Senā liepājniece Julianna atgriežas pilsētā. Tas notiek, pateicoties četriem rīdziniekiem, kas pratuši saskatīt Liepājā tās īpašos vaibstus un kuriem ir iespējas tos atklāt arī visiem citiem redzētgribētājiem.

 Sabiedriskā vieta “Juliannas pagalms” Vecajā ostmalā jau uzņēmusi pirmos iemītniekus, tur notiek nepārtraukta būvniecība un cita rosība, atjaunojot, pārveidojot un darot pieejamu industriālo vēstures mantojumu. Pārāk ilgi tas bijis slēpts aiz žogiem un atstāts vienatnē ar sevi pakāpeniskai sabrukšanai. 

Noķēra pēdējo brīdi

Jaunie īpašnieki – divas rīdzinieku ģimenes – šo vietu iegādājās 2015. gada vasarā. Viena no īpašniecēm, Līga Eglīte, izvadā “Kultūras Pulsu” pa pagalmu starp F. Brīvzemnieka un Kuģinieku ielu, parādot jau paveikto un izstāstot par plāniem. Pārējie īpašnieki ir Pauls Cālītis, Zane Sauka un Jānis Sauka. Neviens no viņiem nav liepājnieks, viņi “vasaro” Pāvilostā un ik pa laikam no turienes atburā līdz Liepājai.

Neatkarīgi cits no cita viņi šo īpašumu jau iepriekš bija redzējuši “ss.lv” pārdošanas sludinājumu sadaļā. “Mums patīk industriālie lofti*, tādi kā Ņujorkā, Monreālā, jebkurā lielajā pilsētā. Un kad mēs ieraudzījām šo… Vārds pa vārdam, un nolēmām – darām! Tāda avantūra,” Līga smejas. Pirms diviem gadiem šī vieta bija “uz grausta robežas”. “Es teiktu, ka mēs noķērām pēdējo brīdi, pirms tā būtu aizgājusi pavisam postā.”

“Mūsu ideja par šo vietu – tas ir dzīvs, interesants, jauneklīgs, sabiedrisks pagalms, kur ir dažāda izmantojuma telpas. Mēs gribam saglabāt vecuma smeķi, vēsturiskumu, un miksējam to ar jauno. Interjerā cenšamies saglabāt vecās detaļas, krāsojumus, neuztaisīt par kaut ko paredzamu, redzētu, dikti sasmukinātu.” F. Brīvzemnieka iela kādreiz saucās Juliannas iela, tāpēc arī vietai šāds nosaukums. “Tas likās tā sievišķīgi un romantiski, un ar atsauci uz vēsturi.” Centrā augs skābardis, kas dos noskaņu un pavēni: “Tas jau ir apgādāts, jau gadu tiek apčubināts Grobiņas “Īvē”.”

Jānis Sauka ir profesionāls arhitekts, viņš gatavo rekonstrukcijas un restaurācijas projektus. “Mums pārējiem tā ir sirdslieta, tas ir kaut kas, kas mums patīk. Ir daudz arī ceļots, un ir izkristalizējies, kā mēs to redzam, un tāpēc ir viegli.” Līgai pašai pieder veikals “Jūgendstila paviljons” Rīgā.

Jo vairāk Liepājā attīstīsies tādi centri kā šis, jo vairāk iegūs visa pilsēta, viņa uzskata. Ostmalā viņa saskata milzīgu potenciālu, kas līdz šim varbūt nav pietiekami izmantots. 

Dabū otru dzīvību

Pirmais “Juliannas pagalma” iemītnieks ir restorāns “MO”, kas te darbojas jau kopš pērnā gada decembra. “Mēs sākām ar to un pamazām virzāmies uz priekšu.” Virs “MO” atrodas plaša loftveida biroja telpa. Tajā maksimāli izmantoti turpat iegūti kokmateriāli, sienās saglabāts patīrīts vecais krāsojums, plašos logu stiklus ierāmē metāls. Zem restorāna ir konditoreja.

Kā iemītnieks ar telpu satikās? Izrādās, pavisam cilvēcīgi ­– vienā bērnudārzā gāja Līgas un “MO” līdzīpašnieka Olafa Saulrieta bērni. Atkal vārds pa vārdam – viņš plānoja pārcelties uz Liepāju, “un mēs teicām – āreče, esam tieši tur noskatījuši īpašumu!” Viņš paskatījies un teicis: jā, savu restorānu redzot tieši šeit.

