Svētdiena, 9. maijs Klāvs, Einārs, Ervīns
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Astoņi maisi ar šampanieša pudelēm

Astoņi maisi ar šampanieša pudelēm
Foto: Egons Zīverts
25.10.2015 18:20

Nora Driķe

Trešajā tikšanās reizē gleznotāja
Aivara Kleina rokās ir ķelle un ķieģelis. Viņš labo arku vienam no pagraba
lodziņiem, jo savai nākamajai mākslas galerijai Ludviķa ielā 3 vēlas sagatavot
arī telpu zem sava īpašuma – pagrabu, kas bijis piebāzts dažādām pamestām
mantām un neviena neizmantots. Turpinām stāstu par to, kā viņš sakopj veco
namu.

Ķieģeļu grīda
un velves

Pagrabs ir ļoti pievilcīgs, ar plašām velvēm un ķieģeļu
grīdu. Aivars pamazām aizvāc no tā visas vecās drazas. Būtiska pēdējā laika
pārmaiņa ir pagraba ailās ieliktie jaunie izliektie koka pakešu lodziņi. Vēl
divi jāieliek gala sienā, un tas ir steidzams darbs, jo ziema nāk virsū. No
vienas ailas būs jāizņem ķieģeļu aizmūrējums, lai logu atjaunotu. Bet otrā
jāatjauno pati velve. Pie tās darbojoties, Aivaram pēkšņi kāja iešļukusi kaut
kādā caurumā. Tā atklāts, ka šis pagrabs slēpj sevī vēl vienu pagrabu – dažus
kvadrātmetrus platu un metru vai nedaudz dziļāku bedri, kurā bijuši paslēpti
astoņi maisi, pilni ar tukšām šampanieša pudelēm, un divas pilnas trīskārtīgā
odekolona pudelītes ar autentisko smaržu. “Bērnību atceries?” viņš
atskrūvē un dod paostīt. Viņš domā, šī kādreiz bijusi kartupeļu glabātuve, bet
fotogrāfs min – varbūt slēptuve? Kas zina. Lodziņš, kura velvi tagad
mākslinieks lāpa, bijis aizbāzts ar salmiem un aiztaisīts ar koka aizvirtņiem.
Tos viņš gan nesaglabās, tāpat kā nebūs arī restu. “Es jau to visu nevaru,
palikšu galīgi bez biksēm,” viņš saka savā tiešajā runātīgumā.

Krāsns,
griesti un durvis

Savukārt galerijas telpā, kur nu jau visu logu rāmji
notīrīti un atjaunoti, tagad manāms patīkams siltums no krāsns, par kuru
iepriekš bija kreņķis, ka tā dūmoja, kad iekurta pirmajā reizē pēc tam, kad
podnieks to pārlicis. Bet viss ir kārtībā. Krāsns darbojas labi. Un tā izskatās
pavisam citādi nekā pagājušajā reizē. Ar slīpmašīnu Aivars dabūjis nost visu
veco eļļas krāsojumu. Putekļu un netīrumu bijis tik daudz, ka slīpmašīna pat
saplīsusi. Bet nav cita ceļa, kā eļļas krāsu slāņus dabūt nost – viņš stāsta.
Tagad siltummūrīši ieguvuši maigi matēto, gaišo neglazētas keramikas toni. Tāds
tas arī paliks, tikai, domājams, krāsns vēl tiks nogruntēta, lai būtu kopjama.

Aivars sācis arī mazgāt nost telpas griestu krāsojumus.
Tas ir lēns darbs, dienā tikai kādu metru var notīrīt. Samitrina, tad ar
špakteļlāpstiņu uzmanīgi kasa nost. “Ja kaut ko pamanu, ir kāds zīmējums,
tad tā prātīgi, tad tas jādara bišķiņ vieglāk. Krītā un netīrumos līdz
ausīm. Te bija galīgi sapelējis. Protams, griesti ir bijuši apgleznoti, bet tas
ir ļoti slikti saglabājies, šablona darbs te ir bijis, nekā sižetiska. Dažas
vietas atstāšu redzamas, pāris kvadrātiņu, pārmērīgi arī nevaru, jo telpa būs
piekrauta ar dažādām lietām, tajā tomēr jābūt arī mazliet svaiguma
sajūtai,” viņš stāsta. “Rīģipšus jau nelikšu.”

Citā vietā pie griestiem vēl sakaltušas līmes piciņas no
tur bijušajām putuplasta plāksnēm. “Es jau teicu – mēs dzīvojam imitāciju
laikmetā. Ka tikai aizķepēt un aizmālēt kaut ko, bet ne ieskatīties pašā
saknē… Cik vien varu, mēģināšu atdabūt atpakaļ to seno, varbūt tas būs
pabružāts. Lielāko daļu materiālu, ko izmantošu, būs no šīs pašas telpas, jo
tie izņemtās starpsienas dēļi arī bija veci.”

Atslietas pret sienu, stāv vecas, notīrītas durvis – tās
būs galerijas telpas ārdurvis. Savukārt tās, kuras pašlaik ir šīs telpas
ārdurvis, izmantos citam mērķim. Durvis Aivars nomainīs tāpēc, ka pašreizējās
ārdurvis nav īstas šīs vietas durvis. Uzmanīgi ielūkojoties, viegli var
ieraudzīt, ka tās kādreiz ņemtas no citas telpas, droši vien arī no cita nama, tās
bijušas šai durvju ailai par platu, un viena mala tām nozāģēta.

Savukārt tagad, kad ir jau vēss rudens un mājas ārdurvis
ir aizvērtas, redzams būtisks trūkums – nobružātajām vēsturiskajām durvīm nav
roktura, nemaz. Šo durvju atjaunošanai Aivars iesniedzis projektu
Kultūrkapitāla fondā. Bet Ludviķa ielas 3./5. mājas pārvaldītājuzņēmums
“Liepājas namu apsaimniekotājs” iesniedzis pieteikumu un saņēmis
atbalstu no pašvaldības vēsturiskās mājas fasāžu izpētei un fasādes būvprojekta
izstrādei kopā par 1107 eiro. Aivars uzsver, ka tas nav viņa projekts un ka tā
nav nauda viņa galerijai. Viņš šajā pašvaldības programmā pieteikumu
neiesniedza, jo vēlas galeriju atvērt jau nākamgad. Tomēr, kā aizrāda
“LNA” pārstāve Ieva Puka, ja izdosies ne tikai izstrādāt būvprojektu,
bet pēc tā arī atjaunot vecās būves fasādi, ieguvējs būs arī viņš, tāpat kā šīs
mājas iedzīvotāji.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz