Otrdien Kurzemes Apgabaltiesā paredzētā akciju sabiedrības “Swedbank” prasības pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi izskatīšana tika atlikta.

Atlikšanas iemesls – atbildētāja puses advokāta Ērika Štālberga aizņemtība, jo viņam tajā pašā dienā bija jāpiedalās vēl divās citās tiesas sēdēs, vienā no tām – krimināllietas izskatīšanā. Prasītājas “Swedbank” pārstāvis Ivars Pommers pret tiesas atlikšanu neiebilda, norādot, ka pašlaik tiekot arī risinātas mierizlīguma sarunas.

“Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka banka no uzņēmēja Andra Griģa prasa naudas parāda piedziņu 1,5 miljonu latu apmērā, kā arī laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu.

“Swedbank” vērsusies pret Andra Griģa 26 īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Lielākoties – pret īpašumiem Vaiņodes pagastā, kur Andra Griģa ģimenei pieder Lielbātas pils, cūkkopības komplekss, kā arī notiek biogāzes ražotnes būvniecība. Bet prasība vērsta arī pret uzņēmēja privātmāju un apkārtējiem īpašumiem Liepājā, arī pret viņa domājamām daļām tādā objektā kā bijusī Liķieru fabrika u. c.

Prasījuma pieteikumā sacīts, ka 2006. gada 22. maijā akciju sabiedrība “Hansabanka” (tagad – “Swedbank”) noslēdza aizdevuma līgumu ar SIA “Hotels Development Group” (tagadējais nosaukums – SIA “V.B.O.”). Laikraksts noskaidroja, ka tobrīdējā SIA “Hotels Development Group” bija īpašniece viesnīcai “Elefant Hotel” Rīgā un vienādās daļās piederēja uzņēmējam Andrim Griģim un Kesenfeldu ģimenes uzņēmumam “MIG Holdings”. Kopējā izsniegtā aizdevuma pamatsumma ir 13 579 720 eiro. Visas saistības, kas rodas no aizdevuma līguma, ir nodrošinātas ar Andra Griģa galvojumu. Kā uzsvērusi banka, tad galvotājs atbild arī par visiem kreditoru zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Tā kā parādnieks noteiktajos termiņos nav veicis aizdevuma procentu un pamatsummas maksājumus, tad šā gada janvārī banka ir atkāpusies no aizdevuma līguma un pieprasījusi parādniekam un Andrim Griģim izpildīt visas saistības.

Aizņēmējs ir atmaksājis daļu, tas ir, 491 687 eiro. Tādējādi neatmaksātā aizdevuma pamatsummas galvenais parāds ir 13 088 033 eiro, kas pēc Latvijas bankas kursa atbilst 9 198 322 latiem.

Pirms prasības celšanas banka ir aptuveni novērtējusi A. Griģa mantas stāvokli un secinājusi, ka kopējais saistību apjoms, kas izriet no aizdevuma līguma, ievērojami pārsniedz Andra Griģa mantas vērtību. Tāpat prasītājs ir ņēmis vērā, ka gan pašam parādniekam, gan galvotājam pieder manta, kas varētu segt daļu no saistību apjoma. Tāpēc banka ir vērsusies pret Andri Griģi ar prasījumu tikai daļā no aizdevuma līguma pamatsummas – tas ir, par 2 134 307,70 eiro, kas pēc LB kursa atbilst 1,5 miljoniem latu. Tomēr banka neatsakoties vērst piedziņu arī pret visu pārējo aizdevuma pamatsummu, procentiem un līgumsodiem, gan papildinot šo prasību, gan ceļot citas prasības.

Tāpēc prasībai ir arī otrā daļa – par Andra Griģa un viņa dzīvesbiedres Antras Griģes laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, jo banka uzskata, ka tas noslēgts ar mērķi pārrakstīt uz sievas vārda lielāko daļu A. Griģa īpašumu un tādējādi izvairīties no parādu segšanas.

2008. gada jūlijā Andris Griģis un Antra Griģe noslēdza laulību līgumu, ar kuru noteica laulāto visas mantas šķirtību. Un uz laulības līguma pamata uz Antras Griģes vārda zemesgrāmatā nostiprinātas īpašumtiesības uz 27 nekustamajiem īpašumiem, kuri iepriekš piederēja viņas vīram. Savukārt Andra Griģa īpašumā palika tikai astoņi nekustamie īpašumi, no kuriem septiņi ieķīlāti “Swedbank”.

Kopumā Andris Griģis no prasītāja ir saņēmis aizdevumu, kā arī uzņēmies galvojuma saistības uzņēmumiem SIA “Elefant Hotel” (tagad – “V.B.O.”), a/s “Mēs Liepājai” (tagad – “Serviss RC”)  SIA “Property Pool”, SIA “Līvu nami”, kā arī vienu A. Griģim personīgi. Kopā neatmaksātā pamatsumma par šiem īpašumiem ir 29 489 039 eiro.

Kopējais Andra Griģa personisko saistību apjoms, pēc bankas uzskata, varētu veidot gandrīz 60 miljonus eiro jeb vairāk nekā 40 miljonus latu.

Tiesas sēde tika pārcelta uz septembri.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”