Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek veikta pārbaude par iespējamu informācijas noplūdi krimināllietā, kas vasarā sākta par kukuļdošanu lielā apmērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām. Šajā lietā figurē arī bijusī VID vadītāja Nellija Jezdakova.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 4.septembrī intervijā “Latvijas radio” pauda pārliecību, ka informācija par šo krimināllietu varētu būt publiskajā telpā nopludināta tieši no KNAB.

Streļčenoks šodien pēc tikšanās ar apvienības “Saskaņas centrs” deputātiem aģentūrai LETA pastāstīja, ka birojs regulāri aktualizējot un izvērtējot plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju un, ja ir aizdomas par informācijas noplūdi, tad tiek sākta pārbaude.

“Par šo konkrēto kritiku (ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera) izvērtēšana ir un, ja nemaldos, tad pārbaude turpinās par iespējamu faktu – vai ir, vai nav nopludināta informācija,” uzsvēra Streļčenoks.

Pārbaude patlaban netiekot veikta pret konkrētu personu, bet par faktu. KNAB šefs pagaidām nevarēja pateikt, kad pārbaudi varētu pabeigt.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 4.septembrī intervijā “Latvijas Radio” teica: “Šāda lieta ir par VID amatpersonām. Bet mani visvairāk atkal pārsteidz – tas informācijas apjoms, kas nonācis publiskajā vidē – par kratīšanā izņemto naudas daudzumu, pie kā ir izņemts. Šādu informāciju, atvainojiet, nopludināt var tikai tas, kurš to zina. To nevar uzminēt, to nevar izzīlēt.”

Ģenerālprokurors uzskata, ka procesā iesaistīto personu aizstāvji nav ieinteresēti šādas informācijas nopludināšanā. “Rodas jautājums, kas un kamdēļ šādu informāciju nopludina. Šeit atkal ir runa par iekšējām attiecībām konkrētajā iestādē [KNAB]. Es nesaskatu citu variantu, no kurienes šī informācija nāca,” norādīja Kalnmeiers. Motīvi informācija nopludināšanai plašsaziņas līdzekļiem varot būt visdažādākie – “kaut vai padižošanās nolūkos”.

Kalnmeiers arī atgādināja, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks jau iepriekš savās intervijās vērsis uzmanību, ka no iestādes noplūst informācija. Ar šo problēmu KNAB saskaroties regulāri.

Atsevišķi izmeklēšanas fakti ir pieejami arī lietu uzraugošajam prokuroram un sankcijas devušajam tiesnesim. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA teica, ka, pēc Kalnmeiera domām, nav pamata neuzticēties uzraugošajam prokuroram un prokurorus nav plānots pārbaudīt, jo kriminālprocess atrodas izmeklēšanā KNAB.

Ģenerālprokurors arī nedomā, ka sankcijas devusī tiesa varētu būt nopludinājusi izmeklēšanas informāciju.

Detalizētāka informācija par VID amatpersonu korupcijas lietu 1.septembrī parādījās divos analītiskajos raidījumos – TV3 “Nekā personīga” un LTV raidījumā “De facto”.

“Nekā personīga” ziņoja, ka Jezdakovu un citus VID darbiniekus tur aizdomās par vismaz 100 000 latu saņemšanu.

Kā vēsta raidījums, VID vadošās amatpersonas apzināti ļāvušas no valsts izkrāpt vismaz pusmiljonu latu. Kukuļdevējs esot Liepājas uzņēmējs Andrejs Podrjadčikovs, kurš, sadarbojoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), cer tikt vaļā no soda par finanšu mahinācijām.

Reizē ar Jezdakovu KNAB ir aizturējis arī kādu viņas paziņu – uzņēmēju, kuru uzskata par kukuļdošanas starpnieku. Jezdakovas advokāts Rinalds Bušs izvirza versiju, ka blēdīgi VID darbinieki cenšas savu vainu novelt uz priekšnieci, un Podrjadčikovu bijusī VID vadītāja dzīvē neesot redzējusi.

Oficiāli KNAB sniegtā informācija liecina, ka birojs (KNAB) šā gada jūnijā sācis krimināllietu saistībā ar iespējamu kukuļdošanu lielā apmērā VID amatpersonām.

KNAB izmeklētājs uzskata, ka, iespējams, ilgstošā laika posmā notikusi kukuļdošana lielā apmērā Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonām, lai tās, rīkojoties kukuļdevēja interesēs, par pretlikumīgu atlīdzību veiktu prettiesiskas darbības nodokļu jomā.

KNAB uzskata, ka kukuļošana notikusi, lai valsts amatpersonas kukuļdevēju interesēs nodrošinātu tiesībsargājošas iestādes lietvedībā esošajos kriminālprocesos arestu noņemšanu no personu kontiem, kā arī lai veiktu darbības saistībā ar valstij pārmaksātā PVN atmaksu.