Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bulvāri 19. gadsimta beigās

Bulvāri 19. gadsimta beigās
Foto: No autores pētījuma "Liepājas, Jelgavas un Ventspils bulvāri 19. gadsimta beigās"
19.06.2013 11:27

Silvija Ozola, "Kultūras Pulss"

Atslēgvārdi

Pilsētu zaļumu sistēmā nozīmīgi ir ielu apstādījumi. Lai sasniegtu augstu labiekārtojuma līmeni, Liepājā 19. gadsimta beigās izveidoja promenādes, kuras saistīja zaļos stādījumus vienotā sistēmā. Pilsētas maģistrāles un bulvāri arī mūsdienās veido Liepājas vizuālo tēlu un ietekmē pilsētas plānojuma turpmāko attīstību.

Apstādījumu veidošana Eiropā
Eiropas pilsētās palielinājās apstādījumu nozīme. Londonā aristokrātu piļu un dārzu rajonā 1630. gadā iekopa Inigo Džonsa projektēto taisnstūra plānojuma “Covent Garden”, bet piecus gadus vēlāk – “Leicester Square” (1635). Londonas atsevišķos, savstarpēji nesaistītos apstādījumus vēlāk papildināja vairāki jauni laukumi, kas 19. gadsimtā ar pastaigu alejām rosināja veidot publiskus parkus iedzīvotāju atpūtai.

Savukārt Berlīnes apbūve 19. gadsimtā attīstījās rietumu virzienā. Bulvāris “Unter den Linden” kļuva par pilsētas lielāko ielu un liepu rindas starp abām brauktuvēm papildināja ar gājēju ietvi. Vācu dārzu mākslas biedrība ielu stādījumiem izstrādāja noteikumus, minot ieteicamās atbilstoša augstuma koku sugas, kā arī ielu, bulvāru un krastmalu vēlamos parametrus: “Šaurākā ielā stādāmos kokus jāparedz zemākus, bet attālumus starp tiem – lielākus. Ja brauktuve nav divreiz platāka par ietvi, tad kokus nestāda. Pilsētās galvenā uzmanība pievēršama skvēriem un atpūtas dārziem, bet alejas stādāmas tikai atbilstošās vietās.”

Francijas karalis Luijs XIV 1670. gadā pieņēma lēmumu nojaukt nocietinājumus Parīzē. Uz “bolverka” iestādīja kokus un ierīkoja pastaigu vietas. Bulvārus – kokiem apstādītas platas ielas ar gājēju ietvēm un vairākām transporta kustības joslām – iekļāva apbūves struktūrā. Teritoriju starp koku alejām un promenādēm pamazām aizbūvēja, un kādreizējo nocietinājumu aprises izzuda. Parīzē 19. gadsimtā pieauga satiksmes intensitāte. Likvidējot mazāk ēku, nekā bija nepieciešams ielu paplašināšanai, no pilsētas centra uz dzelzceļa stacijām, izklaides un sabiedriski nozīmīgām vietām ierīkoja bulvārus, kas apbūves kompozīcijā noteica transporta plūsmu virzienus. Slēgtā kvartālu perimetrālā apbūvē ēkām veidoja saskaņotas fasādes, lai izvairītos no atšķirīga rakstura savienojumiem. Parīzes rekonstrukcijas plānā pirmo reizi iekļāva arī piepilsētas zonas, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Pilsētas un piepilsētas parkus labiekārtoja un no jebkuras vietas pilsētā pa “zaļām izejām” neilgā laikā varēja nokļūt apstādījumos.

Nocietinājumu sienas traucēja satiksmi arī Vīnē. Austrijas imperators Francis Jozefs I 1857. gadā lika nograut mūrus un ierīkot promenādes. Bulvāri Ringstrasse no 1860. līdz 1890. gadam apbūvēja, bet paralēli izveidotajā Lastenstrasse ierīkoja tramvaja līniju.

