Jau divpadsmito gadu
Liepājas viesus un pilsētniekus pulcēs tradicionālie “Līvas
ciema svētki”, kas šogad notiks 24. un 25. maijā Liepājas
promenādē. Un, lai arī daudzu izpratnē centrālais sarīkojums
šajā notikumā ir tieši “Līvas tirgus”, organizatori
gādājuši, lai papildus pirkšanai un pārdošanai ikviens varētu
iemācīties ko jaunu vai izbaudīt arī ko interesantu.

Ar Latvijas garšu

Divas dienas notiks
“Līvas tirgus”. Tajā galvenā uzmanība pievērsta amatu
meistariem, kuri līdz šodienai piekopj senas un meklē jaunas
tehnikas unikālu darbu izgatavošanai – dzintara apstrādē un
rotu darināšanā, rokdarbos un aušanā, kokamatniecībā un
metālapstrādē, keramikā, latviešu tradicionālajā virtuvē
u. c.

Tirgū, līdzīgi kā
iepriekšējos gados, piedalīsies apmēram 200 amatnieku no visiem
Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Kurzemes, Zemgales,
Vidzemes un arī Latgales. Tādējādi apmeklētājiem būs iespēja
redzēt dažādu novadu tradīcijas amatniecībā, mākslā,
rokdarbos.

Arī šogad uz Liepāju
tālo ceļu mēros brāļi-meistari no ASV, kuri tālajā zemē
turpina godāt latviešu amatniecības tradīcijas, ar rokām
veidojot etnogrāfiskas rotas, keramikas darbus un ādas
izstrādājumus. Tirgū būs svaigas zivis, izcilie Latvijas
keramiķi, un, kā ik gadu, arī jauno amatnieku prasmju
demonstrējumi. Solītas arī dažādas degustācijas.

Un kā tad tirgū bez
vēderpriekiem! Vispirms jau vairākās vietās būs iespēja
nesteidzīgi baudīt “Liepājas menciņus”, sautētus
kāpostus, koču un liekumu kniblakus, sklandraušus, skābeņu zupu
un skābputru, pankūkas, pīrāgus un citus tradicionālus ēdienus
un dzērienus. Sestdien uz lielās skatuves kāps šefpavāri, kas
iepazīstinās ar mūsdienu Latvijas garšu. Liepājā viesosies
restorāna “Kaļķu vārti” šefpavārs Raimonds Zommers ar
savu meistarklasi, kuru papildinās Liepājas šefpavāri Renāte
Petrauska, Rolands Lukjanovs un Edgars Pētersons.

Iespēja pašiem
darboties

Tāpat ikvienam “Līvas
ciema svētku” apmeklētājam – gan lielajiem, gan mazajiem –
būs unikāla iespēja ne tikai no pašu amatnieku un mājražotāju
rokām saņemt lieliskus darinājumus, bet arī uzzināt par amata
meistarstiķiem, veidošanas noslēpumiem, receptēm, kā arī,
protams, pašam izmēģināt roku kādā no jaunrades darbnīcām.

Pie daiļamata meistarēm
varēs aust stellēs, veidojot ziedainās aprocītes un sedziņas vai
lupatu deķus, pīt skalu groziņus, grebt koka karotes, virpot no
māla vai veidot svilpauniekus, pūst stiklu, šūt lupatu lelles vai
pagatavot sklandrausi.

Bet Durbes, Nīcas,
Priekules un Rucavas novadu darbīgos ļaudis varēs sastapt īpaši
veidotajās novadu sētās.
Tur laipni sagaidīs ikvienu lauksaimnieki, biškopji, zvejnieki,
maizes cepēji, vīna darītāji, adītājas, kalēji, pinēji un
citu amatu meistari, kuri var lepoties gan ar savām amatniecības,
gan tradicionālām pārtikas un ēdienu gatavošanas un pasniegšanas
prasmēm. Bet uz skatuves katrs varēs iepazīt četru novadu stāstus
caur
muzicēšanu,
dziedāšanu, dejošanu, rituālus vai svētku svinēšanu, jo vai
ikvienā novadā ģimeņu godu, gadskārtu ieražas un svētki tiek
svinēti saskaņā ar vietējām tradīcijām.

Tirgū notiks arī
latviešu tautas deju ansambļu koncertprogramma Liepājas dejotāju
izpildījumā, kā arī aktīvā izklaide – šaušana ar loku,
vizināšanās kuģītī, zirgu pajūgā vai pa kanālu Kuršu
vikingu liellaivās. Runājot par pārvietošanos, noteikti jāpiemin
arī automobiļu “MINI” īpašnieku festivāls “Baltic
Mini Challenge”, kura parāde sajūsminās autofanus. Bet modes
dāmām patiks
dažādās
rokdarbu tehnikās darināto tērpu Latvijas skates “Radošais
nemiers” kolekciju demonstrējumi uz Lielās skatuves.

Mūzika no rīta līdz
rietam

Tirgus placī sestdien
būs sastopami tautas muzikanti. Promenādē uzstāsies mūziķu kopa
“Ore” no Amatas novada, Saldus novada kapela “Spēlmaņi”,
kapela “Danču spēle” no Tukuma, kokles virtuozs Ansis
Jansons, deju kopa “Dandari” no Rīgas un mūsu pašu
folkloras kopa “Vēlava”, akordeonists Leonards Domicēvičs
un Liepājas Pop/roka skolas ģitāristi. Svētdien savukārt visus
priecēs arī Liepājas aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas”,
ansamblis “Ventspils blumīzeristi” un kapela “Labi,
ka tā” no Limbažiem.

Īpaša uzmanība šogad
noteikti pievēršama ne tikai priekšnesumiem tirgus laukumā, bet
arī tautas mūzikas festivālam “Līvas upe”, kas 24.
maija vakarā norisināsies uz Lielās skatuves. Īpaši tāpēc, ka
visi priekšnesumi būs baudāmi ikvienam bez maksas. Kopā ar
Liepājā labi pazīstamo postfolkloras grupu “Zari”
muzicēs arī citas apvienības no Latvijas un Lietuvas.

Kaimiņvalsti pārstāv
vīru grupa “Ugniavijas” no Viļņas.
Tā par savu muzikālo pamatvirzienu ir izvēlējusies senās
lietuviešu tautas dziesmas un mūziku, uzsvaru liekot uz senajām
lietuviešu kara dziesmām. To atskaņošanai “Ugniavijas”
izmanto senos instrumentus, piemēram, dūdas, lumzdelis (vēja
instruments), kanklės (stīgu instruments), bungas un spēcīgu
vīriešu vokālu. Grupa dara visu, lai saglabātu dziesmas un
mūzikas autentiskumu. Savukārt lietuviešu grupa “Marga
muzika” sevi piesaka pasaules mūzikas žanrā.
Apvienība izpilda
dažādu tautu etnisko mūziku vairākās valodās, pārveidojot
dziesmas savā stilā. Savos priekšnesumos grupa izmanto īpašus
tautas un mūsdienu mūzikas instrumentus. Programmā iekļautas
tradicionālās Lietuvas, citu Baltijas valstu, slāvu un Balkānu
dziesmas. Dažādās valodas, dažādās autentiskās melodijas,
dažādi mūzikas stili un grupas daudzveidīgā pieredze padara
grupu “Marga muzika” par unikālu.

Festivāls piedāvās arī
satikšanos ar postfolka grupu “Rikši” no Rēzeknes, kas
sevi piesaka kā jaunus, atraktīvus un dzīvespriecīgus jauniešus,
kam piemīt talants iekustināt
cilvēkus ar lielisku tautasdziesmu apdarēm.

Bet vakara kulminācija,
iespējams, būs etno/space/groove
grupas “Bezgalībieši” uzstāšanās pusnaktī. Grupas
konceptuālā ideja ir savienot tautas mūzikas dziļāko slāņu
rituālo “sajūtu” un etnoinstrumentu arhaiski akustisko
skanējumu ar mūslaiku globāli elektriskās skaņujoslas “garšu”
jeb – pārlaicīgais šeit un tagad – gan tautasdziesmu, gan
saviem vārdiem. Bet grupas sastāvā ir dažādās muzikālās jomās
un žanros pieredzi guvuši personāži Einārs Latiševs, Ansis
Jansons, Žaks Bernards, Kristaps Krievs un jau pieminētais Andris
Gailis.

Festivālu noslēdzošā
apvienība būs jau pērn liepājnieku iepazītais “Nepieradinātā
folka orķestris”, kas kā
augstāko kultūras vērtību sajūt patiesumu, nevis tradīciju.
“Mēs necenšamies apzināti ieturēt stila robežas, bet gan
tās maksimāli izplest,” apgalvo mūziķi. Orķestra repertuārā
iekļauta atšķirīgu pasaules vietu un laiku mūzika, ietverot
tautu motīvus, kas sajaucas ar populāriem dažādu vietu un laiku
autormūzikas elementiem, filmu mūzikas fragmentiem un grupas mūziķu
pašu skaņdarbiem.
Grupā ir
Nauris Babris, Andrejs Grimms, Jānis Pelše, Katarīna Ignatoviča
un Līva Upīte, Klāss Reinis Dzirkalis un Kristaps Grīnbergs.

Starp citu, šajā vakarā
klubā “Fontaine Palace” muzicēs arī folkmetāla grupa
“Skyforger”.

Pašiem sava “Dzintara
iela”

“Līvas
ciema svētkos” Liepājas promenādē būs izveidota arī īpaša
“Dzintara iela”, kurā galvenā uzmanība tiks veltīta
noslēpumainajam saules akmenim, kas ir ne tikai kā materiāls rotu
izgatavošanai, bet arī pašapziņas un nacionālās identitātes
simbols.

Divas
dienas ikviens varēs doties pastaigā pa “Dzintara ielu”,
kur, kliedējot mītus par dzintaru, būs iespējams dzirdēt
Liepājas dzintara apstrādes meistaru stāstus par dzintara vēsturi
un tā dziednieciskajām īpašībām, redzēt, kā top, un arī
iegādāties dzintara rotas, gatavot ziepes ar dzintara putekļiem,
nobaudīt dzintara tēju vai ļauties roku masāžai ar ziedēm, kuru
sastāvā ir dzintara eļļa. Izrādās, dzintars var būt vērtīgāks
par zeltu, mūsdienās kļūstot neaizvietojams daudzās jomās.
Pietiekami plaši izskanējusi informācija par izcilāko modernās
“dzintara zinātnes” pētnieci Ingu Ļašenko, kura
radījusi dzintara pavedienus, kas izmantojami gan daļēji
ārstnieciski, gan tekstilizstrādājumos. Svētku apmeklētājiem
būs iespēja vērot, kā stellēs top unikāls audums vijumā ar
dzintara pavedienu.

Liepājniekus
aicina pašus rotāties ar dzintaru, viņi arī pie kāda no
divdesmit ielā sastopamajiem Liepājas izcilākajiem dzintara
apstrādes un rotu meistariem varēs lūgt padomu, kā vislabāk
salabot satrūkušas krelles vai rokassprādzi, ko darīt, ja
dzintara rotas kļūst blāvas. Bet viesnīcā “Promenade Hotel”
būs apskatāmas iedzintarojumu privātās kolekcijas – dzintarā
iekapsulēti kukaiņi. Turpat demonstrēs arī Vides filmu studijas
veidotā TV raidījuma ”Dzintara puse” sērijas. Savukārt
sestdien uz radošu tikšanos un sarunām aicina dokumentālo un
īsfilmu autors, televīzijas raidījumu “TE!”, “Ziemeļu
puse”, “Dzintara puse” režisors Uģis Olte, kā arī
Ziemeļvalstu un Latvijas apceļotāji un stāstnieki Marta
Selecka un Gustavs Terzens. Viņi izbaudījuši seno Dzintara ceļu,
dalīsies, iespējams, pārsteidzošos atklājumos par dzintaru no
negaidīta skatpunkta.

Lielāka
piedzīvojuma meklētāji paši varēs iztēloties sevi par fosiliju,
kas sastingusi dzintarā, un nofotografēties mākslinieka Kristapa
Epnera veidotajā “Lielajā
dzintara kapsulā”,
kurā jau tikuši iekausēti
arī “Rīgas – kultūras galvaspilsētas” atklāšanas
programmas apmeklētāji.  

Bet
to, kā dzintara rotas izskatās komplektā ar mūsdienu modes
tendencēm atbilstošu ikdienas vai svētku tērpu, vai arī to, kā
tās papildina latviešu tautastērpu, apliecinās Tatjanas
Jaremčukas vadītās Liepājas Modes un mākslas studijas dalībnieki
modes skatē svētdien pie “Dzintara pulksteņa”. Dzintara
rotas papildinās salona ”Inka stils”, Liepājas Dizaina un
mākslas vidusskolas un Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņu
darinātās tērpu kolekcijas.

Uzziņai:

Detalizētu
“Līvas ciema svētku” programmu meklējiet vietnē
www.liepajaskc.lv/livas-ciema-svetki/.