Jaunumu vieta
0
Laikā, kad Liepājas centrā jau tapa mūra ēkas, te, starp nelieliem koku puduriem, tikai izretus bija kāds namiņš. Jaunākā mūsu pilsētas daļa izveidojās lēcieniem – tad, kad bija kāds jaunums. Te, tolaik pilsētas nomalē, tapa pirmās pamatīgās ražotnes Liepājā – Drāšu fabrika, Anilīna un krāsu rūpnīca, Eļļas un Linoleja fabrikas. Protams, uzreiz turpat netālu izauga daudzās vēl šodien redzamās divstāvu koka mājas – strādnieku dzīvokļiem. Te, Liepājā, ieradās dzelzceļš, un tapa mūra pils tuksnesī – stacijas ēka.
Savulaik izveidojās Krievijas – Amerikas kuģniecība, un atkal jaunums ienesa kārtējos vaibstus pilsētas sejā – Emigrantu mājas un izbraucējiem paredzēto poliklīniku. Ikviens jaunums uzreiz tika pamanīts. Ne tikai pārējā pilsētā. Tos manīja arī daudzie Liepājas viesi, kuri ieradās caur šo rajonu no galvaspilsētas puses.
Jaunajā pilsētas daļā dzīve bija citādāka, reizēm trauksmaināka nekā tās senākajā pusē – Vecliepājā. Gadatirgos cirka teltis un tingeltangeļi slējās tieši taipus kanāla – Annas tirgū. Strādnieku namu pagalmu rosīgās sievas ar jaunumiem apmainījās veļas mājās pie riktīgiem veļas ruļliem.
Cits dzīves ritms, kas nesa līdzi zināmu dumpīguma garu, tieši šajā Liepājas daļā sauca kopā demonstrantus protestiem 1905.gada revolūcijas laikā, pulcināja zem sarkanajiem karogiem 1940.gada trauksmainajos notikumos. Varbūt tieši dumpinieku tradīcijas šajā pilsētas daļā izauklēja tepat Metalurgu kultūras pilī dibināto roka leģendu – grupu “Līvi”.
Katrs jaunums agrāk un tagad ietekmē visas Liepājas dzīvi – gan granātmetēja piemineklis, gan leģendārā ambrazūra pie Alus darītavas, gan Piena kombināta pazušana, gan slidotava un viss pārējais.
Jaunumu laikam nekad nevar būt par daudz. Tā šogad Dzejas dienās tradicionālu vārsmu vidū izskanēja arī tādas, kas apskatāmas, nevis izlasāmas. Jaunumus varēsim sagaidīt arī no Liepājas Simfoniskā orķestra un viesizrādēs izbraukušā Liepājas teātra. Taču runā, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Kā mākslinieks Harijs Ēberšteins, kā dejas labā diskotēkā un paša dzimtas pirmsākumu meklējumi.
Meklējot jauno, neaizmirst savas saknes katram novēl arī šī “Kultūras Pulsa” veidotāji.
Foto no Jura Raķa privātkolekcijas