal atsākās ap 2000.gadu, taču tā joprojām ir zem Zviedrijas līmeņa. Jāņem arī vērā, ka padomju laikos būvētajiem mājokļiem nav laba kvalitāte un cilvēki cenšas tos pamest. Tādēļ redzam vēl lielas izaugsmes iespējas. Protams, tirgū kādu laiku varētu būt lejupslīde, bet, raugoties ilgtermiņā, mēs esam ļoti priecīgi par šo pirkumu.
– Kā jūs komentētu ekspertu izteikumus, ka būvniecības nozarē apstāšanos vai kritumu varētu piedzīvot jau trīs gadu ilgā periodā?
– Jā, noteikti, palēnināšanās ir iespējama, par to tiek daudz runāts, bet vispār celtniecība turpināsies, tādēļ mēs esam veikuši šīs investīcijas. Tomēr ir iespējams, ka palēnināšanās notiks. Tas iet kopā ar visu ekonomiku, jo ekonomikai ir jānoregulējas, piemēram, būvniecībā un arī citos sektoros sācis trūkt darbaspēka, bet ekonomika vēl nav paspējusi tam pielāgoties, tas ir jauns cenu līmenis, jauns tirgus līmenis.
– Lasījām ziņās, ka Alta Capital sola palielināt LEC apgrozījumu trīs reizes?
– Nezinu, kur jūs redzējāt šo skaitli, bet mēs noteikti plānojam šai kompānijai izaugsmi. Mēs esam investējuši tādēļ, lai attīstītu. Viens no veidiem, kā panākt kompānijas izaugsmi, protams, ir investēt, taču ir vēl arī otrs veids — citu kompāniju pārņemšana. Tas ir kaut kas, uz ko mēs raugāmies, — ne tikai Latvijas tirgū, bet arī citās Baltijas valstīs.
– Alta Capital iegādājies arī būvfirmu Igaunijā un Somijas pārklāšanas materiālu ražotāju Scantarp Oy.
– Somijas kompānija ražo pārklāšanas materiālus, ko var izmantot ne tikai celtniecībā. Starp šī kompānijām nav tiešas sinerģijas. Tomēr mēs domājam par kompāniju apvienošanu, lai īstenotu liela mēroga nekustamo īpašumu projektus, jo pieprasījums būs gan mājokļiem, gan birojiem.
– Vai jūs varētu aprakstīt, pēc kādiem kritērijiem izvēlaties uzņēmumus, kurus iegādājaties?
– Pamatā mēs meklējam labas, ne problemātiskas kompānijas. Ir dažādi investori — ir tādi, kuri meklē, ar ko sākt, tādi, kuri skatās uz apgrozījumu, mēs meklējam tādas kompānijas, kurām ir spēcīgas pozīcijas, stipra vadība un izaugsmes potenciāls, iespēja sasniegt labu pozīciju ne tikai vietējā tirgū, bet visā reģionā. To var sasniegt, pārņemot citas kompānijas. Ja mēs pirktu vāju kompāniju, mums būtu smagi jācīnās, lai padarītu to stipru un mēs tajā iztērētu daudz laika…
– Tātad jūsu mērķis ir ātri attīstīt uzņēmumu un tad to pārdot tālāk?
– Nē, mēs tik daudz nefokusējamies uz iziešanas brīdi, kā to tradicionāli dara daudzas investīciju kompānijas. Tas nav mūsu primārais mērķis, mēs varam palikt uzņēmuma investori ilgtermiņā.
– Kāds tad ir jūsu primārais mērķis?
– Attīstīt šīs kompānijas.
– Pats attīstīšanas process?
– Ne process pats par sevi. Acīmredzot, ja jūs attīstāt kompāniju, jūs palielināt tās vērtību – tātad tā ir vērtība un izaugsme. Tas, lai šīs daļas piederētu mums, pārvērstas naudā, nav primārais mērķis. Mūsu mērķis ir attīstīt labas kompānijas.
– Vai jums padomā ir vēl kāda Latvijas kompānija, ko varētu iegādāties? Varbūt kāda Lietuvas vai Igaunijas kompānija?
– Mēs meklējam iespējas Austrumeiropā, Rietumeiropā, Ziemeļvalstīs un arī Baltijā. Sākumā mūsu fokuss bija Baltijā, tagad esam arī Krievijā un Ukrainā. Mēs skatāmies uz nozaru uzņēmumiem, kas labi strādā un kuram mēs redzam paplašināšanas iespējas, – ar šādu pieeju var strādāt jebkurā tirgū.
– Vai jums padomā ir kādas konkrētas nozares vai tā var būt jebkura nozare?
– Ir tādas industrijas, kas mums patīk, ir tādas, kas ir vairāk pievilcīgas. Ir industrijas, ar kurām ir strukturālas problēmas, kuras cīnās… Jebkurā gadījumā mēs meklējam pievilcīgas industrijas ar labu vadības komandu – skatāmies to visu kopā.
– Kuras ir pievilcīgās industrijas, kuras ir tās, kuras jūs nepirktu?
– Koncentrējamies uz to, ko mēs varētu attīstīt. Piemēram, mēs nebūtu vērtību pievienojoši investori augsto tehnoloģiju jomā, jo mēs šajā jomā neesam attīstījušies. Kaut arī industrija pati par sevi varētu būt pievilcīga, mēs tur nebūtu īstie investori.
– Tad kādi ir jums piemērotie sektori?
– Dažas industrijas prasa arī lielu mērogu, piemēram, raktuves un tā tālāk. Mēs tajā virzienā neesam strādājuši. Ir arī regulētas industrijas, bet mēs vairāk skatāmies uz brīvajiem tirgiem, tām industrijām, kur ir mazāk regulējumu, kuras iespējams konsolidēt – paņemt stipru kompāniju un paplašināt.
– Tomēr jūs saista arī citas industrijas bez celtniecības?
– Jā, piemēram, tirdzniecība. Mēs plānojam veidot tirdzniecības tīklu Krievijā, arī Baltijas valstīs. Krievijā patlaban ir patērētāju uzvedības maiņa – tas pats, kas notika Baltijā pirms apmēram pieciem gadiem, kad cilvēki pamazām pārgāja uz lielveikaliem. Tagad tas notiek Krievijā un arī Ukrainā. Mūs virza šī tendence – atvērt jaunus veikalus Krievijā.
– Jums rit veiksmīgi projekti Krievijā?
– Tiem vajadzētu tādiem būt. Tas ir tikko sācies. Mēs plānojam 50 veikalus Krievijā. Mēs vēlamies attīstīt spēcīgus zīmolus. Lauma Krievijā jau ir spēcīgs zīmols – pēc Krievijas zīmolu attīstītāju pētījumiem Lauma savā nozarē ir sestā vai septītā. To kombinējot ar tirdzniecību, varētu būt veiksmīga attīstība.
– Vai arī LEC plānota attīstība ārzemēs?
– Plānojam pievienot tam kompānijas, kas darbojas tajā pašā sektorā, īpaši Baltijā.
– Tātad jums ir padomā citas celtniecības kompānijas Baltijā, kuras varētu iegādāties un jūs tās plānojat pievienot LEC?
– Tā mēs strādājam – tieši tā. Mēs izmantojam kompāniju pievienošanas taktiku.
– Kādi ir citi kompāniju attīstīšanas ceļi?
– Spēcīga vadība, kāda, piemēram, LEC ir, produktu attīstīšana eksportēšanai.
– Celtniecībā daudzi sūdzas par darbaspēka trūkumu. Vai jūs šī problēma neuztrauc?
– Ja ir bijusi tik strauja izaugsme trīs gadus, tad šāds trūkums ir dabisks. Ekonomikai vienkārši vajag laiku, lai piemērotos.
– Kā jūs redzat šo piemērošanos? Kā tas varētu notikt?
– Vajadzīgs laiks. Kādu brīdi ekonomikas attīstība varētu palēnināties.
– Vai jūs redzat risinājumu ar viesstrādniekiem, vai vājākās kompānijas vienkārši iznīks un atdos savus strādniekus palikušajām?
– Šajā ziņā galvenais gan celtniecībā, gan citās nozarēs ir tas, ka mums vienkārši jākļūst produktīvākiem. Latvijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs, uzņēmumiem ir jāsaprot, ka mēs neesam lētā darbaspēka reģions, tādēļ šajā virzienā nevar plānot attīstību. Mums ir jāstrādā produktīvāk, mums jāinvestē tehnoloģijās un iekārtās. Kā mēs to esam darījuši, piemēram, Laumas fabrikās, kas tādējādi kļuvušas par veiksmīgākajām veļas fabrikām Eiropā, kas ievērojami aug. Mēs esam iegādājušies jaunas iekārtas, un procesā ir samazinājusies darba intensitāte, kas ļauj mums efektīvāk izmantot darbaspēku un cīnīties ar tā trūkumu.
– Kā jūs vērtētu Laumas produktivitāti salīdzinājumā ar citām Eiropas kompānijām?
– Darbaspēka sadārdzināšanās mūs, tāpat kā citas kompānijas, spiež investēt produktivitātē, lai varētu veiksmīgi strādāt. Mums vēl ir kur augt šai ziņā, taču Lauma patlaban ir veiksmīgākais veļas materiālu ražotājs Eiropā.
Protams, jāņem vērā arī konkurence ar Ķīnu, taču mums noteikti ir priekšrocības attiecībā pret viņiem, piemēram, īsāks piegādes termiņš.
– Vai arī LEC redzat lielu izaugsmes potenciālu produktivitātes ziņā?
– Produktivitātes kāpums nepieciešams visās nozarēs, arī celtniecībā.
– Vai jūs varat minēt, kādus ieguldījumus esat veikuši produktivitātes kāpināšanā?
– Laumā pērn ieguldījām apmēram sešus miljonus eiro iekārtās. Tas ir ievērojams apjoms, salīdzinot ar citām fabrikām.
– Cik gados šos sešus miljonus varētu atpelnīt?
– Tas nāk atpakaļ. Mēs esam ilgtermiņa investori, bet tas gan nenozīmē, ka mūsu mērķis ir atgūt atpakaļ šo naudu tādā veidā.
– Jūs runājat par ilgtermiņa investīcijām – cik ilgu laiku jūs ar to domājat un pēc cik gadiem jūs tomēr domājat kompānijas pārdot?
– Principā tas varētu būt laiks, kad mēs būsim aizveduši kompāniju tik tālu, ka mēs tai vairs nebūsim labākie investori, kad varbūt kāds cits būs stratēģiski un finansiāli vēlamāks, kad mēs vairs nevarētu pievienot būtisku vērtību uzņēmumam. Tad mēs būtu gatavi to pārdot.
– Kā jūs raksturotu – kādai, jūsuprāt, šajā brīdī vajadzētu izskatīties kompānijai?
– Mēs tik tālu vēl neesam nonākuši.
– Jūs nekad neesat pārdevuši nevienu kompāniju?
– Esam, bet tie pamatā bija pirkumi, kas neiederējās mūsu stratēģijā, piemēram, kompānijas, kurās mēs kļuvām par mazākuma akcionāriem, cerot vēlāk iegūt lielāku daļu, taču tas neizdevās.
– Tātad līdz šim jūs esat pārdevuši tikai tās kompānijas, kuras jums nav izdevies pilnībā iegūt, bet neesat pārdevuši nevienu kompāniju, kurai būtu pievienojuši vērtību?
– Tas prasa laiku.
– Kāpēc Alta Capital noliedz, ka tam pieder Rīgas piensaimnieks?
– Mums nepieder.
– Nepieder?
– Tur norit sarunas.
– Vai varat ko komentēt par nākotnes plāniem attiecībā uz
– Es varu teikt, ka mūs interesē spēcīgas pozīcijas pārtikas zīmolu jomā. Pārtikas zīmoli mums nozīmē šokolādi un piena produktus un varbūt vēl kādas lietas, ko jūs varat ieraudzīt veikalos. Bet tiem būtu jābūt spēcīgiem zīmoliem ar spēcīgām pozīcijām, lai izietu reģionā.
– Tātad jūs meklējat pārtikas ražošanas kompānijas?
