Darba kolektīvu jeb, kā tagad moderni teikt, – korporatīvie pasākumi – kļūst aizvien populārāki, jo tas ir lielisks veids, kā kolēģiem pabūt kopā neformālā vidē un atmosfērā. Tradicionālais šo pasākumu plāns ir seminārs vai konference pirmajā daļā, kam seko izklaidējošā daļa. Arī liepājnieki aizvien cītīgāk cenšas piedāvāt savus pakalpojumus, sākot no vakara vadīšanas un muzikālajiem priekšnesumiem līdz pat trakulīgām izpriecām brīvā dabā.

Vai pasākums izdosies saistošs un interesants, ir atkarīgs gan no pasākumu organizētājiem, gan arī izklaides programmas piedāvājuma. “Kultūras Pulss” nedaudz ieskatījās, ko liepājnieki ir gatavi piedāvāt gan savējiem, gan atbraucējiem.

Liepāja – ideāla vieta korporatīvajiem pasākumiem

Korporatīvo pasākumu kultūras un izklaides sadaļas apkopošanā, kopā savākšanā un apzināšanā ir iesaistījusies Liepājas Kultūras pārvalde, izveidojot sarakstu, kurā ietverti gan muzikālo priekšnesumu sniedzēji, gan teātra un citu uzvedumu piedāvātāji, gan pasākumu vadītāji, gan arī šo pasākumu organizētāji, savukārt šī piedāvājuma popularizēšanu aktīvi savās rokās ir ņēmis Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs. Aprīlī, lai popularizētu Liepāju un Liepājas rajonu kā vietu, kur ir lieliskas iespējas organizēt dažādus korporatīvos pasākumus, notika Tūrisma informācijas birža, uz kuru speciāli bija aicināti to firmu pārstāvji, kas nodarbojas ar šādu pasākumu organizēšanu, kā arī Rīgā un Rīgas rajonā ar laikraksta “Dienas Bizness” starpniecību izplatīja speciāli sagatavotu informācijas bukletu par konferenču un semināru telpām Liepājā. Notikušajā tūrisma biržā, kas bija iecerēta, lai parādītu mūsu pilsētu kā ideālu vietu korporatīvo pasākumu organizēšanai, dalībniekiem bija iespēja arī iepazīties ar daļu no kultūras un izklaides piedāvājumiem. Kā pēc biržas atzina Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte, jau tajā pašā dienā vairāki no biržas dalībniekiem noslēdza līgumus par pasākumu organizēšanu mūsu pilsētā. Viņa neslēpa, ka skats jāmet uz Rīgas pusi, jo viņi grib tikt ārā no akmeņiem.

No tautasdziesmām līdz trakulīgām atrakcijām

“Kultūras Pulsu” šoreiz vairāk interesē tieši kultūras un izklaides piedāvājums. Par to pieredzē dalījās viesnīcas “Europa City Amrita” reklāmas projektu vadītāja Žanete Eglīte. Viņa organizē korporatīvos pasākumus gan kolektīviem no Latvijas, gan arī ārzemniekiem, visbiežāk grupām no Zviedrijas. “Lielākas iespējas dažādot kultūras un izklaides programmas ir tiem kolektīviem, kuri ieradušies uz divām vai pat trim dienām,” viņa pastāstīja. “Parasti pirmajā dienā notiek seminārs, bet vakarpusē un nākamajā dienā viņi vēlas izklaidi. Un prasības ir ļoti dažādas: sākot no folkloras ansambļu uzstāšanās, kas vairāk ir saistoši ārzemniekiem, līdz aktīvām un pat trakulīgām izklaidēm, piemēram, spiegu spēles “Bēgšana no PSRS” Ziemeļu fortos un vada vilkšanas jūrā.” Žanete uzsver, ka daudziem kolektīviem, izvēloties izklaides programmu, ir svarīgi, lai tajā kolektīva locekļi varētu reāli iesaistīties, nevis būt tikai vērotāji no malas, jo tas kolektīvu saliedē.

Haltūra neies cauri

Organizatoru mērķis, uzaicinot vienu vai citu vakara vadītāju, muzikālo vai teatrālo apvienību vai citus korporatīvā pasākuma izklaides daļas kuplinātājus, ir, lai pasākums būtu interesants un saistošs. Savukārt māksliniekiem, kas šo darbiņu dara, lai tas patiešām izdotos veiksmīgs, ir jāprot trāpīt uz pareizajām pogām – ne nu gluži iztapīgi izpatikt pasūtītājam, bet panākt efektu, lai cilvēki justos brīvi, nepiespiesti un atraktīvi. Kā to izdarīt, to “Kultūras Pulss” jautāja pašiem māksliniekiem. Liela pieredze dažādu korporatīvo atpūtas pasākumu kuplināšanā ir folkloras kopas “Atštaukas” māksliniecēm. Kā pastāstīja viena no atštaukām – Ināra Kalnarāja, lai vakars būtu izdevies, ir smalki jājūt publika – tas, vai cilvēki vēlas skatīties no malas, vai paši iesaistīties. “Un mana pieredze apliecina, ka vismaz latvieši nevēlas tūlīt un uzreiz mesties plača vidū, ka viņi ir diezgan atturīgi un labprātāk notiekošo pavēro no malas,” viņa sacīja. Arī viņa pati nav no tiem cilvēkiem, kam patīk skriet rotaļās. “Tāpēc, lai iekustinātu publiku, mēs liekam lietā dažādas smalkas viltībiņas,” viņa turpina. “Ja izdodas cilvēkus iesaistīt – labi, bet, ja viņi nevēlas kustēties, ar varu aplī nevienu raut nedrīkst.” Bet tas, ko visvairāk pasākumu dalībnieki no “Atštaukām” gaida – tā ir lielā labestīgā enerģija un dzīvesprieks, ko viņas ar saviem priekšnesumiem cilvēkiem dod, jo, kā uzskata I.Kalnarāja, cilvēkiem ļoti pietrūkst enerģijas. “Mums pēc koncertiem daudzi tā arī ir teikuši – no jums nāk TĀDA enerģija,” viņa saka. Leļļu teātra “Maska” režisore Agita Trupa novērojusi, ka darbīgo, kas vēlas iesaistīties rotaļās un citās atrakcijās, un malā sēdētāju ir apmēram puse uz pusi. “Maska” korporatīvo pasākumu kuplināšanai visbiežāk piedāvā ar lellēm izspēlētas dažādas sadzīves ainiņas. Taču viņa atzīst – nedrīkst pārspīlēt, jo sarīkojumos, kas notiek zālē, cilvēki grib kārtīgi izdejoties. “Maskas” direktors Pēteris Trups pasākumos piedalās arī kā vakara vadītājs un, kā atzīst Agita, viņam ir talants cilvēku iesaistīšanā dažādās atrakcijās. Bet, lai pasākums būtu izdevies, ir ļoti jājūt publika un galvenais – vakaru nedrīkst novadīt pa roku galam, uzskata Pēteris un Agita. “Ja cilvēki jūt, ka esam savējie, nevis vienkārši atnākuši padarīt darbu, tad ir garantija, ka vakars būs izdevies.”

Ļoti pieprasīti dažādos sarīkojumos pēdējā laikā ir cirka studijas “Beztemata” mākslinieki: klauni, mīmi, ugunspūtēji un citi. Cirka studijas vadītāja Solvita Sudmale saka, ka māksla sajust publiku un ar saviem priekšnesumiem un aktivitātēm nepāršaut pār strīpu, nāk ar laiku. Cirka mākslinieki savus priekšnesumus demonstrē kā telpās, tā brīvā dabā, kā arī viņus izvēlas par pasākumu kuplinātājiem jau pašā ievadā, kad publika vēl tikai pulcējas. “Es uzskatu, ka mūsu veiksmes atslēga ir tā, ka mums nav lielu vai mazu pasākumu, mēs piedalīšanos jebkurā pasākumā uztveram ar lielu atbildību un jau no paša sākuma mēģinām saprast sanākušos cilvēkus – to, kuru var iesaistīt un kurš vēlas būt vērotājs no malas,” saka Solvita.

