Saldeniece Rudīte Kostjukeviča izbauda pensijas gadus, kad var atļauties greznību darīt to, kas patīk, un būt vietās, kur pati vēlas. Tāda noteikti ir Saldus pilsētas bibliotēka, un jebkurš iemesls, pat mazākais, ir labs, lai ietu aptuveni trīs kilometrus līdz pilsētas centram.

R. Kostjukeviča vienmēr bijusi kāra grāmatu lasītāja, tāpēc desmitiem gadu bibliotēka viņai ir būtiska vieta. Saldus pilsētas Pensionāru biedrības namā Rudītes kundze ļaujas notikumiem piesātinātai ikdienai, taču bibliotēkā viņa gūst atelpu. “Ar bibliotekārēm mums ir draudzīgas attiecības, tāpēc sarunas vienmēr sirsnīgas. Viņas ir ļoti labi iepazinušas manu gaumi, un es paļaujos uz ieteikumiem, kuras grāmatas būtu jāizlasa. Lieliskas ir bibliotēkā organizētās tikšanās ar cilvēkiem, kurus esmu redzējusi tikai televīzijā vai par kuriem esmu lasījusi presē. Vēl iesaistos stāstnieku vakaros. Bibliotēkā nekad nav garlaicīgi! Bet tā ir arī kā miera osta, jo telpas tik plašas, ka tad, ja gribēsies, varēs atrast arī kādu nomaļāku vietu,” priecājas saldeniece. Viņa prāto, ka būtu vērts bibliotēkā apmeklēt datorkursus senioriem. Lai gan būtiskāko varētu iemācīties no ģimenes jauniešiem, viņiem trūkst bibliotekāru pacietības.

2006. gada nogalē Saldus pilsētas bibliotēku iekārtoja jaunceltnē paralēlā ielā. “Joprojām atceros to šaurību iepriekšējās telpās! Grāmatu plaukti bija salikti tik cieši, ka starp tiem varēja iziet tikai sāniski. Nelielā lasītava vienmēr bija pārpildīta. Grīdas dēļi kustējās un čīkstēja, plaukti šūpojās…” atceras lasītāja. Tagad bibliotēka atrodas gaišās un plašās telpās ēkas trešajā stāvā, uz to var nokļūt ar liftu, kas ir senioru un jauno vecāku atzinīgi novērtēta priekšrocība. Iepriekšējās telpās ar ratiņiem nevarēja iekļūt, staigāšanu apgrūtināja pakāpieni un augstie sliekšņi.