Jau daudzus gadus marta sākumā Goda
liepājniece Austra Pumpure svin savus svētkus, aicinot ikvienu domubiedru
apmeklēt dziesminieku festivālu “Austrasdienas”. Arī šis gads nav
izņēmums. Koncertos piedalījās arī jaunie Austrasbērni,
kuriem vaicājām, kā viņi iepazinuši leģendāro Austru Pumpuri un kļuvuši par
daļu no dziesminieku brālības.

16 gadu vecais Marks
Kristiāns Ābele pie Austras mācās ģitārspēli un dziedāšanu jau sešus gadus.
Sākotnēji par Austru Pumpuri viņš uzzinājis no vecmammas. “Man vienmēr ir
patikusi ģitāra kā instruments. Mana vecmamma draudzējas ar Austru, tāpēc
pastāstīja man par viņas daiļradi. Biju ļoti ieinteresēts, sapratu, ka vēlos
iet mācīties tieši pie viņas,” saka Marks. Puisis pastāstīja, ka dzirdējis,
kā Austra spēlē, un tas viņu iedvesmojis. “Sākumā domāju, ka man
neizdosies, bet iespītējos, jo redzēju, kā spēlē lielie Austrasbērni, un arī gribēju tā mācēt. Atceros, man kā iesācējam
sākumā gāja diezgan grūti, bet cītīgi mācījos un, galvenais, klausījos, ko
stāstīja Austra,” norāda jaunietis.

Marks izjutis lielu gandarījumu, kad sācis piedalīties
koncertos. Drīz vien viņš kļuvis arī par drauga nodibinātās grupas “Black
Rose” basģitāristu. Marks stāsta: “Dziesmas, kuras izpildām ar grupu,
vairāk ir smagā roka stilā. Interesanti, bet ar savas grupas kolēģiem, kas man ir
labi draugi, iepazinos vienā no “Austrasdienu” koncertiem. Tagadējais
grupas soloģitārists arī mācījās pie Austras. Bieži tikāmies, un kļuvām par
labākajiem draugiem. Viņš nodibināja grupu un meklēja basģitāristu. Piedāvāja
man pievienoties. Tā arī sāku spēlēt. Teikšu godīgi, sākumā domāju, ka man
nepatiks, jo likās bezjēdzīgi spēlēt pāris nošu visas dziesmas garumā, taču
vēlāk iemīlēju savu lomu grupā. Sanāk, ka, pateicoties Austrai, ne tikai
iemācījos spēlēt ģitāru, bet arī iepazinos ar saviem labākajiem draugiem!”

Puisis uzskata, ka Austras lielākais ieguldījums ir tieši
latviešu tautasdziesmu un Imanta Kalniņa dziesmu popularizēšanā. “Austra man
un, domāju, arī pārējiem jauniešiem, kas pie viņas mācās spēlēt un dziedāt, ir
iemācījusi mīlēt mūsu tautu un valodu. Viņa ir iemācījusi cienīt mūsu pagātnes
dārgumus – vēsturi un dziesmas,” uzsver jaunais Austrasbērns.

Rovēna
Šellija Palkavniece (15 gadu) dzied jau no četru gadu vecuma. Meitene
pastāstīja, ka ģitāru nedaudz spēlējusi, vēl pirms iepazinusies ar Austru.
“Bija par smagu mācīties skolā, apgūt ģitārspēli un dziedāt, tāpēc nācās
no kaut kā atteikties, un tā bija ģitāra,” stāsta Rovēna. Par Austrasbērniem viņa uzzinājusi no
vecākiem. Mamma jau kopš bērnības Rovēnai stāstījusi, kas ir Austra un ko viņa
dara. “Ļoti vēlējos viņu satikt un paklausīties viņas muzicēšanu. Kad man radās
tāda iespēja, sapratu, ka viņa ir mans elks. Ļoti vēlējos baudīt viņas
personību, tāpēc atsāku mācīties ģitārspēli,” stāsta Rovēna Šellija.

Pie Austras Pumpures meitene mācās jau divus gadus.
“Zinu, ka tas nav pareizākais, bet, ja kādreiz bija grūti atrast laiku,
tad tagad ir tā, ka ģitārspēle ir kļuvusi par manu prioriāti,” drosmīgi
atzīst Austrasbērns. Rovēna apbrīno
Austru un izbauda katru mēģinājumu. “Austra ir ar savu raksturu un
viedokli, un tieši tas man viņā patīk. To pat precīzi nevaru izskaidrot. No
tāda cilvēka var daudz mācīties un attīstīt savu individualitāti,” apgalvo
Rovēna. Dziesminiece meitenei ir iemācījusi ieklausīties dziesmu vārdos,
melodijā un baudīt mūziku.

“Viens moments man atmiņā ir patiesi dziļi
iespiedies. Liepājas Olimpiskajā centrā norisinājās koncerts. Kamēr mēs
muzicējām, apkārt staigāja jaunieši, kuri mūs neklausījās. Vēlāk pie mums
pienāca daži no viņiem un jautāja, kāpēc mēs te atnākuši, ja neviens neklausās?
Austra to uztvēra ar humoru un atbildēja ar dziesmu – sāka dziedāt
tautasdziesmu ar vārdiem “kur gribēsim, tur nāksim dziedāt”,”
stāsta jauniete.

“Kā jau vairākums no jaunajiem Austras bērniem, arī
es par viņu uzzināju no vecākiem. Kad sāku mācīties pie Austras Pumpures,
nebiju droša, vai man tas patiks, tāpēc ģitāru viņa man aizdeva. Uzreiz
sapratu, ka tā ir mana sirdslieta. Divu mēnešu laikā es sapratu, ka gribu mācīties,
un tā es nopelnīju, ka vecāki man nopērk pirmo ģitāru,” par saviem
pirmajiem soļiem ģitārspēlē stāsta 15 gadu vecā Renāte Ķeire.

Lai arī meitenei ļoti patīk spēlēt ģitāru, dziedāt viņai
ne vienmēr vēlējusies. “Kādreiz man ļoti nepatika dziedāt. Bija bail, ka
mani sāks kritizēt, jo es nekad nebiju dziedājusi un uzstājusies publikai.
Bieži gāju uz koncertiem, klausījos, kā citi spēlē un dzied. Tad es sapratu, ka
arī vēlos to darīt. Saņēmos un sapratu, ka man tas padodas.” apgalvo
Renāte.  Austra meitenei iemācījusi ne
tikai atvērties publikas priekšā, bet būt arī optimistiskai. “Esmu nedaudz
pesimiste. Piemēram, ja atnāku uz nodarbību bēdīgā noskaņojumā, Austra vienmēr
to pamana un saka, ka es izskatos, it kā uz maniem pleciem būtu visas pasaules
grūtības. Viņa uz visu skatās ar humoru un uzmundrina mani. Austra ir
dzīvespriecīgs cilvēks, viņa ir apliecinājusi, ka nekad nedrīkst padoties, kas
man ir palīdzējis paskatīties uz dažādām situācijām no gaišās puses,” skaidro
pusaudze. Jaunā ģitāriste ir piefiksējusi dažas atziņas, kuras bērniem ir
teikusi Austra: “Viņa nevar iemācīt, bet gan iemācīt iemācīties. Sniedz
kādus pamatus, bet tālākais ir atkarīgs no paša apņēmības. Un vēl – ir jāprot
ne tikai klausīties, bet arī ieklausīties cilvēkos un mūzikā.”

Līdzīgi kā Marks Kristiāns arī Ādolfija Ieva Litavniece (14 gadu) ar Austru Pumpuri iepazinusies,
pateicoties vecmāmiņai. Ar mūziku meitene ir saistīta jau ilgi. “Kopš
septiņu gadu vecuma spēlēju klavieres. Vēlāk vecmamma mani iepazīstināja ar
Austru, un jau sešus gadus pie viņas mācos spēlēt ģitāru. Tagad papildinu savas
teorētiskās zināšanas mūzikas skolā,” lepojas meitene.

Ādolfija ir pamanījusi, ka stundas mūzikas skolā un
mēģinājumi pie Austras stipri atšķiras. “Visi mēģinājumi notiek ļoti
draudzīgā atmosfērā. Austras sabiedrībā vienmēr jūtos brīvi. Nav tā, ka es
atnāku, uzreiz sēžos pie ģitāras un stingri mācos. Mācību stundas norit mierīgā
gaisotnē. Ļoti patīk, kad Austra dalās ar savu dzīves pieredzi. Viņai vienmēr
ir ko pastāstīt. Daudzi skolotāji nav tik garīgi tuvi ar audzēkņiem kā Austra
ar saviem bērniem,” skaidro audzēkne.

Lai arī Imanta Kalniņa dziesmu repertuāra izpildīšana ir
kā akmenī iekalts likums, meitene vairāk ieteiktu dziedāt arī pašu Austrasbērnu sacerētās dziesmas, kas
tāpat ir melodiskas un skaistas. “Austra ir iemācījusi novērtēt un
ieklausīties tieši Imanta Kalniņa mūzikā un vārdos. Patīk arī Kristapa Sudmaļa
dziesmas. Būtu interesanti nomainīt repertuāru, jo tas ļoti atšķirtos no tā, ko
mēs pašlaik dziedam,” uzsver Ādolfija Ieva. Meitene atzīst, ka Austra
Pumpure un visi pārējie Austrasbērni
viņai iemācījuši to, ka viss, kas tiek darīts, plūst caur dvēseli. Pusaudze
atzīst: “Austra mani iedvesmo ar savu entuziasmu un skatījumu uz dzīvi.
Viņa ļoti mīl savu darbu, un viss, ko viņa dara, nāk no sirds.”