Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ar dziesmu cauri vasarai

Ar dziesmu cauri vasarai
Foto: Modris Helds
20.06.2014 11:29

Ilze Kļepikova, "Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tika aizvadīti pagājušogad, un
varētu šķist, ka šovasar kolektīviem būtu laiks atpūsties, bet – nekā. Arī šī
vasara ir gana pilna notikumu, kuriem mūsu kori gatavojas īpaši. Viens no
lielākajiem ir gaidāms jūlijā, un tā ir Pasaules koru olimpiāde, kurā konkursos
piedalīsies pieci mūspuses kori, bet lielkoncertā uzstāsies gandrīz visi
Liepājas un novadu dziesmotie kolektīvi.

Pasaules koru olimpiāde norisināsies no 9. līdz 19. jūlijam. Un tā ir
viena no lielākajām šās vasaras virsotnēm koru pasaulē. Olimpiādes laikā
norisināsies dažādi koncerti un konkursi, bet pirmās nedēļas nogalē Mežaparkā uz
lielkoncertu pulcēsies milzu skaits koru, arī tie Latvijas kolektīvi, kas
konkursos nepiedalās. Uz to brauc visi Liepājas pilsētas un novadu kori, arī skolu
kolektīvi. Programmā skanēs gan latviešu nacionālā programma, gan arī citu
kultūru mūzikas pērles. Kori apgūst dziesmas lietuviešu, igauņu, angļu, itāļu
valodā un regulāri dodas uz Liepājas un tuvējo novadu koru kopmēģinājumiem.

No Liepājas puses olimpiādes koru konkursos piedalīsies Tautas mākslas un
kultūras centra jauktais koris “Laiks” un jauniešu koris
“INTIS”, sieviešu koris “Aija”, Liepājas Universitātes sieviešu
koris “Atbalss”, kā arī Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas
meiteņu koris un Nīcas bērnu koris. Dziesmotajiem kolektīviem šovasar gaidāmas arī
citas lielākas un mazākas uzstāšanās, piemēram, divi Liepājas kori gatavojas
piedalīties vēl arī Studentu dziesmu un deju svētkos Daugavpilī.

Pagodinājums un izaicinājums

Korim “Laiks” pirms olimpiādes vēl kāda nozīmīga uzstāšanās. Daļa
koristu ir iesaistījušies dzejnieka Jāna Petera jubilejas koncertā, kas
norisināsies 28. jūnijā “Arēnā Rīga”, un gaidāms, ka tas būs
ļoti kvalitatīvs un skaists. “Mūzika jau pati par sevi ir ļoti labi
zināma. Pauls, Brauns un Stabulnieks. Dziesmas no teātra izrādēm un
kinofilmām,” pastāsta kora mākslinieciskā vadītāja Ilze Balode. Lai
gan koris vairākkārt ir pildījis bekvokāla lomu līdzīgās koncertprogrammās,
tomēr šoreiz diriģentei ir īpaši patīkami gatavot šo programmu. “Tā ir no
ikdienas atšķirīga,” norāda I. Balode un pamato, ka maģistrantūras
studijas divu gadu garumā par aktuālu noteikušas sarežģītāku mūziku. “Bet
šis ir cita veida baudījums. Pilnīgi pretējs tam, ko gatavoju eksāmeniem vai
olimpiādei.”

Olimpiādei koris “Laiks” gatavojas jau kopš gada sākuma, jo
programma ir ļoti sarežģīta. “Tā ir pasaules mūzika,” I. Balode
nosauc izvēlētos komponistus – Ēriku Ešenvaldu, Alfrēdu Šnitki, Arturu Maskatu
un Einojuhani
Rautavāru. Šo autoru darbi bija iekļauti arī viņas maģistrantūras
studiju gala eksāmenā, lai tie būtu jau nodziedāti un tagad atliktu vien
skrupulozi slīpēšanas darbi. Konkurss ir ļoti nopietns, vērtē diriģente un
stāsta, ka koris pieteicies uz atklāto konkursu, taču organizatori uzaicinājuši
piedalīties čempionu kategorijā. “Tas ir liels pagodinājums, bet arī
milzīgs izaicinājums,” atzīst I. Balode un min, ka jāgatavojas ļoti
nopietni, jo dalībnieku fons ir ļoti jaudīgs. Pasaulē ir ļoti laba līmeņa kori.

Uz jautājumu, ko šādas olimpiādes norise viņai un visai Latvijai nozīmē,
kora “Laiks” vadītāja vērtē: “Kaut kas tāds Latvijā nebūs bijis.
Un es nezinu, cik daudz ir cilvēku, kas to pa īstam apzinās. Mums jau Dziesmu
svētki liekas kaut kas liels. Un šie ir pasaules mēroga dziesmu svētki.”
Tā ir iespēja meistarklasēs vai žūrijas rindās satikt komponistus un
diriģentus, kuri ir autoritātes kormūzikā un kuru vārdi lasīti vien uz nošu
lapām. “Kora mūzikas pasaule ar koriem, diriģentiem un komponistiem
ieradīsies Latvijā,” I. Balode vēlreiz uzsver notikuma vērienu.

Pēc olimpiādes koris “Laiks” mazliet atpūtīsies, taču limitēti,
jo septembra beigās tā ceļš vedīs uz Rimini pilsētu Itālijā, kur norisināsies
starptautisks koru konkurss. Tajā koris piedāvās daļu olimpiādes programmas un
daļu jaunu skaņdarbu. Lai saņemtu finansiālu atbalstu ceļam un dalībai, “Laiks”
piedalās projektu konkursā “Labie darbi”. Visi, kas vēlas atbalstīt
kori, līdz 30. jūnijam par to var atdot savu balsi mājaslapā labiedarbi.lv.
Koristi ļoti aktīvi rosās, lai iegūtu atbalstu dalībai konkursā, un diriģente pamanījusi,
ka šāda kopīga rosība ne tikai dziedot, bet arī citās aktivitātēs ļoti saliedē
kolektīvu un pastiprina piederības izjūtu. “Tas tā sakausē, ka varam iet
caur uguni un ūdeni,” atmosfēru korī raksturo tā mākslinieciskā
vadītāja. 

Ļoti piepildīts gads

Vasaras pirmais cēliens ļoti intensīvs ir arī LTMKC jauniešu kora
“INTIS” un LiepU sieviešu kora “Atbalss” diriģentei Ilzei
Valcei. Viņa ne tikai gatavo kolektīvus Pasaules koru olimpiādei, bet arī ir
atbildīga par Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku
“Gaudeamus” norisi. Viņa ir Latvijas nacionālās programmas
virsvadītāja un uz kopmēģinājumiem pulcē korus no visām Latvijas augstskolām.

Studentu svētkos piedalīsies gan koris “Atbalss”, gan kora
“INTIS” jauneklīgākā daļa. Lai gan norit intensīvs gatavošanās darbs
gan studentu svētkiem, gan olimpiādei, I. Valce norāda, ka papildu
mēģinājumi nav ļoti nepieciešami, jo, piemēram, studentu dziesmu svētku
repertuārs jau apgūts un nodziedāts koncertos novembrī un martā. Tagad galvenokārt
notiek tā atkārtošana, un jāapgūst vienīgi himnas un vīru kora dziesmas.

Pēc studentu svētkiem vienu nedēļu kori atpūtīsies, un sāksies olimpiādes
norises. Savu koru programmās I. Valce no nacionālajiem komponistiem
iekļāvusi Ērika Ešenvalda, Jura Ābola, Jāzepa Vītola skaņdarbus. Prasības ir
ļoti specifiskas, atzīst I. Valce. Piemēram, bez latviešu komponistiem
jāizvēlas arī cita reģiona un mentalitātes skaņraži. Korim “INTIS”
izvēlēts argentīniešu komponists Astors Pjacolla, bet “Atbalsij” –
slovēņu skaņradis Damijans Močniks.

Olimpiādē piedalīsies vairāk nekā 400 kolektīvu, diriģente uzsver svētku
jaudu. Līdzīgus pasaules koru simpozijus viņa apmeklējusi jau kopš 90. gadiem. “Tie
ir vienreizīgi notikumi, kur tu redzi visas pasaules pārstāvjus, dažādus mūzikas
stilus un atšķirīgus dziedāšanas veidus,” diriģente norāda uz bagātīgo dažādību.

Pēc olimpiādes “Atbalss” dosies atpūtā, bet koris
“INTIS” ir uzaicināts piedalīties Rīgas kā Eiropas kultūras
galvaspilsētas programmas tematiskajā līnijā “Okeāna alkas” un rādīt ērģeļmūzikas
neizsmeļamo pasauli projektā “Ērģeļmūzika BACH zīmē”. “Augustā
mums būs trīs koncerti,” I. Valce uzskaita – Liepājas Svētās
Trīsvienības katedrālē, Dubultu baznīcā Jūrmalā un Rīgas Domā. Tā lielākoties būs
ērģeļmūzika, bet dažādībai paredzēti trīs skaņdarbi ar kori – divas Johana
Sebastiana Baha kompozīcijas un viens Čārlza Grifina veltījums Baham. “To pirmatskaņojām
kopā ar ērģelnieku Lotaru Džeriņu, tādēļ koncerti ir plānoti kopā ar viņu,”
pastāsta I. Valce.

Sekos neliela atpūta, un septembrī jau būs jāpiedalās konkursā Rimini, uz
kuru tā rīkotājs mūzikas profesors Andrea Angelini, kas piedalījās žūrijā
Klaipēdas konkursā, uzaicināja visus tā dalībniekus. Konkursa programmā koris
iekļaus daļu Pasaules koru olimpiādes skaņdarbu, bet būs arī jauni. “Šis
gads ir ļoti piepildīts, bet šāds piedāvājums nav katru gadu,” vērtē
kordiriģente. Nolemts, ka nākamvasar kori atpūtīsies, jo visas vasaras nevar
būt tik intensīvas, smaida I. Valce.

Ar Ķīnā gūtu pieredzi

Sieviešu kora “Aija” šās vasaras lielākais notikums ir Pasaules
koru olimpiāde, taču tajā kolektīvs nepiedalīsies pirmoreiz. 2006. gadā
meitenes jau devās uz tālo Ķīnu, kur gūta bagātīga un vēl līdz šai dienai
neaizmirstama iespaidu buķete. Kaut arī korī nav liels skaits dziedātāju, tikai
nedaudz pāri trīsdesmit, “Aija” startēs lielo sieviešu koru grupā, un
kolektīva vadītāja Gunta Vite atzīst, ka tas ir izaicinājums. Gatavošanās
konkursam noris mierīgi, un papildu mēģinājumi nenotiek, jo korī ir daudz
aizņemtu cilvēku, turklāt programma ir jau sagatavota. Tas gan nenozīmē, ka nav
jāstrādā, uzsver diriģente.

Programmas izvēle vienmēr ir ļoti nopietns darbs, saka G. Vite un min,
ka repertuārs veidots, lai būtu interesanti un lai koris varētu atklāties
dažādā stilistikā. Starp izvēlētajiem komponistiem ir Pēteris Plakidis ar
sarežģīto kompozīciju “Vālodze”, mūsu pašu Andris Kontauts ar
“Madrigālu par magonēm”, Ērika Ešenvalda kompozīcija “Benedictus
Es” un franču komponista Andrē Kaplē skaņdarbs “Sanctus”.
Olimpiādes konkursa programmu koris nodziedāja jau Komunistiskā genocīda upuru
piemiņas dienas koncertā Liepājas muzejā.

Arī “Aija” konkursā startēs čempionu kategorijā, kur piedalīsies
spēcīgākie kori. “Starp citu, tā kā konkursos mums divus gadus bija zelts, arī Ķīnā tikām uzreiz čempionu
grupā, taču gribējām pārbaudīt sevi un startējām iepriekšējā kārtā, kur atkal
ieguvām zeltu,” G. Vite
atminas viesošanos Āzijā. “Tās ir fantastiskas izjūtas,” viņa saka
par piedalīšanos olimpiādē, kur satiekas labākie kori no visas pasaules.
“Liekas, ka visa pasaule ir draugi. Un visi kori uz viena viļņa.”
Diriģente gaida 13. jūlija lielkoncertu, kas norisināsies Mežaparka Lielajā
estrādē. “Manuprāt, tā ir viena no labākajām ierosmēm, kas nāca, šķiet, no
virsdiriģenta Romāna Vanaga, ka jādzied Mežaparkā,” G. Vite vērtē, ka
tā būs iespēja vienkopus redzēt eksotisko kormūzikas krāšņumu. Bet vieni no
interesantākajiem konkursu koncertiem varētu būt tautas mūzikas dziedājumi,
kuros var iepazīt dažādu tautu nacionālās raksturības. “Uz visiem
kontinentiem jau neaizbrauksi,” par šo iespēju nosaka kora
“Aija” vadītāja.

Uz jautājumu, vai piedalīšanās olimpiādē mājās rada vairāk stresa vai tomēr
nomierina, G. Vite pārliecināta saka, ka ķermenim noteikti ir vieglāk. Tam
nav jāpiedzīvo nedēļu garš ceļš ar lidojumiem, vairāku stundu nīkšana lidostā,
trīs dienu gari pārbraucieni ar ne pārāk kvalitatīvu vilcienu un 40 grādu
karstums. Taču tas viss reizē ir arī romantika un eksotika, ko vēl ilgi
atcerēties ar spilgtām atmiņām.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz