Ekonomikas lejupslīdes laikā jūtami palielinājies sīko zādzību skaits no veikaliem. Un tomēr tendence ir tāda, ka pārtiku zog vismazāk. Zagļi visbiežāk iekāro lietas, ko var vieglāk pārdot, tā ka īstais viņu mērķis ir naudas iegūšana.

Bet pret sīkajiem zaglēniem likums atļauj vērsties diezgan bargi, tāpēc jau ir ierosināti daudzi kriminālprocesi, un tas var notikt pat par dažu santīmu vērtas mantas piesavināšanos.

Savdabīgi, ka vīriešu otrs iecienītākais zagšanas objekts pēc alkoholiskajiem dzērieniem ir smaržas, odekoloni un citi parfimērijas izstrādājumi. “Visiekārotākās preces ir tās mantas, kuras ir viegli paņemt, noslēpt un pēc tam pārdot. Smaržas ir to skaitā. Ja kādam izdodas nospert labas smaržas, kas maksā 20 latu, viņš tās tirgū par piecīti ātri vien kādai nogrūdīs,“ stāsta viens no “RIMI” veikala apsargiem, kurš vēlējās palikt anonīms.

“RIMI” veikalā zagšanas rekords bijis pagājušā gada “Baltic Beach Party” laikā. Veikals bijis cilvēku pārpildīts, un kāds gudrinieks mēģinājis apmānīt pārdevēju un, stāstot, ka ir jau samaksāts, centies aizstumt prom pilnus iepirkuma ratus, kur bija sakrāvis dažādas lietas apmēram 150 latu vērtībā. Šā gada rekords – preces gandrīz 100 latu vērtībā. Un diemžēl pēdējā pusgada laikā šādu zagļu kļuvis vairāk. Ja ne katru dienu, tad ik pēc dažām dienām kāds garnadzis tiek pieķerts. Vairākus no viņiem apsargi jau pazīst pēc sejas, tāpēc, kad parādās, zina, kas jādara. Ar tiem esot pat vieglāk.

Grūtāk ir ar svešiniekiem, jo nekad nevar zināt cilvēku nodomus. Tie, kas zog nopietni, lai tiktu pie peļņas, arī izdomā dažādas metodes. Klasiskākais no tiem ir – pārģērbšanās kabīnēs jaunajam apģērbam noraut nost kodus, uzvilkt to mugurā un doties prom. Līdzīgi ir ar elektrotehniku. Piemēram, DVD atskaņotājs ir ērti noslēpjams aiz jakas. Pēc tam to arī samērā viegli pārdot. “Tie, kuri mēģina preces iznest pa tiešo, parasti tālāk par kasēm netiek, atskan trauksmes signāls. Ar gudrākajiem zagļiem ir sarežģītāk,” norādīja apsargs.

Zagļu sodīšana zināmā mērā ir atkarīga no veikala sadarbības ar policiju. “Mēs apspriežam, cik smags ir cilvēka noziegums, un tad lemjam, ko darīt tālāk,”  norāda J. Knīse. To apstiprina arī “RIMI” apsargs. “Ja cilvēks iepriekš nav bijis noķerts par šādām zādzībām, nožēlo izdarīto un ir spējīgs samaksāt par preci, tad ir gadījumi, kad viņus palaižam vaļā. Taču, ja viņš atkal uznāk uz tās pašas kara takas, tad jau ķeramies klāt nopietnāk.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. decembra numurā.

Apsargiem veikalos ir jābūt modriem, jo nekad nevar zināt, ar kādiem nolūkiem cilvēki tur ierodas.