liepajniekiem.lv
Procesā filmēt liedz
Pērn maija nogalē Liepājā viesojās toreizējais Ukrainas vēstnieks Oleksandrs Miščenko, kurš viesnīcā “Amrita” tikās ar saviem tautiešiem.
Bija ieradies arī 63 gadus vecais Serhijs Fedosovs, kurš Latvijā dzīvo un strādā ceturto gadu. Viņš interesējās, vai ukraiņiem ir iespējas Liepājā saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, jo darbavietā – uzņēmumā “Arta-F”, kas Liepājā ražo rāvējslēdzējus, viņu piekāvis darbabiedrs – pārsitis Serhijam galvu, traumējis roku.
“Es to cilvēku nepazinu, pat nezināju, kā viņu sauc, bet viņš man sāka pārmest, ka mans dēls, kurš karo Ukrainā (viņa dēls vēlāk karā kritis – I.O.), nogalinot krievus,”
par konflikta iemeslu portālam liepajniekiem.lv toreiz stāstīja vīrietis.
2022. gada 21. aprīlī AS “Arta-F” mehāniskā iecirkņa telpās agresīvais vīrietis S. Fedosovu nosaucis par banderovieti, licis viņam parādīt savus tetovējumus, vienreiz ar roku iesitis ukrainim pa seju un ar metāla stieni pa galvu.
Saistībā ar notikušo Valsts policija sāka administratīvā pārkāpuma procesu, vēlāk, pēc ekspertīzes rezultātu saņemšanas, tas tika pārkvalificēts par kriminālprocesu.
Šī gada februārī lieta nonāca tiesā, un tikai tad arī kļuva zināms apsūdzētā vārds – Roberts Stahanovs.
Viņš gan nav saukts pie atbildības par naida noziegumu, bet gan par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.
Ceturtdien, 23. novembrī, tiesā abas puses piedalījās videokonferences režīmā – apsūdzētais no Zemgales rajona tiesas zāles Ogrē, cietušais bija savu advokātu birojā Rīgā.
Pirms tiesas sēdes TV “Kurzeme” pārstāvji vērsās pie tiesneša ar lūgumu ļaut filmēt tiesas procesu Liepājā. Tam nepieciešama procesa dalībnieku piekrišana.
Cietušais, prokurore un liecinieks, kurš bija ieradies, neiebilda, bet apsūdzētais sacīja: “Esmu pret!” Līdz ar to tiesnesis televīzijai liedza filmēšanu tiesas zālē, taču ļāva veikt audio ierakstu.
Vienlaikus tiesnesis piekodināja: ja publiskā vidē nonāks kādi ieraksti no tiesas procesa, tad par to nāksies atbildēt likumā paredzētajā kārtībā.
Pārmet aizskarošus izteikumus
Šajā lietā Kurzemes rajona tiesā jau notikušas vairākas tiesvedības, uzklausīts cietušais, liecinieki.
Tiesneša R. Jūrmaļa diskusija ar cietušo un liecinieku pratināšanas process pamudinājis S. Fedosova pārstāvjus pieteikt noraidījumu tiesnesim. Pieteikums sagatavots uz 35 lappusēm.
Tiesas sēdē pieteikums gan jāizklāsta mutvārdos, un E. Rusanovam tas prasīja vairākas stundas.
“Konkrētā gadījumā šeit nav runa par [tiesneša] rīcību.
Šeit ir runa, atļaušos izteikties visnotaļ skarbi, – par emocionālu vardarbību attiecībā pret cietušo, liecinieci Fedosovu (viņa sievu) un manām kolēģēm Skuteli un Oborenko –, kas tika pieļauta iepriekšējā tiesas sēdē, kurā es neņēmu dalību, taču iepazinos pilnā mērā ar tiesas sēdes audio protokolu,” sacīja E. Rusanovs.
