Rakstiskus viedokļus par plānoto vēja elektrostaciju parku Liepājā, Šķēdes kāpās, ikviens var izteikt vēl līdz trešdienai, 30. jūnijam. Par parka plāniem var izlasīt tā ietekmes uz vidi noslēguma (IVN) ziņojumā, kas atrodams Liepājas domē, Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē, Vides pārraudzības valsts birojā un interneta vietnē www.eiroprojekts.lv/rapsoil.

Iepriekš pret izvēlēto vēja parka vietu asi protestējuši vai iebilduši vairāki liepājnieki un ebreju organizācijas, atgādinot, ka Šķēdes kāpās Otrā pasaules kara gados fašisti nogalinājuši vairākus tūkstošus ebreju un citu tautību civiliedzīvotājus – pēc dokumentālām liecībām, 1941. gada decembra dažās dienās vien nošauti apmēram 2700 ebreju, galvenokārt sievietes un bērni – un bažījoties, ka vēja ģeneratorus būvēs pārāk tuvu holokausta upuru piemiņas memoriālam un pieļaujot, ka parku cels uz nošauto kauliem. “Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka projekta virzītāji gatavojās šo iebildumu dēļ kāpās veikt arheoloģisko izpēti.

Izpēte ir veikta, “Kurzemes Vārdam” ļoti skopos vārdos pastāstīja vēja parka IVN izstrādātājs, SIA “Eiroprojekts” pārstāvis Valdis Felsbergs, sakot, ka viss jau esot rakstīts gala ziņojumā. Izrakumus, pēc V. Felsberga izteikumiem, “konkrētajā grāvī” veikusi biedrība “Leģenda”, kurai šādu kompetenci esot deleģējusi Brāļu kapu komiteja, kura savukārt rīkojoties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā.

Meklētāji veikuši vairākas zemes zondāžas vietā, kura norādīta vietnē www.liepajajews.org publicētā satelītkartē – taisnā, 280 soļu garā seklā grāvī ar mainīgu platumu 2–4 metri, par kuru tiek pieļauts, ka tā ir masu apbedījumu vieta. Nekādas pazīmes par jebkādām cilvēku mirstīgajām atliekām “Leģenda” neesot atradusi un secinājusi, ka pārbaudītajā grāvī masu apbedījuma nav un tas nevar būt bijis. Pēc “Leģendas” pētnieku domām, pārbaudītais grāvis ir cariskās Krievijas Liepājas kara flotes bāzes viens no krasta apsardzes fortifikācijas elementiem. “Situācijā, kad ne Liepājas muzejā, ne Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, ne Brāļu kapu komitejā nav nekādu dokumentu un ziņu par jelkādiem Šķēdes kāpu masu kapu meklējumiem, atradumiem, ekshumācijām, jūras izskalojumiem un atlieku pārapbedīšanām, ne arī par kādiem publiskiem padomju okupācijas laika propagandas materiāliem par šādu nacistu zvērību pierādījumu atklāšanu, ir pamats uzskatīt, ka dokumentu un ziņu neesamība nozīmē faktu neesamību: šādi meklējumi, atradumi, ekshumācijas, jūras izskalojumi un atlieku pārapbedīšanas nav notikušas,” pārskatā par arheoloģisko zondāžu raksta meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits un biedrs Viktors Duka. Bet viņi neizslēdz, ka projekta teritorijā atrodas masu apbedījumi, tāpēc iesaka būvdarbus vēja parka teritorijā veikt neitrālas, politiski neieinteresētas, Latvijas vēsturiskā mantojuma izpētē un arheoloģijā kompetentas organizācijas uzraudzībā, nosakot, ka būve sākama ar zemes zondāžu un vērtējot tās rezultātus.  

V. Felsbergs izteicās, ka vienīgā iespēja, kā pārbaudīt, vai parka būvniecības vietā kāds ir apbedīts vai nav, ir – “jāizrok būvbedre”.

Vēsturniece, bijusī Liepājas muzeja direktore Aina Burija “Kurzemes Vārdam” sacīja: “Iespējams, ka pēc kara bija veikti pārapbedījumi, bet tam ir vajadzīgi pierādījumi. Bet te jau runa nav par kauliem. Es domāju, ka šādā vietā, kur ir bijuši tik lieli masu kapi un tik daudz cilvēku gājuši bojā, tādu vēja parku likt vienkārši nav ētiski.”

“Eiroprojekta” secinājums par to: vēja parka novietojums Šķēdes kāpās, kuras saistās ar holokaustu un tam veltīto memoriālu, “rada subjektīvi nelabvēlīgu attieksmi, kura ar laiku izzudīs”.

Plašāk lasiet Noras Driķes publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” sestdienas numurā.