Neparasti vasaras apstākļiem, kad pierasts priecāties par brīvdabas koncertiem, 18. jūnijā Liepājas Olimpiskā centra arēnā pirmo reizi norisināsies Kurzemes deju svētku lieluzvedums “Pašā jūras vidiņā”. Satiksies vairāk nekā divi tūkstoši dejotāju no 99 deju kolektīviem, kas pārstāvēs 22 Kurzemes pilsētas un novadus. Lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe Zanda Mūrniece neslēpj, ka tas ir gan jauns izaicinājums dejotājiem, gan iespēja savu novadu parādīt visā krāšņumā.

“Kurzemes deju svētki ir viens no Vispārējo dziesmu un deju svētku procesa starp pasākumiem, kādi norisināsies visos Latvijas reģionos, un kopā ar kolēģi Jāni Purviņu, kas ir otrs koncerta mākslinieciskais vadītājs, sākām darbu pie šī pasākuma jau pirms trim gadiem. No aptuveni 70 pašu deju kolektīvu vadītāju ieteiktajām dejām izvēlējāmies 22, kas iekļautas koprepertuārā, bet papildus tam vēl koncertā varēs redzēt katra deju apriņķa – Liepājas, Saldus, Talsu, Tukuma un apvienotā Kuldīgas un Ventspils apriņķa – oriģinālprogrammu,” ar lieluzvedumu iepazīstina Z. Mūrniece. Viņa skaidro, ka bijuši arī vairāki varianti svētku norises vietai, tomēr beigās lemts par labu šādam koncertam slēgtās telpās. “Viens no iemesliem ir, ka mums Kurzemē nav pietiekami daudz dejotāju, lai piepildītu visu stadionu. Otrs ir arī iespējas, ko piedāvā telpas – akustika, intimitāte, īpašs apgaismojums. Piemēram, radās ideja par vokālās grupas “Latvian voices” pieaicināšanu,” horeogrāfe turpina.  Tāpat viņa piekrīt – ja Latvijas labākajiem kolektīviem Deju svētkos parasti ir vēl atsevišķa papildu programma Ķīpsalas hallē, tad novadu dejotājiem šī būs arī jauna skatuviskā pieredze un arī izaicinājums.

Lieluzvedumā “Pašā jūras vidiņā” dejotāji un grupa ”Latvian Voices” aicinās ieklausīties, sadzirdēt un saredzēt dejas un dziesmas dabu, kas apliecina mūsu sentēvu neapstādināmo garu un mūsu nenovērtējamo spēku, mudinot apzināties, ka tas, kas licies kur tālu – jūras vidiņā esam –, ir tepat mūsos. Stāstu Z. Mūrniece un J. Purviņš veidojuši kopā ar virsvadītājām Litu Freimani, Ramonu Irbi un Santu Laurinoviču. “Deju tematika ir kurzemnieciska – jūra, mīlestība, satikšanās un arī tāds zināms viedums, jo ir vairākas dejas, kurās ir daudz dzīvesgudrības,” stāsta horeogrāfe. Bet īpašs prieks viņai ir par apriņķu oriģinālprogrammām, kas, kopā saliktas, parāda daudzpusīgo kurzemnieku dabu, rakstura īpatnības un tērpu krāšņumu.

Liepājas apriņķis ar Nīcas, Bārtas un Rucavas pamatīgumu deju soļos un tērpos, Saldus, kas ir tāda sabiedriski aktīva vieta ar savu satikšanās prieku, Tukuma programmai par pamatu ņemta lībiešu tautas mūzika un senie saulgriežu rituāli, kuldīdznieki un ventiņi pieskarsies arī unikālajam suitu mantojumam, bet Talsu programmai izmantots ziņģu motīvs. “Jau skatēs redzējām, ka šīs unikālās apriņķu programmas ir sevi pilnībā attaisnojušas, jo tas lepnums, ar kādu dejotāji dejoja savas dejas, bija apbrīnojams,” saka Z. Mūrniece. Viņa uzskata, ka arī skatītājiem šī ir lieliska iespēja redzēt novada daudzveidīgās krāsas vienā programmā.

Šonedēļ vēl pēdējos deju mēģinājumos dejotāji noslīpē rakstus, ko kopā saliks tikai sestdien mēģinājumos arēnā. Vakar savu programmu iemēģināja Liepājas apriņķa kolektīvi un viesi – ”A” grupas Tautas deju ansambļi “Diždancis” no Jelgavas, “Gauja” no Valmieras, “Līgo” no Rīgas un senioru deju kolektīvs “Tacis” no Carnikavas. Bet koncerta dienā visi kurzemnieki kopā, atvēlot 15 minūtes katrai dejai, vēl saliks kopā diagonāles un deju apļus, lai skatītājiem rādītu īpašus rakstus un soļus. “Prologā deju kolektīvu vadītāji izrādīs arī lieliskos kurzemnieku tautas tērpus, jo papildus noteikti gribam palepoties ar to, ko 15 gadu laikā ar pašvaldību un mecenātu atbalstu ir sakomplektējuši deju kolektīvi – jaunos, krāšņos un etnogrāfiski pareizos tautas tērpus,” piebilst Z. Mūrniece.