Februārī no jūras Liepājas pusē izcelti 7 maluzvejnieku tīkli
liepajniekiem.lv
Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums – ap 300 metri, portālu informēja Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.
Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.
Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.
VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.
Savukārt Zvejniecības likums nosaka, ka tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar valsts vai pašvaldības institūciju par zvejas tiesību nodošanu (iznomāšanu) un saņemot zvejas atļauju (licenci). Tie, kuri veic rūpniecisko zveju bez zvejas tiesībām un licences, ir uzskatāmi par nelegāliem zvejniekiem.
Valsts vides dienests brīdina, ka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.³ pants par zveju teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, aizliegtā vietā, aizliegtā laikā vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, paredz piemērot naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.