Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Fascinē radošais process un tikšanās: Karostas festivāls

Fascinē radošais process un tikšanās: Karostas festivāls
Egons Peršēvics un Ivonna Kalita veido Karostas nāru, kura visu mūžu gaidījusi atgriežamies savu mīļoto majoru. Plānots, ka vasaras beigās ar nāru, kad tā būs gatava, satiksimies pie Ziemeļu mola. "Šis ir feministisks darbs, par mīlestību, par sievieti, par sievietes sapņiem," teica E. Peršēvics. (Foto: Ģirts Gertsons)
16.06.2020 06:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Cilvēki nāca un gāja, un citā dienā atgriezās – Karostas mākslas festivāls pagājušajā nedēļā ieripinājis ne tikai radošā procesa svētkus, bet, pēc mākslinieces Ivonnas Kalitas domām, gaisā virmo arī kaut kas vairāk – varot sajust sapratni pašvaldības vadībā, ka kultūrai Karostā ir jābūt.

To arī festivāla diskusijā par iespējamo Karostas nākotni apstiprināja pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, izsakot viedokli, ka vēsturiskā un fascinējošā manēžas ēka, no kuras gan pāri palikušas drūpošas sienas, būtu jāatdod kultūras mērķiem un būtu atdalāma no industriālās zonas.

“Kaut šādu pasākumu būtu vairāk! Novēlu pilsētai tos attīstīt vēl plašāk!” teic literāts, pašreiz jaunliepājnieks Bruno Rancis, kurš festivāla dēļ Karostā pavadījis veselu nedēļu – gan dzejas darbnīcās un performancēs ūdenstornī svētku noslēgumā, gan arī piedalījās vintāžas tirdziņā ar grāmatām Karostas cietuma pagalmā. Dažus darbus viņam izdevies arī pārdot, tirdziņš esot bijis tā vērts. Bet vislabāk viņam patikusi festivāla kulminācija – dzejas performances ūdenstornī.

Tirdziņš, igauņu, spāņu, Latvijas un Liepājas mākslinieku darbs dažādās Karostas vietās, vārda mākslinieku tikšanās, iespēja vērot gan radošo procesu, gan rezultātu, runāties ar māksliniekiem un domāt par Karostas nākotni – tāds bija Karostas otrā festivāla saturs ar ideju – 30 Latvijas neatkarības gadi Karostā. Festivāla rīkotājs – Karostas glābšanas biedrība (KGB). Tās darbiniekiem nedēļas nogalē bija ļoti daudz darba, jo apmeklētāju bija gana.

Mākslinieces Agnese Rudzīte, Justīne Seile-Urtāne un Kristīne Dekovice strādāja trijās Karostas cietuma kamerās, tās izgleznojot un katrā radot citādu stāstu. Jaunliepājniece A. Rudzīte festivālā piedalījās otro gadu, šoreiz darbam izvēlējusies tieši kameru, lai tajā gleznotu pašu Karostu. “Man bija ideja par to skatu, kā bieži vien attēlo Karostu – katedrāles zeltītie sīpoliņi un blokmājas. Aiz katra loga dzīvo cilvēki ar savu dzīvesstāstu, svētkiem, priekiem, bēdām. Blokmāja ir tikai mūsu prātā. Nav svarīgi, cik lielā telpā esi, ja tev ir savs stāsts, esi tikpat vērtīgs kā jebkurš cits. Skatījos, telpa piespēlē dažādus leņķus, perspektīvas, mēģināju uzbūvēt to pilsētu. To visu papildināju ar saviem mīļajiem tekstila un taktilajiem darbiem. Tāda ir šā mūsu laika brīvība, esam starp divām lielvarām, ir tas “frī” (angliski brīvs) un “dom” (Krieviski – māja, kopā angļu vārds freedom – brīvība), esam brīvi, bet katrs saprot to savās robežās.”

A. Rudzīte ļoti priecājas par iespēju satikties ar citiem amata brāļiem un māsām un vēlas, lai cietums turpina darboties līdz ar KGB “enerģijas bumbu”, kāda, pēc viņas teiktā, piemīt organizatoriem, un lai arī Karostas ūdenstorni turpmāk varētu plašāk atvērt cilvēkiem. Reizē viņai sāp sirds par objektiem, kas Karostā iet bojā.

Sestdien Karostas ūdenstornī apmeklētājus gaidīja gidi, lai stāstītu par pašu torni un arī lai interesentus vestu veloekskursijā. Te apmeklētājus gaidīja mākslinieki, kuri šeit strādājuši visu nedēļu: Ritums Ivanovs, Agate Apkalne, Egons Peršēvics, Ivonna Kalita.

“Mākslinieka darbnīca ir tur, kur ir pats mākslinieks. Cilvēki parasti neredz procesu. Man bija ļoti interesanti strādāt kopā ar citiem māksliniekiem. Process māksliniekam ir svarīgāks nekā rezultāts, mākslinieki bauda procesu. Uz mājām paņemšu līdzi labas sajūtas. Ieguvu lieliskus draugus. Iepazīt citas dvēseles, vērot radošo procesu – tas ir ļoti interesanti, un šeit tas tiek dots arī citiem cilvēkiem,” sacīja A. Apkalne, kura strādā sausās otas tehnikā ar eļļas krāsām un kuras viena glezna top veselu gadu.

“Savstarpējā komunikācija māksliniekiem ir ļoti svarīga, visu laiku esam pašizolācijā, strādājam vieni, mūsu darbs ir koviddrošs,” viegli ironizējot, stāsta tēlnieks, liepājnieks E. Peršēvics. Viņš kopā ar I. Kalitu rada Karostas nāru – tas būs vairāk nekā trīs metrus garš mākslas darbs, kura tapšana turpināsies arī pēc festivāla. Pēc ieceres, nāriņa vasaras beigās tiks iepeldināta pie Ziemeļu mola un turpmāk būs redzama tur. Protams, ērtāk kaut ko tik lielu veidot ir savā darbnīcā piektajā stāvā. Tomēr abi mākslinieki novērtē, ka ūdenstornis sniedz darbam ļoti patīkamu telpu ar lielisku gaismu un radošā gaisotne ir darbu veicinoša, nedēļa ir bijusi ļoti ražīga.

Mākslinieki reti satiek skatītājus, bet skatītāji reti redz māksliniekus darbā. Arī gleznotājiem satikt tēlniekus un otrādi strādājot ir reta izdevība. Te tā bija. “Ir nepieciešams, kā jebkuram cilvēkam, apmainīties ar pieredzi, ar idejām. Visi esam mākslinieki, veids, kā domājam, ir dažāds, bet tai pašā laikā strādājam vienā matērijā,” stāsta E. Peršēvics. Lai gan, nāriņu veidojot, viņš ūdenstornī pavadījis visas dienasgaismas stundas un tikpat kā neko nav redzējis ārpus šīs savas Karostas darbnīcas festivāla laikā, viņam tomēr ir tāda sajūta, ka “festivāls bagātina kultūru visā Liepājā, ne tikai Karostā. Liepājai ar to ļoti vajadzētu lepoties”.

“Cilvēki, arī bērni, diezgan daudz nāca un ar interesi. Ļoti liela nozīme tādam festivālam, formāts ļoti jauks, brīvāks, nepiespiests, redzi burvību, telpas, ir plašums, ir izglītojošs, ģimenēm, visām cilvēku zortēm. Tīri enerģētiski man patīk, jūtos fantastiski,” sacīja I. Kalita, piebilstot, ka Liepājā ļoti pietrūkst tādu mākslinieku tikšanās vietu – mākslas telpu un mākslinieku rezidenču.”

Radošie cilvēki uzsver: Karostas ūdenstornis arī telpu apgaismojuma ziņā ir lieliska vieta mākslas rādīšanai. Festivāla rīkotājiem par pārsteigumu R. Ivanovs un A. Apkalne ne tikai ieradās gleznot paši, bet arī atveda savas gleznas izstādīšanai ūdenstornī, un tās šeit paliks līdz vasaras beigām, pastāstīja KGB vadītāja Monta Krafte. Tiesa gan, vēl nav skaidrs, kādos laikos tās būs pieejamas, jo parasti ūdenstornis, kura saimnieks ir SIA “Liepājas ūdens”, ir slēgts un apmeklētājiem to atver ļoti reti. Par apskates laikiem tikšot paziņots atsevišķi.

Svētdien festivāls noslēdzās ar dažādām kultūras norisēm Liepājas cietokšņa daļā – redānā, kur tā apsaimniekotājs vēlas izveidot muzeju.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz