Kā ziņo portāls pietiek.com, bijušie uzņēmuma “Liepājas metalurgs” saimnieki Sergejs Zaharjins un Iļja Segals saņēmuši lielisku gadumijas dāvanu no Liepājas prokuratūras prokurora Ulda Kursinska, – abiem ir atcelts aizdomās turamā statuss maksātnespējīgā uzņēmuma kriminālprocesā, kas bija sākts pēc trešā lielā akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma. Viņam savukārt ar tā paša prokurora lēmumu atcelts cietušā statuss šajā krimināllietā.

“Jā, es pieņēmu šādu lēmumu [par cietušā statusa atcelšanu Lipmanam]. Pieņēmu arī lēmumu par aizdomās turēto statusa atcelšanu [Zaharjinam un Segalam],” – tā Kursinskis otrdien apstiprināja pietiek.com. Pēc neoficiālām ziņām, šis Kursinska lēmums radījis pārsteigumu Ģenerālprokuratūrā, kas jau bija devusi neformālu akceptu kriminālvajāšanas sākšanai pret abiem bijušajiem uzņēmuma saimniekiem.

Arī Sergeja Zaharjina advokāts Egons Rusanovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā. Šāds statuss atcelts arī Aleksejam Zaharjinam un Segalam.

Motivāciju, kāpēc Sergejam Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss, Rusanovs aģentūrai LETA nevēlējās komentēt. Lēmums par statusa atcelšanu pieņemts prokuratūrā, bet citas informācijas par kriminālprocesu un tā tālāko attīstību Rusanovam nav.

Savukārt Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA teica, ka Liepājas prokuratūras prokurors kā lietu uzraugošais prokurors šādu lēmumu pieņēma, jo uzskata, ka lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turamo nav pietiekami pamatoti.

AS “Liepājas Metalurga” akcionāra Kirova
Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis lūdzis ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru
izskatīt iespējamību nomainīt uzraudzības iestādi kriminālprocesā pret
bijušajiem ”Liepājas Metalurga” akcionāriem.

Kirova
Lipmana pilnvarotā persona Mārtiņš Krieķis iesniegumā ģenerālprokuroram
Ērikam Kalnmeijeram norāda, ka viņš ir saņēmis satraucošu paziņojumu no
izmeklēšanas iestādes kriminālprocesā pret bijušajiem ”Liepājas Metalurga”
akcionāriem – Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu –, kurā tiek norādīts, ka prasības
iesniedzēja sūdzība par kriminālprocesa gauso izmeklēšanas gaitu nav iespējams
izskatīt, jo kopš 2013. gada 28. augusta
krimināllietas materiāli atrodas pārbaudē Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā.

Saskaņā ar
minēto, M.Krieķis vērš uzmanību uz to, ka šis kriminālprocess tika uzsākts 2012.
gada augustā un tas atrodas izmeklēšanas stadijā jau aptuveni pusotru gadu.

Kriminālprocesa materiāli kopš pagājušā gada augusta atradušies pārbaudē prokuratūrā un vairākkārt ceļojuši noLiepājas prokuratūras uz Kurzemes tiesas apgabala prokuratūru. Tas saistīts arī daudzajām sūdzībām, ko bija iesniegušas lietā iesaistītās puses, un nepieciešamību sniegt uz tām atbildes, aģentūrai LETA skaidroja Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis. “Lietas materiālu apjoms ir liels un pietiekami sarežģīts, tomēr jāatzīst, ka materiāli prokuratūrā atrodas diezgan ilgi,” atzina Mikuļskis, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, drīzumā lietas materiāliem vajadzētu no Liepājas prokuratūras atgriezties policijā. Viņš arī norādīja, ka par iemesliem būtu jājautā Liepājas prokuratūrai, jo Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā lietas materiāli kopš augusta atradušies mazāko laika periodu – kopumā aptuveni vienu mēnesi.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē kriminālprocess bija sākts par Liepājas metalurga amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus. Kriminālprocess tika sākts 2012. gada 21. augustā, un tā ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada.

Ekonomikas policijas rīcībā bija nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši Liepājas metalurgu kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.

Viens no līdzekļu ”izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem. Tāpat ievērojami līdzekļi ”izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pirkti kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies Liepājas metalurgs, taču jau par būtiski augstākām cenām.

Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos – saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā – pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis. Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo Liepājas metalurga produkciju.

Taču, kā izrādās, jau vairāk nekā četrus mēnešus Ekonomikas policija nekādas izmeklēšanas darbības šajā kriminālprocesā neveic. Iemesls – kriminālprocesa materiāli jau kopš pagājušā gada atrodas “pārbaudē” Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā, un prokuratūra pagaidām nesniedz nekādus skaidrojumus, ar ko skaidrojama tik ilgstoša iepazīšanās ar viena kriminālprocesa materiāliem.

Nu pagājušā gada decembra beigās Liepājas prokuratūras prokurors Kursinskis šī kriminālprocesa ietvaros pieņēmis lēmumu gan par aizdomās turamā statusa atcelšanu Zaharjinam un Segalam, gan par cietušā statusa atcelšanu Lipmanam.

Kursinska lēmumā, kas nonācis Pietiek rīcībā, norādīts, ka 2012. gada augustā saņemts Lipmana pilnvarotās personas iesniegums, kurā minēts, ka kopš 2004. gada par Zaharjina vērtspapīru konta uzturēšanu 700 latu mēnesī maksā AS Liepājas metalurgs un tādā veidā Zaharjins kopš 2004. gada faktiski piesavinājies uzņēmuma naudu 64 924 latu apmērā, radot zaudējumus Liepājas metalurgam un akcionāriem.

Pēc šī iesnieguma saņemšanas 2012.gada 21.augustā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par AS Liepājas metalurgs amatpersonu iespējami pretlikumīgo rīcību laika posmā no 2003. gada 24. septembra līdz 2012. gada 15. augustam, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un citus sabiedrības aktīvus.

Taču, kā savā lēmumā atzinis prokurors Kursinskis, viņš neesot konstatējis, ka uzņēmumam un tā akcionāriem varētu rasties kaitējums no tā, ka uzņēmums vienam no tā akcionāriem no uzņēmuma līdzekļiem apmaksā viņa personiskās vajadzības – šajā gadījumā personiskā vērtspapīru konta uzturēšanu.

“Kirovs Lipmans par cietušo atzīts jau 2012. gada 28. augustā. Lēmumā norādīts, ka K. Lipmanim nodarīts mantisks kaitējums. Uz lēmuma pieņemšanas brīdi vienīgā iespējamā nodarītā mantiskā kaitējuma summa bija AS Liepājas metalurgs veiktā samaksā par S. Zaharjina vērtspapīru konta uzturēšanu. Šāda kaitējuma nodarīšana pirmstiesas izmeklēšanā neapstiprinājās,” savā lēmumā norāda Kursinskis.

Prokurors uzskatot, ka lēmums atzīt Lipmanu par cietušos līdz ar to esot “pieņemts pārsteidzīgi, nepārliecinoties par to, vai kaitējums ir vai nav nodarīts. Arī uz patreizējo brīdi – vairāk nekā gada laikā pēc 2012. gada 28. augusta lēmuma par atzīšanu par cietušo pieņemšanas – kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā vēl nav iegūti nekādi objektīvi pierādījumi tam, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā K. Lipmanam būtu nodarīts kaitējums”.

Līdz ar to 2012.gada 28.augusta lēmums par Kirova Lipmana atzīšanu par cietušo atceļams kā priekšlaicīgs, pārsteidzīgs un nepamatots, uzskata Kursinskis. Ar līdzīgu loģiku un pamatojumu atcelts arī aizdomās turamā statuss bijušajiem Liepājas metalurga vadītājiem un faktiskajiem saimniekiem Zaharjinam un Segalam.

Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šis prokurors ir tas pats, kas iepriekš pieņēmis lēmumu izbeigt kriminālprocesu, kurš 2012. gadā bija sākts par Liepājas metalurgameitasuzņēmuma Liepājas Osta LM ”iespējami nelikumīgām darbībām ar muitas uzraudzībā esošo preci – metāllūžņiem, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā”. Kriminālprocess pērn tika paklusām izbeigts tikai divas nedēļas pēc tam, kad Muitas kriminālpārvalde to nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.