Krāpšanas pārsvarā ritējušas pa iebrauktu taciņu – zvanītāji uzdodas par radiniekiem un pieprasa naudu, lai par nenotikušu ceļu satiksmes negadījumu neuzsāktu kriminālprocesu.

Kāda liepājniece saņēma īsziņu it kā no portāla tiesas.lv, kur norādīts, ka nepieciešams atvērt saiti, lai uzzinātu papildu informāciju par naudas soda izpildes termiņa beigām.

Viņa to izdarījusi un centusies ielogoties ar Smart-ID, taču saite neesot atvērusies.

Tomēr nākamajā dienā atklājās, ka no viņas konta vairāk nekā 350 eiro pārskaitīti uz citu kontu, ziņo Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova.

Visvairāk cietusi kāda apmānīta ventspilniece.

Krāpniece viņai piezvanīja un stādījās priekšā kā advokāte, apgalvojot, ka ventspilnieces meita ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un nu jāsamaksā, lai pret viņu netiktu uzsākts kriminālprocess.

Sieviete ar taksometru devās uz Rīgu, kur satikās ar vīrieti – kurjeru un nodeva viņam 4000 eiro.

Citai ventspilniecei ļaundare zvanīja, tēlodama viņas meitu, kas cietusi ceļu satiksmes negadījumā, un lūdza samaksāt visu mājās esošo naudu advokātam.

Ventspilniece aploksnē ievietoja 4000 eiro un ar taksometru devās uz Rīgu, taču pa ceļam izdevās sazināties ar meitu, kura pateica, ka viņai viss ir kārtībā. Nauda netika nodota.

Vēl arī 5200 eiro, no kuriem 200 eiro citai Ventspils iedzīvotājai bija jāsamaksā taksometra vadītājam par ceļu, pie krāpniekiem nenonāca.

Paveicās arī talsiniecei, kurai viltus tuvinieki lūdza 25 000 eiro un dažādas mantas radiniecei slimnīcā.

Sieviete ar taksometru aizbrauca uz Rīgu un vien veiksmīgas sagadīšanās rezultātā nenodeva naudu krāpnieku sūtītam kurjeram.

Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi.

Likumsargi atkal un atkal brīdina iedzīvotājus, ka pēc nepazīstamu zvanītāju pieprasījuma nedrīkst atklāt piekļuves datus banku kontiem, kā arī nodot svešiniekiem skaidru naudu un bankas kartes.

Nekādā gadījumā pēc šādu nezināmu zvanītāju lūguma arī nedrīkst lejupielādēt savos datoros un mobilajos telefonos programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti var pieslēgties jūsu ierīcēm.

Ne policijas, ne citu valsts iestāžu darbinieki neprasa veikt šādas darbības.

Ņemot vērā, ka no telefonkrāpšanām lielākoties cieš seniori, finansiālās drošības nosacījumus sevišķi rūpīgi vajadzētu pārrunāt ar pensijas vecuma radiniekiem, paziņām un draugiem.