No
starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu amatierteātru festivāla
“NoBa” Dānijā atgriezies Liepājas Tautas teātris, kurš tajā
piedalījās ar izrādi “Ilgās Ziemassvētku pusdienas”. Starptautiskos
festivālos šovasar piedalīsies vai jau paviesojušies arī citi Liepājas Tautas
mākslas un kultūras centra amatierteātri.

Lielas ovācijas

Uz starptautisko Ziemeļu un Baltijas valstu
amatierteātru festivālu “NoBa” Tistedes pilsētiņā Dānijā Liepājas
Tautas teātri izvirzīja Latvijas Amatierteātru asociācijas valdes locekle
Inguna Gremze, kas izrādi “Ilgās Ziemassvētku pusdienas” noskatījās
amatierteātru skatē. Un ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda
atbalstu teātris devās ceļā. Festivālā Dānijā piedalījās arī teātri no
Lietuvas, Islandes, Norvēģijas, Īrijas un pašas Dānijas. Un nedēļu garajā
sarīkojumā norisinājās ne tikai izrādes, bet arī diskusijas, meistarklases,
sadraudzības vakari un ekskursija pa pilsētu.

“Mums gāja ļoti labi,” ir gandarīta
Tautas teātra režisore Ināra Kalnarāja, kura teic, ka teātra sešdesmit gadu
vēsturē šī ir pirmā reize, kad tas piedalījies festivālā tik tālu pasaulē.
Saņemtas labas atsauksmes, bijusi “laba skatuve un labas gaismas, ko vēl
var gribēt”. “Pirms mums visi kolektīvi spēlēja komēdijas, līdz ar to
nervozējām, kā sapratīs mūsu tekstuālo izrādi,” atminas režisore.
“Spēlējām, domājām, vai kāds nedosies ārā, vai zālē nesāks čaukstēt vai
čabēt. Nekā tamlīdzīga.” Saņēmuši garus aplausus un ovācijas ar celšanos
kājās, bet tādu pateicību saņēmis katrs kolektīvs, taču pēc izrādes, kad
novākta skatuve un aktieri nesuši prom dekorācijas un kostīmus, aplausi saņemti
vēlreiz gaitenī. Tā gan nav bijis citiem kolektīviem.

Aizvadītas interesantas meistarklases. Viena
ar vikingu cīņām, otra – rētu gleznošana un grimēšanās, kā arī pirotehnika.
“Tagad jāiestudē vikingu luga, lai puikas varētu rādīt apgūto,”
smaida režisore.

Bez
niecināšanas

Līdzīgi kā citos festivālos, izrādes vērtējuši
eksperti. Festivālā Tistedē bijuši divi eksperti. I. Kalnarāju pārsteidzis, kā
notiek vērtēšana. “Latvijā esam pieraduši cits citu niecināt, pieraduši,
ka mūs kritizē, analizē, līdz ar to nezini, vai tavs paveiktais darbs ir
kvalitatīvs vai nav,” saka režisore. “Dānijā viņi to visu pārrunā kaut kā
mierīgāk un sirsnīgāk.” Eksperti sagatavojuši referātu un mierīgā balsī
nolasījuši, vēlāk notikušas kolēģu pārrunas. Viena eksperte gan jau pēc izrādes
pienākusi pie liepājniekiem pateikties par aizkustinošo izrādi un vērtēšanas
dienā atzinusi, ka skatījusies tajā kā spogulī un viņai viss bijis skaidrs par
spīti tam, ka izrāde notiek latviešu valodā.

Katrs kolektīvs strādājis atšķirīgi, tāpat
līmenis kā teātriem, tā aktieriem tajos dažāds, taču pārrunas ar ekspertiem aizvadītas
gaišas. “Visgrūtāk gāja Lietuvai,” atminas I. Kalnarāja. Lietuvieši
bija paņēmuši komēdijas gabaliņu. Vienīgais, ko eksperti viņiem jautāja: kāpēc
paņēmuši šo gabaliņu? Viņi spēlēja azartiski, bet par ko?” Pēc “Ilgajām
Ziemassvētku pusdienām” lietuvieši atzinušies, ka neesot pat iedomājušies
uz festivālu vest tik nopietni izrādi.

Dāņu
viesmīlība

I. Kalnarāja sajūsmināta par Dānijas Tistedes pilsētiņas
iedzīvotāju viesmīlību un viņos valdošos mieru, kā arī norāda uz spēcīgo komūnu,
kurā cits citam ļoti palīdz. “Dāņu atmosfēru nevar aprakstīt,” teic
režisore. “Viss ir sakopts, tīrs, valda miers, pēc saulē izdegušās Vācijas
tur bija zaļums.” Nekādas steigas, pieticis laika visu redzēt un visur
pabūt, arī festivāla nobeiguma bankets noticis daudz mierīgāk nekā pie mums.
Tautas teātris uz festivālu ieradies dienu ātrāk, un visi vēlā vakarā sagaidīti
ar siltām vakariņām, nākamajā rītā saņēmuši arī brokastis un pusdienas, kas
iepriekš nebija paredzētas. Turklāt paši festivāla rīkotāji – dāņu režisori un
aktieri – visur rosījušies un saimniekojuši paši, gan bufeti turējuši, gan
maltītes dalījuši un telpas tīrījuši un kārtojuši, bijuši elastīgi ar maltīšu
laiku. “Vajag aizvest uz 160 kilometru attālo lidostu? Aizvedīsim, cik tur
tā darba,” I. Kalnarāja saka par situāciju, kad viena no Tautas teātra
aktrisēm ģimenē svarīgu notikumu dēļ mājās devusies agrāk par kolēģiem.

Šis festivāls atšķīries ar to, ka izrādes
notikušas bez skatītājiem no malas, taču cītīgi izrāžu apmeklētāji bijuši paši
amatierteātri. Vienīgi divas brīvdabas izrādes pulcējušas vietējos skatītājus.
Arī tur I. Kalnarāja novērojusi, cik atšķirīga ir cilvēku attieksme un
viņu radītā atmosfēra. “Biļetes dārgas, bet kontroli viņiem nevajag, jo
viņi zina, kur ieeja, un striķītis apkārt nav jāvelk,” uzsver režisore.

 Vai
Dānijā gūtā jaunā pieredze un sadraudzēšanās ar citiem amatierteātriem dos
augļus arī turpmākas sadarbības veidā, to režisore vēl nesteidz teikt, taču
e-pasta adresēm apmainījušies ar visiem kolektīviem.

Rosīgi arī citi

Liepājas amatierteātru vasara ir gana darbīga,
un dažādos festivālos piedalījušies vai piedalīsies arī citi Tautas mākslas un
kultūras centra amatierteātri. Metalurgu Tautas teātris ar izrādi “Dāmu
tango”, kas iestudēta pēc dramaturga Valentīna Aslanova tāda paša
nosaukuma lugas, maija izskaņā piedalījās starptautiskajā amatieru teātru
festivālā “Viļņas rampa”. Tas ir krievu dramaturģijas festivāls, kurā
piedalās amatieru un pusprofesionālie teātri no daudzām pasaules valstīm.
Metalurgu Tautas teātris bija vienīgais no Latvijas un par izrādi “Dāmu
tango” saņēma divus apbalvojumus: diplomu par labāko scenogrāfiju (tās
autors – Reinis Kuncītis) un diplomu par virtuozu aktierspēles duetu (Iveta
Ļesina un Lāsma Ruņģe). Tāpat teātrim jāstrādā pie izrādes dalībai festivālā
“Baltijas rampa” septembrī, kur liepājnieki piedalīsies ar lietuviešu
dramaturģiju.

Savukārt Liepājas Jauniešu
teātra studija ar izrādi “Ragana” pošas dalībai starptautiskajā
amatieru teātru festivālā “Spēlesprieks”, kas notiek Limbažos ik pa
diviem gadiem jau kopš 1991. gada un šogad norisināsies no 30. jūlija līdz
1. augustam. Šogad “Spēlesprieks” veltīts vides teātrim,
festivālā varēs noskatīties 18 izrāžu no Latvijas, Lietuvas, Gruzijas, Dānijas
un Igaunijas, un tajā piedalīsies arī Liepājas Tautas teātris ar izrādi
“Ilgās Ziemassvētku pusdienas”.