Advokāts citēja vairākus izvilkumus no iepriekšējo tiesas sēžu protokoliem, norādot uz tiesneša izteikumiem, kas, kā uzskata cietušā pārstāvji, varētu liecināt par tendenci mazināt Stahanova pastrādātā nodarījuma nozīmi.
Lai arī cietušais jau no sākta gala sacījis, ka tas ir naida noziegums, tiesnesis notikušo dēvējis par “savstarpēju incidentu”, augstprātīgā manierē norādījis, ka cietušajam vēl jāpierāda morālā kaitējuma summa, “būtībā noniecinot cietušā morālās ciešanas, ko viņš pārdzīvoja pēc uzbrukuma”, klāstīja E. Rusanovs.
Viņš arī pauda uzskatu, ka tiesas attieksmes neitralitātes zudums vērojams tiesneša izteikumos par cietušā vecumu un fizisko stāvokli.
“Mūsu ieskatā,
par acīmredzamu rupju cietušā cieņas aizskārumu atzīstams jautājums, kuru tiesnesis uzdeva Fedosovam, noskaidrojot, ka cietušajam ir 63 gadi,”
atzīmēja E. Rusanovs, citējot tiesnesi: “Jūs tuvojaties pensijas vecumam. Jā jūs domājat, kāpēc daudzās valstīs pensijas vecums tieši šāds noteikts. Tāpēc, ka jū… [līdz galam netiek pateikts jūs – pusvārdā tiesnesis apraujas]… tāpēc, ka cilvēks vairāk nav vajadzīgs. Jo viņa veselības stāvoklis tuvojas tam, pie kura varētu doties pelnītā atpūtā. Neesat par to domājis?”
Aizstāvis vērtē, ka šādi tiesnesis nievājošā un vienlaikus pamācošā izteikumā mēģinājis vērst cietušā uzmanību, ka piepešā veselības stāvokļa pasliktināšanās saistīta ar Fedosova konkrētā vecuma sliekšņa sasniegšanu, nevis ar vardarbīga uzbrukuma pārciešanu, kad Stahanovs viņam sita ar metāla stieni, kura diametrs bijis vismaz 35 milimetri.
Tāpat advokāts norādīja, ka vienā no sēdēm fiksēts arī “absolūti neizskaidrojams tiesas monologs”.
R. Jūrmalis paudis: “Es, godīgi sakot, šeit sēžu, skatos uz jums un brīnos. Tiesai nav pamatmērķis… Noklausieties līdz galam! (Tiesnesis kārtējo reizi kušinājis Fedosovu, norādīja advokāts)…
Tiesai nav pamatmērķis… kādam nolaist asinis, sodīt pa visu varu.
Ir bijis incidents. Jā, tas, kas notiek pasaulē, ir dziļa traģēdija. Pārsvarā karu izraisa kaut kādu augstāku amatpersonu muļķība. Karā neviens nav ne ieguvējs, ne zaudētājs. Principā tajā var būt tikai zaudētāji.”
Tad tiesnesis vēlreiz apsaucis cietušo, mudinot, lai Fedosovs noklausās viņa sakāmo līdz galam.
E. Rusanovs norādīja, ka tiesas sēdēs noticis arī “vēstures eksāmens”, kad tiesnesis cietušajam jautājis, ko nozīmē apzīmējums “banderovietis”.
Bet, kad Fedosovs paudis, ka apsūdzētais vēlējies viņu nosist, nevis “vienkārši matus pieķemmēt”, R. Jūrmalis viņu pārtraucis, kam, pēc E. Rusanova teiktā, sekojis “absolūti nesaprotams un konkrētai situācijai absolūti neadekvāts komentārs”.
Proti, tiesnesis sacījis: “Es jums ieteiktu nedaudz apdomāt savus divdomīgos izteicienus. Jūs tomēr esat sniedzis liecību, jūs esat atbildīgs par izteikto. Tātad šīs liecības ir fiksētas tiesas sēdes protokolā.”
Pēc tam paaugstinātā balsī tiesnesis turpinājis: “Klausieties, nepārtrauciet tiesu! Iepriekšējās tiesas sēdēs jūs esat sniedzis liecības. Jūs esat sniedzis liecības arī pirmstiesas izmeklēšanā. Tas, ko jūs pašlaik šeit sakāt un uzsverat…
nu es neredzu neko citu kā motivāciju kaut kādam konflikta turpinājumam.
Iesaistot tajā un paužot šo izpausmi, ka tas saistīts ar nacionalitāti, jūs staigājat pa naža asmeni. Tā ir nacionālā naida kurināšana. Tā ka ieteiktu jums kārtīgi apsvērt, pirms jūs izsakāties šeit, publiskā vietā, tiesas sēdē, šādus izteikumus. Tas jums ir brīdinājums vienkārši.”
E. Rusanovs procesa dalībniekus arī informēja, ka Tiesnešu ētikas komisijā iesniegts iesniegums par disciplinārlietas ierosināšanu pret R. Jūrmali saistībā ar viņa rīcību un iespējamiem tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumiem šajā kriminālprocesā.
Viedokli paudīs nolēmumā
Arī uzbrukumā cietušais S. Fedosovs uzstāja, ka tiesnesis ir jānoraida, tikmēr tam nepiekrita prokurore, bet apsūdzētais atturējās paust savu nostāju.
Saskaņā ar likumu tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos.
Tiesnesis R. Jūrmalis norādīja, ka E. Rusanovs iepriekš piedalījies tikai vienā no sešām tiesas sēdēm, bet pamatojums, kas ietverts noraidījumā, pārsvarā balstās uz izvilkumiem no tiesas sēdes protokoliem, nevis tiesas sēžu norišu kopumu.
Viņš atgādināja, ka tiesa ir procesa virzītājs un tā savu viedokli paudīs, tikai sastādot nolēmumu lietā. Tāpat tiesnesis uzsvēra, ka šajā lietā vēl tikai notiek tiesas izmeklēšana.
Žurnālistiem viņš vērsa uzmanību uz nevainīguma prezumpciju, tāpat atgādināja – ja pirmās instances tiesa nav ievērojusi procesuālās tiesību normas, tad vērtējumu tam var sniegt gan apelācijas, gan kasācijas instance.
Šādi tiekot nodrošināta objektivitāte jebkurā lietā.
R. Jūrmalis pauda, ka cietušā pārstāvju pieteiktais noraidījums “balstīts uz tendenciozi no tiesas sēžu protokoliem veiktajiem izvilkumiem, atsaucoties jau uz pierādījumiem lietā, un tendenciozi pasniegts ar vienu vienīgu nolūku – iejaukšanos tiesas spriedumā”.
E. Rusanova minētie izvilkumi esot tikai tiesas retorika.
“Tiesas ieskatā, to var vērtēt tikai kā iespējamu ētikas pārkāpumu,”
sacīja R. Jūrmalis.
Tāpat viņš norādīja, ka vēl pirms noraidījuma pieteikšanas masu medijos par šo tiesvedību parādījušies vairāki raksti, no kuriem acīmredzami varot secināt, ka masu mediju rīcībā nokļuvuši tiesas sēdes materiāli.
Vienīgais secinājums, kā tie varējuši nonākt līdz žurnālistiem, ir cietušā pārstāvju apzināta rīcība. “Varu izdarīt tikai savu subjektīvu secinājumu, ka tas ir apzināts mēģinājums ietekmēt tiesas izmeklēšanu,” teica R. Jūrmalis, paužot, ka attiecībā par to varētu sekot tiesas blakus lēmums.
Pirmdien, 27. novembrī, tiesa lēma nepieņemt pieteikto noraidījumu tiesnesim, un šis lēmums nav pārsūdzams.
Līdz ar to lietu turpinās skatīt R. Jūrmalis, un nākamā tiesas sēde šajā prāvā paredzēta 18. janvārī.
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta “Kriminālprocesa likumā” noteiktajā kārtībā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