Bulvāri cariskajā Krievijā
Krievijas imperatora Pētera I valdīšanas laikā guberņu centru pilsētu Rēveles (Tallinas) un Rīgas apstādījumos sāka izmantot no Amsterdamas atvestās Holandes liepas. Rēvelē 1713. gadā ierīkoja Holandes liepu alejas. Ja parasto liepu dažādas formas zaru vainagiem ir atšķirīgi lapu plaukšanas un dzeltēšanas termiņi un dekoratīvās īpašības nav izcilas, tad rūpnieciski attīstītā zemē izveidotajai ekoloģiski plastiskai un pilsētas apstākļos noturīgai veģetatīvi pavairojamai hibrīda sugai – Holandes liepai – klonu vainagi veido izlīdzinātus stādījumus. Alejas koki plaukst un nomet lapas vienlaicīgi.

Cariskajā Krievijā 1860. gada 8. novembrī atklāja pirmo dzelzceļa līniju Pēterburga – Varšava, kura šķērsoja Latvijas teritorijas austrumu daļu un gāja caur Dinaburgu (Daugavpili). Dzelzceļa pieslēgumu pēc gada ieguva arī Rīga.

Rēvele kļuva par iemīļotu atpūtas vietu. Publisko apstādījumu ierīkošanai 1877. gadā izveidoja Promenāžu un bulvāru komisiju. Kadriorgas jūrmalā 1891. gadā sāka veidot aleju, bet 1895. gadā bulvāri jau aptvēra Tallinas vecpilsētu. Tartu pilsētā centrālā iela bija Rīgas – Pēterburgas pasta ceļš. Iegūstot dzelzceļa tīkla pieslēgumu 1876. gadā, no pasažieru stacijas izveidoja bulvāri – J. Kuperjanovi ielu. Igaunijas teritorijā 1879. gadā radīja pirmo dārzu pilsētu Narvajoesū. No jūrmalas Narvas virzienā izveidoja maģistrāli – Mere prospektu, kura sākumu akcentēja dzelzceļa stacijas dārziņš un strūklaka. Mere prospekta un Meriküla ielas krustojumā līdz 1882. gadam uzcēla kūrmāju, kurai līdzās izveidoja parku ar paviljonu orķestrim.

Jauns plānojums Rīgai
Krimas karš apliecināja, ka viduslaiku nocietinājumi vairs nespēj aizsargāt pilsētu. Imperators Aleksandrs II 1856. gadā atļāva arī Rīgā likvidēt aizsargsienas. Johans Daniels Felsko un Otto Dīce izstrādāja aizsargvaļņu un esplanādes pārbūves projektu.

Apbūvi paredzēja attīstīt austrumu – rietumu virzienā, saistot Kaļķu ielu Vecrīgā un Lielo Smilšu ceļu Pēterburgas priekšpilsētā ar Aleksandra (Brīvības) bulvāri, uz ziemeļiem izveidojot Nikolaja bulvāri (Krišjāņa Valdemāra iela), bet uz dienvidiem – Suvorova (Krišjāņa Barona) un Marijas ielu funkcionāli atšķirīgas teritorijas nodalīšanai. Aleksandra bulvāri un Marijas ielu paredzēja divreiz platāku nekā pārējās ielas. Aleksandra un Totlebena (Oskara Kalpaka) bulvāru krustojuma vietā ar Tērbatas un Merķeļa ielām iecerēja laukumu un simetriski izvietotas ēkas ielu satekpunktā novietota pieminekļa fonam. Aleksandra bulvārim perpendikulāro Teātra (Aspazijas) un Basteja (Zigfrīda Annas Meierovica) bulvāri pa vecpilsētas apbūves ārējo robežu līdz Nikolaja bulvārim veidoja iespējami taisnāku. Daugavai paralēlais Troņmantnieka (Raiņa) bulvāris un Merķeļa iela veidoja saikni ar Vecpilsētu. Bulvāru ansamblis Rīgā ieguva noteiktu plānojuma struktūru un telpisko veidolu.

Rīgā risināja rekreācijas vajadzības. Lībekas arhitektam A. Ventam 1859. gadā uzticēja kanālmalas parka izveidi. Viņš vienrindu stādījumus bulvāros aizvietoja ar liepu dubultrindām, precizēja celiņu tīklu un apstādījumu grupas. Parka plānojumu iekļāva inženiera Viljama Veira 1863. gadā zīmētajā plānā, kur bulvāra paplašinājumā no kanāla tilta līdz Merķeļa ielai paredzēja četru rindu koku joslu.

Celtņu tipoloģiskā daudzveidība 19. gadsimtā palielinājās – to papildināja inženierbūves, dzelzceļa stacijas, tirdzniecības nami, bankas, administratīvās un kultūras iestādes. Angļu inženieru uzraudzībā 1861. gadā iebūvēja pirmo dzelzceļa līniju un atbilstoši Vidzemes guberņas arhitekta Juliusa Augusta fon Hāgena priekšlikumam uzcēla pasažieru dzelzceļa staciju. Teātra bulvārī līdz 1863. gadam uzcēla Rīgas Vācu teātri (tagad Latvijas Nacionālā opera), bet kanālmalas apstādījumu joslā un bulvāru kvartālos uzbūvēja mācību iestādes. Ielas telpu centās padarīt līdzīgu interjeram, apbūves augstumu paredzot apmēram vienādu ar ielas platumu. Slēgtas perimetrālā kvartālu apbūvē daudzstāvu īres namu fasāžu veidotajā nepārtrauktā ”ielas sienā” plaknes laukumu vienmērīgi klāja orderu arhitektūras elementi.
 
Rīgas mērnieks Rihards Jūlijs Štegmans kanālu bulvāru loka turpinājumam ziemeļu virzienā paredzēja taisnu (Kronvalda) bulvāri. Totlebena bulvāra un Elizabetes ielu savienojumu izveidoja kā piecu ielu satekpunktu. 19. gadsimtā jau Rīgas centra zaļajos stādījumos dominēja liepas. Mazāk izmantoja zirgkastaņas, gobas, vīksnas, ošus un piramidālās papeles.

Bulvāri Liepājā
1795. gadā Kurzemes guberņā nozīmīgas kļuva ostas pilsētas Liepāja (Libava) un Ventspils (Vindava), un dzelzceļa satiksmes mezgls Jelgava (Mītava) ar gubernatoru rezidenci. Šajās pilsētās satiksmes organizēšanai 19. gadsimtā ar koku stādījumiem akcentēja nozīmīgākās ielas. Bulvārus ar Holandes liepu vai zirgkastaņu stādījumiem iesaistīja pilsētas plānojuma struktūras un zaļumu sistēmas veidošanā, funkcionāli nozīmīgu teritoriju savienošanā un telpiskā veidola radīšanā.

Jelgavā no pasažieru dzelzceļa stacijas uz pilsētas administratīvo un saimniecības centru izveidoja Aleksandra (Zemgales) prospektu. Palīdzības ielas stūrī 1888. gadā uzcēla Reyhera patversmi. Driksas krastā bulvāra stādījumi veidoja saikni Baha (Jāņa Čakstes) ielas apbūvei ar gubernatoru rezidenci un teātri Pils parkā. Savukārt Ventspilī Kuldīgas ielas koku rindu stādījumi iezīmēja pilsētvidē virzienu uz administratīvo un saimniecisko centru. Ēka ar stūra torni akcentēja ielu krustojumu.

Liepājā 1871. gadā uzcēla pasažieru dzelzceļa staciju. Jaunliepājā sāka veidot kvartālu apbūvi, kur Vakzāles (Rīgas), Suvorova (Raiņa) un Paviljona (1905. gada) ielu nozīmi uzsvēra stādījumi. Vecliepājā kūrorta parks norobežoja atpūtas zonu no pilsētas apbūves. Peldu iela un Kūrmājas prospekts ar trīs rindu koku stādījumiem veidoja promenāžu loku, piešķirot pilsētainavai ansambļa raksturu. Arhitekta Paula Maksa Berči projektētā kūrmāja (1875) un Navigācijas skola (1876) arhitektoniski uzsvēra sākumu un noslēgumu Kūrmājas prospektam, kurš ap 1880. gadu saistīja kūrorta zonu ar komerciālo centru Graudu ielā. Laukums Kūrmājas prospekta, Jūras un Graudu ielu krustojumā kļuva par transporta mezglu. Stūra namu apjoma siluets un torņi kā orientieri 19. gadsimta deviņdesmitajos gados saistīja ielas telpu noteiktā sistēmā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz