Lai arī pašvaldību pārstāvji vienmēr lepojas ar savu kolektīvu pārstāvniecību svētkos, tas, protams, ir arī finansiāls slogs, lai savējos godam sagatavotu un nodrošinātu ar visu nepieciešamo.

Simtiem metru auduma

Veidojot šī gada Talsu novada pašvaldības budžetu, lielu kumosu no tā atvēlēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vajadzībām. Visbūtiskākā daļa tika tērpu izgatavošanai. Organizatoriskie darbi rit savu gaitu, un īpašu aizķeršanos, lai nodrošinātu svētku laikā visu nepieciešamo, neesot.

Talsu novads ir viens no tiem, kuru skaitliski pārstāvēs visvairāk dalībnieku – no 39 kolektīviem aptuveni 870 cilvēku (izmaiņas pēc skatēm varētu būt nelielas). Taču primārais ir mākslinieciskais gatavošanās process, kur darbs norit nepārtraukti – no vieniem Dziesmu un deju svētkiem līdz nākamajiem. Paralēli tam norit saimniecisku jautājumu risināšana: transports, naktsmītnes, ēdināšana, darba grupas komplektēšana un papildu nepieciešamo speciālistu (mediķi un pašvaldības policijas inspektori) piesaiste. Tomēr pats būtiskākais ir vizuālais dalībnieku izskats.

“Jāpateicas Talsu novada pašvaldībai, kura radusi iespēju šī gada budžetā paredzēt līdzekļus tērpu izstrādei, šim mērķim atvēlot 112 439,20 eiro. No valsts budžeta līdzekļiem guvām atbalstu 30 000 eiro apmērā. Es gan uzskatu, ka līdzekļi tērpiem jāparedz sistemātiski, katru gadu, jo vienā reizē tā ir liela summa. Turklāt svētku gadā izmaksas ir krietni augstākas. Tērpu darināšanai pieteicās tikai viens pretendents, jo tik īsā laikā ir ārkārtīgi grūti izgatavot tik daudz jaunu tērpu,” stāsta Talsu novada pašvaldības Dziesmu un deju svētku koordinatore Ina Jurkeviča.

Pavisam tiks pašūti 219 brunči no 700 metriem austa auduma, 125 vīru Kurzemes bikses, 110 vīru Kurzemes vestes, 160 sievu Kurzemes krekli, 181 sievu Kurzemes veste, 109 sievu cepures, 77 lakati un 36 vainagi, 66 pāri zābaku, 46 pāri kurpju utt. Tērpi tiek darināti 23 amatiermākslas kolektīviem.

Pašvaldības pārstāvji ir bijuši apskatīt Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skolas telpas, kur svētku laikā mitināsies Talsu novada dalībnieki. Par matračiem un pārējo gulēšanai nepieciešamo, kā ierasts, katram jārūpējas pašam. Patīkami ir tas, ka skolā ir veļas mazgājamā mašīna un žāvētājs. Pasūtītas papildu dušas, jo pašreizējais skaits neesot pietiekams. Tā kā parasti Talsu novada dalībnieki nakšņojuši telpās Rīgas nomalē, tad šogad ir paveicies, jo naktsmītne būs centrā. Vēl I. Jurkeviča informē, ka ļoti pozitīvi vērtējams šī gada jauninājums ēdināt dalībniekus viņu atrašanās vietā, nevis likt katras maltītes laikā doties uz nakšņošanas vietu.

Lai tikai tiek uz svētkiem!

Kuldīgas novada domes Kultūras nodaļas vadītājas Daces Reinkopas pieredze, organizējot Kuldīgas novada ļaužu piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos, ir kopš 1994. gada, bet pirms tam bijis arī Skrundas periods. Kultūras darbā D. Reinkopa ir jau 40 gadu.

Jautāta par rūpēm, ar kādām pašvaldībai nākas saskarties saistībā ar svētkiem, viņa skaidro, ka katram svētku dalībniekam uzturam un naktsmītnei pienākas 10 eiro no valsts budžeta, bet pārējo sedz pašvaldība. Pirms skatēm vēl nav zināms, kuri kolektīvi piedalīsies svētkos šogad, bet speciāliste lēš, ka skaits varētu būt tāds pats kā iepriekš – ap 600 dalībnieku, ieskaitot kolektīvu vadītājus un administrāciju. Pašvaldības daļa svētku laikā vien varētu būt ap 40 000 eiro, bet, rēķinot izdevumus kolektīvu uzturēšanai arī starp svētkiem, finansiālais ieguldījums ir daudz lielāks.

“Pašvaldība rūpējas, lai kolektīvi spētu sagatavot repertuāru, lai būtu apģērbti, nodrošināti ar transportu, lai būtu, kur dzīvot un ko ēst. Mūsu uzdevums radīt visus apstākļus, lai viņi varētu darīt savu darbu – uzstāties. Katru gadu liekam budžetā naudu, lai kaut pa drusciņai sagādātu tērpus. Nemaz nav tik daudz projektu konkursu, kuros var prasīt naudu tērpiem. Pārsvarā tie ir LEADER projekti. To veiksmīgi izmantojuši Snēpeles dejotāji, arī vidējās paaudzes deju kopa “Bandava”, viņi nodibinājuši dejotāju biedrību, kura raksta projektus. Līdz ar to viņiem ir vairāki tērpu projekti. Šogad pirmo reizi 25 pastāvēšanas gados kamerkorim “Rāte” būs tautastērpi. Tam pašvaldība piešķīra 24 000 eiro. Bet jauniešu koris “Lai top!” izmanto vecos tērpus, kas savulaik mantoti no rajona patērētāju biedrības. Rudenī devām katram kolektīvam pa 1000 eiro, lai piepērk klāt kādas detaļas. Arī deju kopai “Kuldīgas seniori” iedevām naudu, lai apģērbjas,” uzskaita D. Reinkopa. “Pašvaldība nodrošina 10 procentu līdzfinansējumu, ja kolektīvi startē projektu konkursos, maksā vadītājiem algu, sagādā transportu skatēm un konkursiem.”

Speciāliste priecājas par tendenci pieaugt pašdarbības kolektīvu skaitam: “Uz svētkiem ir reģistrējušies 27 kolektīvi. Klāt nākuši deju kolektīvi – “Renda”, “Rīva” Kurmālē, jauniešu deju kolektīvs “Austra”. “Bandavai” tagad ir divi sastāvi, viņi startē gan E, gan D grupā, kas ir augstākā pilotāža. Pagastu ansambļu sievas ir apvienojušās kopīgā korī “Gaisma”, kas darbojas Kuldīgas Kultūras centrā. Plašas iespējas ir arī lietišķajā mākslā, folklorā.”