Trešdiena, 26. februāris Mētra, Evelīna, Aurēlija

Joprojām maz skaidrības par elektroniskajiem norēķiniem Liepājas transportā

Joprojām maz skaidrības par elektroniskajiem norēķiniem Liepājas transportā
Foto: Egons Zīverts
17.01.2020 07:00

Konstantīns Fjodorovs

liepajniekiem.lv

Pagājušā gada decembrī pašvaldības aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) direktors Uldis Zupa sarunā ar liepajniekiem.lv atklāja, ka līdz gada beigām viņš tiksies ar Liepājas domes pārstāvjiem un apspriedīs elektronisko norēķinu ieviešanu pilsētas transportā.

Tikšanās notikusi vien šonedēļ, taču nekādu konkrētu rezultātu pagaidām nav. “Tuvāko nedēļu laikā runāsim ar domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti un spriedīsim, ko darīt tālāk, jo šajā tēmā ir daudz dažādu aspektu,” teica U.Zupa.

Vai jau tuvākajā laikā pilsētas iedzīvotāji sagaidīs modernu elektronisko norēķinu sistēmu (ENS) autobusos un tramvajos? “Viss atkarīgs no tā, ko mēs gribam. Ja pārdomātu un finansiāli efektīvu sistēmu, tad par dažām lietām joprojām nav skaidrības,” stāsta LST direktors.

“Ir prasība par to, ka līdz šī gada beigām jābūt elektroniskajai uzskaitei atvieglojumu saņēmējiem. Pagaidām tā sistēma nav izveidota līdz galam un nav skaidrs, kā tā darbosies, bet, jebkurā gadījumā, mūsu biļešu sistēmai vajadzētu spēt sadarboties ar šo sistēmu.”

Pagājušajā gadā LST vadībai notikušas tikšanās ar četru kompāniju pārstāvjiem – tie ir SIA “LMT”, SIA “BMS Tehnoloģijas”, SIA “Mobilly” un Polijas uzņēmums “Sims”. Tika piedāvāti dažādi risinājumi un LST mēģina izprast piedāvājumu.

“Visas sistēmas Liepājā var darboties. Jautājums ir, cik daudz mēs esam gatavi par to maksāt,” turpina U.Zupa. “Manuprāt, mēs neesam gatavi maksāt tādas summas, kādas ir izskanējušas saistībā ar Rīgu. Negribētu ENS ķeksīša pēc.”

“BMS Tehnoloģijas” pārstāvis Aleksandrs Maslovs portālam liepajniekiem.lv apliecināja, ka kompānija prezentējusi savu sistēmu, kas ir izstrādāta tieši mazām pilsētām. “Mēs saprotam, ka mazas pašvaldības nevar atļauties iztērēt dažus miljonus eiro šādiem jauninājumiem. Piedāvājām LST standarta sistēmu ar kartiņām un validatoriem, mūsu piedāvājumā bija iekļauta arī iespēja norēķināties ar bankas karti pie transporta vadītāja.

Bankas ņem komisiju par katru ierīci (šajā gadījumā validatoru), kas apkalpo bankas kartes. Ja pareizi atceros, tad tie varētu būt 15-20 eiro mēnesī. Paši varat izrēķināt, kādas ir izmaksas 65 transporta vienībām, kurās ir vismaz trīs validatori – tie ir trīs četri tūkstoši eiro mēnesi. Tāpēc mazajām pilsētām mēs parasti piedāvājam risinājumu, kurā ar karti ir iespējams norēķināties tikai pie vadītāja,” stāsta A.Maslovs.

LST direktors atzīmē, ka pagaidām jautājumu par ENS ieviešanu ir daudz. “Pirmkārt, tas ir finansējums. Ar aģentūras budžetu mēs nevaram to atļauties, šis jautājums jārisina pilsētas līmenī.

Otrkārt, ENS sistēmas ieviešana nedrīkst kļūt par iemeslu cenu palielināšanai, jo tas nozīmēs, ka mēs kaut ko darām nepareizi. Tieši tāpēc pagaidām nav bijis lielas kustības šajā virzienā.

Nav noslēpums, ka katru gadu ceļas degvielas cenas, inflācija kļūst lielāka, kas mūsu gadījumā palielina viena kilometra izmaksas. Pagaidām mums izdevies noturēt cenu, samazinot nepieprasīto reisu apjoma samazināšanu,” atklāja U.Zupa.

Pēdējo reizi braukšanas maksa Liepājas transportā tika palielināta 2015. gada jūnija. Kopš tā laika, biļete vienam braucienam iepriekšpārdošanā maksā nevis 57, bet 70 centus, savukārt pie transporta vadītāja – 80 centus iepriekšējo 70 centu vietā. Toreiz tas tika pamatots ar jauno autobusu iegādi, ka arī tramvaja līnijas pagarināšanu.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli