Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments strīdā starp Lauku atbalsta dienestu un SIA “Liepājas kuģu servisu” spriedumā secināja, ka valdes loceklis ir personīgi atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, ja viņš tos nodarījis ar savām darbībām.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT skatīja Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzību par AT Civillietu tiesu palātas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta Lauku atbalsta dienesta prasība piedzīt zaudējumu atlīdzību no likvidētās “Liepājas kuģu serviss” valdes priekšsēdētāja par prettiesisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsta saņemšanu un izlietošanu.

Kā norādīja AT, finansējums 491 220 eiro apmērā “Liepājas kuģu serviss” tika piešķirts, ņemot vērā viltotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņu par to, ka “Liepājas kuģu serviss” nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kaut arī faktiski sabiedrībai bija nodokļu parāds. Divus mēnešus pēc minētā finansējuma saņemšanas “Liepājas kuģu serviss” tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un pēc bankrota procedūras pabeigšanas sabiedrība tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Maksātnespējas procedūrā piešķirtais finansējums netika atgūts.

Lauku atbalsta dienests savu prasību pamatoja ar apstākli, ka atbildētājs, būdams uzņēmuma amatpersona, apzināti sniedzis valstij nepatiesu informāciju par uzņēmuma nodokļu parādu neesamību, tādējādi rīkojies prettiesiski, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi uzņēmumam nepamatoti izmaksātās summas apmērā. Apelācijas instances tiesa prasību par zaudējumu piedziņu noraidīja, norādot, ka prasība ir celta pret personu, kas nav piešķirtā finansējuma saņēmēja, jo tā rīkojās kā amatpersona sabiedrības vārdā. Vienlaikus apelācijas instances tiesa atzina, ka lietā nav strīda, ka atbildētājs, iesniedzot pieprasījumu projekta finansējuma saņemšanai, nodokļu parāda neesamības apliecināšanai ir uzrādījis viltotu VID izziņu. Tomēr tiesa piešķīra izšķirīgu nozīmi apstāklim, ka kriminālprocess pret personu ir izbeigts, jo nav izdevies pierādīt konkrētās personas vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

AT Civillietu departaments turpretim norādīja, ka juridiskā persona darbojas vienīgi atbilstoši tās saturu veidojošo fizisko personu gribai un mērķim, pašai tai nav spējas apzināties nedz informācijas patiesumu, nedz savu finansiālo situāciju, nedz arī savas rīcības ietekmi uz citiem civiltiesisko darījumu partneriem. Tiesiskā valstī nevar tikt akceptēta situācija, ka juridiskas personas aizsegā fiziska persona apzināti veic prettiesiskas darbības, neuzņemoties atbildību par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

Civillietu departaments spriedumā arī uzsvēra, ka konkrētajā lietā valdes locekļa rīcība – faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas informācijas iesniegšana Lauku atbalsta dienestā par uzņēmuma nodokļu parādiem un atbildības uzņemšanās par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu – vērtējama arī labas ticības aspektā, konstatējot, vai šāda rīcība ir samērojama ar pretējās puses interesēm un ir akceptējama no tiesiskuma viedokļa.

Kasācijas instances tiesas spriedumā norādīts, ka Komerclikumā paredzēta valdes priekšsēdētāja atbildība par komercsabiedrības lietu vešanu un finansiālo stāvokli, kas liedz viņam aizbildināties ar citas personas – arī valsts – jebkādu iemeslu dēļ kļūdaini sniegtu informāciju vai paļauties uz to. Civillietu departaments atzina, ka gadījumā, kad neatļauto darbību veicis vai veicinājis pats valdes loceklis personīgi, taisnīgi un tiesiski pamatoti ir prasīt no viņa personīgu atbildību arī par savas rīcības sekām, proti, trešajai personai nodarītiem zaudējumiem, kā to paredz Civillikums.

Kritisku vērtējumu kasācijas instances tiesa sniedza par apelācijas instances tiesas atsauci uz kriminālprocesa iznākumu. Civillietu departaments norādīja, ka salīdzinājumā ar kriminālprocesu civilprocesā ir citi pierādīšanas standarti un vērtēšanas kritēriji. Līdz ar to kriminālprocesa izbeigšana pretēji apelācijas instances tiesas pieņēmumam automātiski neizslēdz prettiesiskuma konstatēšanas iespējamību ar civilprocesuāliem līdzekļiem, noskaidrojot lietas apstākļus pēc tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, ko iesniegušas puses un kas iegūti likumā paredzētā kārtībā, tajos fiksētās ziņas izvērtējot kopumā.

Secinot, ka, nenoskaidrojot strīda pareizai izšķiršanai svarīgus apstākļus ar civilprocesuāliem līdzekļiem, apelācijas instances tiesa pieļāvusi būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu, AT nosprieda pārsūdzēto spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.