Šis gads sola mūs lutināt ar skaistu vasaru un, kaut arī pār mums visiem velkas krīzes draudīgie mākoņi, ir prieks, ka arī šajā laikā ir cilvēki, kas prot un vēlas domāt par skaisto, bet galvenais- aicina to darīt arī citus.

Liepāja, mūsu izsenis kultūras un mākslas tradīcijām bagātā Liepāja, šovasar svinēs krāšņus dejas svētkus- proti, 11. un 12. jūlijā Promenādē būs Eksotisko deju festivāls ar valdzinošu nosaukumu ”Pāri jūrām Liepājā”. Varēsim vērot teiksmainus aizjūras putnus atgādinošās dejotājas, kas mums būs atvedušas dažādu stilu un dažādu zemju dejas, kā arī paši dažādās meistarklasēs iemēģināt dejas mākslu pie īsteniem sava aroda guru.

Liepājā šo pasākumu organizē divas, no skata trauslas, taču iekšēji apņēmīgas sievietes, liepājniekiem jau labi pazīstamas dejas priesterienes- Ingrīda Lūre un Zita Valka. Var tikai apbrīnot viņu enerģiju, uzņēmību un sava darba mīlestību, jo- profesionāla dejotāja nav bieži sastopama profesija, bet retu profesiju pārstāvjiem nelielās pilsētās palaikam ir ne tā vieglākā dzīve. Tomēr abu dejotāju (abas ir arī dejas mākslas skolotājas) entuziasms un panākumi lieku reizi ir apliecinājums tam, ka varam. Ja gribam, tad varam! Liepājnieki vispār ir sīksta cilts un tāpēc arī šajā smagajā laikā gribas ticēt- lai ar kādi vēji pūš, visi pūtīs pāri.

Ja runājam par deju festivālu, tad tajā varēsim sastapt arī Dzīvo Leģendu- Viju Vētru. Būsim godīgi- nav pārāk daudz pasaulslavenu latviešu. Bet Vija Vētra tāda ir. Viņai ir 86 gadi un viņa joprojām ir dejotāja. Sieviete, kurai deja ir ne tikai profesija un dzīvesveids, bet arī filozofija. Savulaik daudz strādājusi pie mitoloģisku tēlu atveidošanas dejā, caur deju iepazinusi indiešu un seno grieķu mitoloģiju. Vija Vētra tic, ka cilvēks ir cieši saistīts ar augstākiem spēkiem, un ka šajā dzīvē nemēdz būt nejaušību. Un vēl Vija Vētra uzskata, ka deja ir pati pirmā no mākslām, ar ko saskaras cilvēks- jo bērniņš taču jau māmiņas ķermenī kustas.

Liepājā pie Vijas Vētras būs meistarklase, kurā visiem interesentiem būs iespējams pašiem iejusties dejas mākslas nedaudz noslēpumainajā pasaulē. Jā, visi nav un nevar būt profesionāli dejotāji. Tas jau nemaz nav vajadzīgs- tāpēc taču mums šai pasaulē dzīvot ir interesanti, ka esam tik dažādi. Bet dejas speciālisti teic, ka deju vajag izbaudīt- arī tad, ja neesi profesionālis, arī tad, ja nekad nedejosi publikai. Vienkārši tāpat, intereses dēļ. Pašam sevis dēļ. Lai iepazītu, lai uzzinātu. Deja dod daudz pozitīvu emociju un ir arī dziedinoša- mūsdienās ir plaši pazīstams tāds mākslas terapijas novirziens kā dejas terapija. Un vēl dejas speciālisti saka, ka, piemēram, ar tādu jēdzienu, kā ”vēderdejas” daudziem saistās teju vai aizspriedumi- valda uzskats, ka tas ir saistīts tikai ar erotiku, ar vīrieša kārdināšanu, gandrīz striptīzu. Nē, ar to nav gribēts pateikt, ka erotika un striptīzs būtu kaut kas noniecināms- visas lietas ir labas savā laikā un vietā. Taču vēderdeja ir plašāks jēdziens. Tā palīdz sievietei apzināties sevi, savā ķermenī mītošo daili un grāciju, arī tad, ja ārēji šķiet, ka sievietei nekas tāds nepiemīt. Vēderdeja, sevišķi tad, ja to mācās nevis tikai kustību līmenī, bet arī apgūst šīs dejas filozofiju, māca sievietei mīlēt pašai sevi, atklāt sevī skaistumu un šarmu, apzināties sevi kā personību un vērtību.

To un vēl daudz ko citu varēsim baudīt Eksotisko deju festivālā- gan vērot skaistumu, gan paši savus spēkus izmēģināt. Pie mums viesosies dejotājas no vairākām valstīm. Arī te slēpjoties dejas īpašais šarms- proti, deja ir internacionāls mākslas veids, bez valodas barjerām. Dejas tēls tiešām var nest vēstījumu ”pāri jūrām”. Un vēl dejas speciālisti saka, ka deja ir arī vizuāla mākslas. Patiesi- dejotājam tā ir kustību māksla, bet mēs, skatītāji, taču dejas tēlu uztveram ar acīm, tātad vizuāli. Deja ir arī viens no vecākajiem mākslas veidiem, jo tiek uzskatīts, ka vēl mūsdienu dejās ir sastopami elementi, kas līdz mums atceļojuši no pirmatnējā cilvēka rituālajām dejām. Baudīsim sauli, vasaru un deju!”

Kristīne Jākabsone