Liepājas zivju pārstrādes uzņēmums “Libava”, kas agrāk bija zināms kā “Kolumbija LTD”, no 1. jūnija atlaidīs ap 80 darbinieku un uz laiku ražotni slēgs, “Kurzemes Vārdam” pastāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks. “Uzskatu, ka pašreizējos apstākļos šis ir optimāls variants, lai neizputinātu uzņēmumu – vasarā apturēt darbību un tad skatīties, kas notiks septembra otrajā pusē.”

Zivju pārstrādes rūpnīcas bieži tiekot vasarā slēgtas. Šobrīd esot vairāki faktori, kas “Libavai” liek izvēlēties šādu risinājumu. “Zivis ir ļoti dārgas, turklāt to pašlaik ir maz,” saka I. Krupņiks. Cenu kāpumu viņš pamato ar nozvejas kvotu samazinājumu brētliņām par 25%. “Turklāt brētliņas un reņģes, izrādās, ir tik lētas zivis, ka tās tagad pērk Ukraina un Moldāvija, ne tās bagātākās valstis. Pērk ēšanai, ne pārstrādei, un ļoti daudz. Nozvejas kvotas samazinātas arī okeāna zivīm, jo notiek cīņa par dabas resursu saglabāšanu. Rudenī brētliņas no zvejas kuģa iepirkām par 240 eiro/t, bet tagad cena ir 370 un vēl vairāk. Saldētās zivis varēja dabūt par 350–400 eiro/t, bet tagad tās maksā pāri 500 eiro, turklāt kvalitāte ir slikta, jo tās ir pavasara zivis. Kam vajadzīgs slikts produkts par lielu naudu? Cenas celt nevaram. Jau tā divu gadu laikā šprotu cena Latvijā pieaugusi gandrīz par 40%,” atklāj uzņēmuma vadītājs.

Pēc viņa prognozēm drīz jābūt pieprasījuma kritumam, jo cilvēku pirktspēju mazinās bezdarba kāpums. “Ceru, ka vasarā situācija stabilizēsies un rudenī mēs vismaz par 90% atjaunosim ražošanu,” pauž uzņēmuma vadītājs. Darbinieki tikšot atlaisti pēc pušu vienošanās, saņems visas kompensācijas un varēs reģistrēties bezdarbniekos. Apsvērta arī dīkstāves iespēja, taču I. Krupņiks saka, ka pagaidām ārkārtējais stāvoklis ir spēkā tikai līdz 12. maijam un nav zināms, vai tas turpināsies.

Ražotnē palikšot strādāt kādi četri pieci cilvēki, kuri nodrošinās apsardzi un uzturēs visu tehniskā kārtībā. “Saldētavas strādās, tajās atstāsim noteiktu daudzumu zivju, lai pēc tam būtu, ar ko iesākt darbu.” Uzņēmuma vadītājs arī cer, ka varbūt valstī tiks skaidrībā ar OIK un to atcels, jo šie izdevumi esot lielāki par pašu elektrības patēriņu.

Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka darbinieki nebūs atraduši darbu citur un rudenī atgriezīsies “Libavā”, I. Krupņiks atbild, ka daudz sliktāk būtu palikt bez apgrozāmiem līdzekļiem un nespēt cilvēkiem izmaksāt ne kompensācijas, ne atvaļinājuma naudu, ja rūpnīcu nāktos slēgt pavisam. “Mēs strādājam ar ārvalstīm un redzam, ka sarūk pasūtījumi. Ap 80% produkcijas eksportējam. Zivju produkciju iepērk Vācija, Mongolija, Japāna, Grieķija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija. Pasūtījumu portfelis ir vienmērīgi sadalīts, tāpēc situācija nav tāda, kā bija iepriekš ar Krieviju, kad noieta beigas vienas valsts tirgū varēja mūs sagraut.” Pašlaik uzņēmumam neesot kredītsaistību un parādu piegādātājiem.

Zivju pārstrādes uzņēmumā SIA “NS Estate” Nīcas novadā situācija pilnībā atšķiras. “Joprojām cītīgi meklējam kvalificētus darbiniekus,” saka Kristīne Henzele, personāla daļas vadītāja SIA “Piejūras serviss”, kas nodrošina kadrus šai ražotnei. Atsaucība esot maza, un viņa to skaidro ar iespējamo stereotipu, ka šis darbs ir ar specifisku aromātu”. Protams, darbs ir ar rokām, nepieciešama veiklība. Algas uzņēmumā esot ļoti labas – “jo vairāk sadara, jo vairāk nopelna”. Izdevīgs arī darba laiks – jau četros pēcpusdienā darbinieki esot mājās, kurp viņus aizved bezmaksas autobuss. Šobrīd ražotnē ļoti vajadzīgi kādi desmit pastāvīgi darbinieki. “Pie mums strādā arī darbaspēks no Vjetnamas. Domājam par otrās maiņas atvēršanu. Tikko bija liels pasūtījums, bet nav darbaspēka,” stāsta K. Henzele.

Zivju produkciju “NS Estate” galvenokārt eksportē. Pasūtījumi  nesamazinoties. “Vienīgā problēma – darbinieku trūkuma dēļ nespējam tos visus izpildīt,” saka K. Henzele. Viņa piekrīt, ka pavasarī zivju ir mazāk, taču tiek aizvērti vairāki mazi uzņēmumi. “Mums tās zivtiņas ir. Sliktos laika apstākļos ir jādomā, kur tās dabūt, taču mums ir visādi kontakti, stabili piegādātāji. Ja plosās vētra, izmantojam saldētās zivis,” viņa pastāsta.