Liepājas teātra aktieris Ēriks Vilsons ir vakara vadītājs ar lielu pieredzi, un viņš atzīst, ka pašlaik vairs nevar kā padomju laikos – vakara vadīšanu uztvert kā haltūru. “Tas ir nopietns darbs, kurā daudz ir jāiegulda un kurš būtu arī kārtīgi apmaksājams,” viņš saka. “Vakara vadītājs nav prostitūta, kas visiem laizās riņķī un izpatīk.” Lai vakars būtu izdevies, viņaprāt, svarīgākais ir sagatavošanās posms un pēc tam – māksla attiecīgo numuru ietrāpīt īstajā pauzē. “Brīžiem tu vari brīnīties – nu kāpēc īsti nenostrādā, bet tad saproti – tie cilvēki vēl nav paēduši un mazliet iešāvuši,” viņš dalās pieredzē. Un vēl viņš piebilst, ka neapšaubāmi vakara vadītājam ir jābūt arī labam psihologam, jo, lai arī ir scenārijs un viss pa punktiem saplānots, vienmēr jābūt arī gatavam atkāpēm.

Bet, runājot vēl par aktīvo izklaides pieprasījumu, Monta Krafte, kas šajā reizē pārstāv “Karostas glābšanas biedrību”, piemin, ka aizvien vairāk kolektīvu izvēlas izklaidi, kas saistīta ar komandu veidošanu, sadarbību un atrisinājumu. To ir iespējams realizēt, piemēram, spiegu spēlē “Bēgšana no PSRS”. “Šādās reizes lieliski atklājas tās cilvēku rakstura iezīmes, ko darbā varbūt nepamanīsim cits citā,” viņa piebilst.

Izklaides niša nekad nebūs pilna

Izvērtējot šībrīža kultūras un izklaides piedāvājumu korporatīvajiem pasākumiem, M.Krafte atzīst: “Mums ir uz kurieni vest darba kolektīvus, mums ir ko viņiem rādīt un ko piedāvāt viņu izklaidēšanai un mūsu izklaides jomā strādājošie vienmēr piedāvā kaut ko jaunu. Taču, manuprāt, pašlaik plašāks piedāvājums ir tām izklaides iespējām, ko varam piedāvāt telpās: vakaru organizēšanai, muzikālajiem, teatrālajiem un tamlīdzīgiem priekšnesumiem, taču es domāju, ka virziens, kurā attīstīties noteikti līdzīgs kā tūrisma jomā – aktīvās un atraktīvās izklaides piedāvājums.” Viņa min kaut vai to, ka ļoti noderētu kādas tūrisma takas ar dažādu grūtības pakāpju pārbaudījumiem vai kaut kas tamlīdzīgs. Arī mākslinieki varētu piedāvāt kaut ko saistībā ar savām idejām un darbu, piemēram, kaut vai gleznošanas apmācību, jo cilvēki, kas nonākuši citā vidē, šo laiku, kas atrauts darbam un ģimenei, vēlas aizpildīt interesanti. Tieši to uzsver arī Žanete Eglīte, sakot, ja pasākums plānots vismaz divām dienām, tad pirmās dienas vakarā pēc semināra parasti ir pasākums telpās vai kāda kultūras sarīkojuma apmeklēšanā, bet nākamajā dienā kolektīvs vēlas doties dabā un atpūsties aktīvi. Viņasprāt, izklaides niša nekad nevar būt tik pilna, lai tajā neatrastos vieta aizvien jauniem un jauniem piedāvājumiem. Jo tādu būs vairāk un dažādāki, jo lielākas būs iespējas piesaistīt aizvien jaunus klientus. M.Krafte vēl piebilda, ka nenoliedzami informācija par mūspuses korporatīvo pasākumu kuplinātājiem izplatās ne tikai ar šo pasākumu rīkotāju starpniecību, bet pavisam cilvēcisku kontaktu ceļā, tāpēc svarīga ir ne tikai piedāvāto priekšnesumu un atrakciju daudzveidība, bet noteikti arī kvalitāte. Pietiek vienreiz nohalturēt, lai pieprasījums šim kolektīvam samazinātos un līdz ar to tam klāt pieliptu arī vārds – Liepāja.

Peļņa ir atkarīga no popularitātes

Savukārt māksliniekiem, kas piedāvā savu darbu korporatīvo pasākumu izklaidei, ir svarīgi ar to arī nopelnīt. Kā atzina “Kultūras Pulsa” aptaujātie mākslinieki, peļņa ir atkarīga no ļoti daudziem aspektiem: pirmkārt, cik populārs tajā brīdī ir konkrētais mākslinieks vai kolektīvs. Kā atzina viens no aptaujātajiem, dziedātājs Andris Ērglis pagājušā gada nogalē nemaz nevarēja pabūt visos pasākumos, kur viņu gribēja uzaicināt, jo tieši tobrīd viņš bija uz viļņa. Bet diezin vai tā turpināsies mūžīgi, tāpēc māksliniekiem, kas kādā brīdī ir ļoti pieprasīti, ir jāsaprot, ka tā ir viņu zvaigžņu stunda un par atpūtu un izgulēšanos labāk nedomāt, bet smelt krējumu, jo tas nebūs mūžīgi. Bet paļauties tikai un vienīgi uz korporatīvajiem pasākumiem kā drošu ienākumu avotu lielākā daļa mākslinieku un kolektīvu tomēr ilgstoši nevar, tāpēc ir jāstrādā arī citos virzienos.  

Mākslinieki un kolektīvi, kas gatavi kuplināt korporatīvos pasākumus*

Muzikālie pakalpojumi:
– Liepājas Simfoniskais orķestris
– Bērnu vokālais ansamblis “GAISMIŅA”
– Ivo FOMINS un draugi
– Tomass KLEINS
– Edgars SILACĒRPS
– Andris ĒRGLIS
– Liepājas E.Melngaiļa Mūzikas vidusskola
– Juris PAVĪTOLS
– Edijs ŠNIPKE
– Ainars PŪPOLS
– Aleksejs BALINSKIS
– Dans JANSONS (mehāniskā mūzika)
– Popgrupa ”TEV un MAN”
– Jēkabs OZOLIŅŠ
– Jolanta VALTERE
– Lotārs DŽERIŅŠ
– Maija KALNIŅA
– Māris KUPČS
– Liepājas bigbends
– Zanda ŠTRAUSA
– “The BRIEFING”

Teātra un cita veida uzvedumi:
– Liepājas teātris
– Liepājas Leļļu teātris
– Ceļojošais leļļu teātris “MASKA”
– Liepājas cirkus studija “BEZTEMATA”
– Folkloras kopa “ATŠTAUKAS”

Pasākumu organizētāji:
– Latvijas 1.rokkafejnīca
– Klubs “FONTAINE PALACE”
– Aģentūra “SAMBA”
– Aģentūra “LIO MIX”

Pasākumu vadītāji:
– Emīls DREIBLATS
– Jānis DREIBLATS
– Ēriks VILSONS
– Egons DOMBROVSKIS
– Sigita JEVGĻEVSKA
– Rihards BELTE
– Pēteris TRUPS
– Zanda ŠTRAUSA

*Informāciju sniedz Liepājas Kultūras pārvalde

Kristīne Pastore,

Cirka studijas “Beztemata” mākslinieki piedalās pasākumos gan telpās, gan brīvā dabā un mācās sajust, vai cilvēki vēlas, lai viņus iesaista atrakcijās, vai labāk grib palikt vērotāji no malas.