Vētra aizvadītās nakts laikā Liepājā nav nodarījusi būtiskus postījumus, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis četrus izsaukumus. Kā portālu informēja VUGD Sakaru punkta priekšniece Vida Švariene, glābējiem nācies izvilkt ieputinātas mašīnas un sazāģēt kritušus kokus.

Automašīnas nakts laikā bija ieputinātas ceļu malās Priekules un Grobiņas pagastos, savukārt koki bija nokrituši Ventspils un Siļķu ielā. Kopumā aizvadīto nakti, salīdzinot ar pērnā gada vētru, V.Švariene vērtē kā mierīgu.

Šorīt pulksten 8 Liepājas ostā pūta brāzmains vējš ar ātrumu 22 m/s, bet ūdens līmenis ostā bija 85 centimetri, pastāstīja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe. Spēcīgākais vējš tika konstatēts 23. novembra vakarā ap pulksten 22 – 23,7 m/s, bet ūdens līmenis naktī sasniedza 92 centimetru. Arī šodien dienā Valsts Hidrometroloģijas stacija Liepājā prognozē spēcīgu vēju, kas brāzmās var sasniegt 24 m/s.

Pēc svētdienas vētras Liepājā un rajonā nav konstatēti ievērojami bojājumi energoapgādes sistēmā, informēja AS “Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis. Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, mūspusē ir tikai nelieli bojājumi, kurus “Latvenergo” darbinieki steidz novērst. Lielākās problēmas sagādā nenotīrītie sniegi uz ceļiem, kas liedz piekļūt vētru postījumu vietām. “Taču darām visu iespējamo, lai šīs dienas laikā atjaunotu energoapgādi Latvijas iedzīvotājiem,” sacīja A.Siksnis. Kopumā šodien Latvijā traucēta elektroapgāde aptuveni 25 000 klientu. Lielākais darbs nepieciešams valsts ziemeļu, centrālajā un austrumu reģionā.

Kā ziņo aģentūra LETA, nedēļas nogalē Latviju pārņēmusī vētra nav radījusi traģiskas sekas – kopumā glābšanas dienestam bija 112 izbraukumi, no tiem 11 uz ugunsgrēkiem, bet 67 reizes sniegta tehniskā palīdzība, šorīt intervijā Latvijas Radio informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis.

Cilvēki vētrā nav cietuši, reģistrētas gan trīs ugunsgrēkos cietušas personas.

Pencis atzina, ka vētra nav pārāk stipri plosījusies, 67 tehniskās palīdzas sniegšanas gadījumi – koku novākšana un palīdzība autovadītājiem – nav tik daudz, lai pa to būtu jātaisa ažiotāža. Penča vērtējumā, tas ir normāli un pēc vētrām tā mēdz būt.

Vissarežģītākā situācija bijusi ap Rīgu, bet Ventspilī, kur pūtis visstiprākais vējš, glābējiem bija tikai viens izsaukums.

Pencis arī atzīmēja, ka galvaspilsētā bija plūdu draudi, taču par īstiem plūdiem varētu runāt, ja applūstu mājas, bet ne tad, ja zemākās vietās applūst kādas dārza mājiņas vai pārtek kāda iela.

Glābšanas dienesta vadītājs arī mudināja atcerēties, ka tālruņa numurs 112 ir glābšanas telefons, kas izmantojams tad, ja dzīvība ir briesmās.

Komentējot sūdzības, ka tālruņa 112 vakar bijis aizņemts un nav bijis sazvanāms, Pencis atzīmēja, ka glābšanas dienests nav dispečerdienests, kas sniedz izziņas vai savieno, piemēram, ar “Latvenergo”.