Tā kā metalurģijas uzņēmums AS “KVV Liepājas
metalurgs” ir lielākais elektroenerģijas patērētājs Latvijā, tad
obligātā iepirkuma komponente (OIK), neapšaubāmi, ir būtisks jautājums.
Iespējams, Ukrainas investors “KVV Group” cerēja, ka valsts politika OIK
jautājumā mainīsies nedēļas laikā, taču tas tā nenotiek ne te, ne
Eiropā kopumā un arī citur ne, aģentūrai LETA sacīja maksātnespējīgās AS
“Liepājas metalurgs” administrators Haralds Velmers.

“Aktīvs tika nopirkts pie pašreizējās OIK likumdošanas, pircējam to
apzinoties. Protams, valsts varētu būt pretimnākošāka un OIK jautājumu
lielajiem industriālajiem ražotājiem risināt iespējami ātrāk,” sacīja
Velmers.

Viņš norādīja, ka katrā nozarē ir savs pieprasījums un savs
piedāvājums, vispārzināms ir fakts, ka pašlaik metalurģijas nozarei
neklājas viegli.

“Šis bija labākais piedāvājums. Potenciālo investoru īso sarakstu
izvērtēja arī drošības iestādes. Investors bija sagatavojis attiecīgu
biznesa plānu, piedāvāja labāko nodrošinājumu un piedāvājumu kopumā,
tostarp cenu un apliecinājumus par naudas līdzekļu esamību. To, ka viena
darījuma puse vēlāk veic kādas nobīdes no plāna, nekad pilnībā nevar
izslēgt,” skaidroja Velmers.

Administrators informēja, ka “Liepājas metalurga” kreditoru situācija ir uzlabota. No investora “KVV Group” ir ienākusi aptuveni piektā daļa darījuma summas. Kopumā “Liepājas metalurgs” tika pārdots par 107 miljoniem eiro, kas jāsamaksā 10 gadu laikā.

“Darījuma juridiskā konstrukcija mazticamu padara iespēju ieslīgt
tādās problēmās, ar kādām kreditori saskārās agrāk,” norādīja Velmers.

Atbildot uz jautājumu, vai pastāv riski, ka valsts un kreditori neiegūst visus 107 miljonus eiro, ja “KVV Liepājas
metalurgs” pilnībā aptur rūpnīcu, sāk maksātnespēju vai bankrotē, vai
arī pārdod uzņēmumu kādam citam, Velmers uzsvēra, ka valsts un kreditora
intereses ir labi aizsargātas, kas nozīmē, ka pieminētie scenāriji ir
maz ticami.

Velmers atgādināja, ka “Liepājas
metalurga” pircējam ir bijusi iespēja pilnībā iepazīties gan ar pārdoto
aktīvu stāvokli, gan tiesisko regulējumu un tirgus situāciju valstī un
ārpus tās.

“Ticu, ka tas arī ir izdarīts, jo tā ir pircēja atbildība. Paralēli esam arī novērojuši zināmas pārvaldes problēmas “KVV Liepājas metalurgs”. Ieteicām jaunajiem īpašniekiem ieviest eiropeiska stila korporatīvās pārvaldības standartus,” piebilda Velmers.

Kā ziņots, “KVV Liepājas
metalurgs” spiests sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo
produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas
uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos
pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Kovaļenko.

“KVV Liepājas metalurgs” patlaban no darba atbrīvo 15% darbinieku, aģentūrai LETA sacīja “KVV Liepājas
metalurga” pārstāve Inese Ozoliņa. “Patlaban vēl nav iespējams pateikt
precīzu kopējo darbinieku skaitu, kurus nāksies atlaist. Uzņēmuma
īpašnieki veic aprēķinus, pārstrādā biznesa plānu, un galīgais skaits
būs zināms tikai pēc tam,” sacīja Ozoliņa.

Ņemot vērā to, ka maija sākumā “KVV Liepājas
metalurgs” nodarbināja 960 strādājošos, tad 15% atlaižamo varētu
nozīmēt gandrīz 150 darbinieku atlaišanu, liecina LETA aprēķini.