– Jā. Mums noteikti ir interese. Mūs interesē ne tik daudz process, cik spēcīgi zīmoli.
– Kā jūs redzat Centrālās un Austrumeiropas reģiona attīstības perspektīvas?
– Protams, neliela izaugsmes palēnināšanās varētu būt, taču ilgtermiņā tā turpināsies. Līdz šim – 15 gadus – mums ir gājis ļoti labi. Ekonomikai vienkārši vajag laiku, lai piemērotos, tāpēc kopumā, es domāju, ir iemesls būt optimistiem.
– Ko vajadzētu darīt uzņēmējiem, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām?
– Skatīties uz dažādiem scenārijiem – domāt par to, kā izskatīsies viņa uzņēmums, kad izaugsme nebūs par 10% gadā.
– Tātad vajadzētu plānot savu darbību, rēķinoties ar lēnāku izaugsmi?
– Tieši tā. Jāņem gan vērā, ka problēmas ar darbaspēku daļēji paliks. Ja jūs esat veidojuši Latvijā biznesu, rēķinoties ar lētu darbaspēku, esat kļūdījušies.
– Ko jūs domājat par viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm?
– Es domāju, ka brīva darbaspēka kustība ir atbalstāma.
– Kā ar jūsu uzņēmumiem – vai jūs būtu gatavi tajos izmantot viesstrādnieku darbu?
– Protams, jāņem vērā, ka tas varētu izraisīt dažādas problēmas. Bet, ja jums vajadzīgs lēts darbaspēks, kādēļ nenovietot savu uzņēmumu tur, kur tas pieejams? Piemēram, mēs to esam izdarījuši – papildu šūšanas jaudas esam izvietojuši Baltkrievijā. Šūšana ir darbaspēka ziņā ietilpīga nozare, un tādēļ mums vajadzīgs darbaspēks, kas izmaksā mazāk.
– Vai jūs varētu turpināt pārcelt ražošanu ārpus Baltijas?
Šis jautājums nav vienkāršs. Citas nozares, kurās mēs strādājam, tik intensīvi neizmanto darbaspēku kā šūšana. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs nevarētu samazināt kapacitāti Liepājā.
***
curriculum vitae
Indreks Rahumā
Dzimis 1972.gada 17.februārī Tallinā, Igaunijā
Pabeidzis Stokholmas Ekonomikas augstskolu Stokholmā, Zviedrijā
No 1994. līdz 1995.gadam strādājis Estonian Air par finanšu direktoru (CFO), no 1995. līdz 2000.gadam bijis partneris — dibinātājs un prezidents Baltic Cresco Investment Group, tad nodibinājis un kļuvis par privātā investīciju fonda Alta Capital prezidentu
Avots: Alta Capital
***
Alta Capital
– Privāta investīciju kompānija, dibināta 2001.gadā. Partneri ir Andress Ratseps, Indreks Rahumā, Tomass Leiss un Jaks Raids, kā arī trīs finanšu partneri — Bonfield Asset Management, Peter Hakansson un Per Hallius.
– Investējusi uzņēmumos, kas saistīti ar vairumtirdzniecību, tūrisma industriju, nekustamajiem īpašumiem, tekstila ražošanu utt. Alta Capital darbojas Somijā, Francijā, Krievijā, Latvijā, Baltkrievijā, Igaunijā un Polijā.
– 2004.gada pavasarī Alta Capital no Zigrīdas Rusiņas, Viktora Aišpura un vairākiem mazajiem akcionāriem iegādājās tekstiluzņēmumu Lauma.
– Tikko Alta Capital no Jāņa Kola iegādājās 100% būvkompānijas Latvijas Energoceltnieks (LEC).
– Kompānijai piederošajos uzņēmumos strādā vairāk nekā 4000 darbinieku. Laumas apgrozījums 2005.gadā bija Ls 23,8 milj. — par 18% vairāk nekā pirms gada, bet peļņa palielinājusies nedaudz — līdz Ls 2,8 milj. LEC apgrozījums 2006.gadā samazinājies par 5,3% līdz Ls 32,5 milj.
Zaiga Dūmiņa,
“Diena”