Restorāns atrodas piebūvē pagalma Ziemeļu korpusā. Lielākā ēka, kur kādreiz rindās stāvējušas šujmašīnas, vēl ir diezgan smagā stāvoklī – no tās savulaik izzagtas metāla sijas, tādēļ viss jānostiprina no jauna. “Metāla lasītāji bija tā pastrādājuši, ka pat bija sev kāpnes uzgāzuši virsū.” Skaidrs, ka pie iemītniekiem pirmās tiks Dienvidu korpusa ēkas pagalma otrajā pusē.

“Kantora mājā”, kā to sauc pagalma īpašnieki, jo tur kādreiz atradies šūšanas fabrikas kantoris, patlaban iekārtojas kafejnīca “Kursas putni”. Tās saimnieks Arturs Butāns ir vārdu turējis – kad ar telpu nomu saistītu problēmu dēļ šai tīkamajai kafejnīcai nācās pamest vietu F. Brīvzemnieka ielā 28, viņš teica, ka tas nebūt nenozīmējot beigas. Turklāt tagad iespējas būs vēl plašākas nekā iepriekš, pasākumi vairs netraucēs kafijas baudītājus un maltīšu ieturētājus, jo tiem būs atsevišķa telpa.

Tajā pašā ēkā jau ir iekārtojusies biedrība “Radi vidi pats” ar visu velodarbnīcu, tā šurp pārcēlās no vecās Muitas mājas.

“Kā jau koka namiņš, tas bija visbēdīgākajā stāvoklī, tāpēc sākumā domājām, ka to vispār neaiztiksim. Bet tad atnāca ideja, ka pareizajiem cilvēkiem, kas māk novērtēt veca koka mazliet apbružātu šarmu, tas varētu interesēt. Un tas ir dabūjis otro dzīvību, jaunus, radošus cilvēkus.”

Turpat blakus pagrabs jau iekārtots alus darītavas “Labietis” bāram. Virs tā – telpas nelieliem birojiem, jo īpašnieki pārliecinājušies, ka tieši tādi ir vajadzīgi, pēc lieliem pieprasījuma nav. Interesenti ir liepājnieki – mazi šūšanas uzņēmumi, tetovēšanas saloniņš, neliela grāmatvedības pakalpojumu firma. 

Atvērts pagalms

“Pagājušogad ļoti veiksmīgi izmantojām Liepājas domes līdzfinansējumu vēsturisko ēku restaurācijai. Restaurējām fasādi un logus.” Līga to nosauc par ļoti labu atspaidu, jo citādāk ir tikai “tāds mūsu entuziasms un privātais finansējums”. Ar pašvaldības atbalstu veikta arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.

Runājot par taustāmām laikmeta liecībām, – remontdarbu laikā griestu pārsegumos atrasts daudz Kētena tipogrāfijā pagājušā gadsimta sākumā drukātu etiķešu konfektēm, burbuļdzērieniem un citām lietām. Atrasts arī viens litogrāfijas akmens. “Un, protams, arī dažādi padomju laika relikti, kas nāk ārā, kad zemi rušina. Tas ir ļoti interesanti.” Apstiprinot cieņu pret vēsturi, Līga pastāsta, ka jau ir izstrādāts logo ar Juliannu. “To, kad būvdarbu lielums būs pabeigts, uz sienas krāsosim. Būs arī informatīvās planšetes, lai var palasīties, kas te ir bijis.”

Šogad nobruģēts un atvērts pats pagalms. Ar senajiem bruģakmeņiem, kas tur izrakti, izlikts “Kantora mājas” pagalmiņš. Atvērtība ir viens no “Juliannas pagalmu” raksturojošiem vārdiem. Te būšot iespējams arī vienkārši baudīt ikdienu. 

uzziņai
/ 20. gadsimta sākumā ēkā, kur tagad ir restorāns “MO”, atradās Augusta Kētena tipogrāfija.
/ Bet jau pirms tam, 19. gadsimta 70. gados, tur atradusies Johana Viktora Nīmaņa drukātava.
/ Cik zināms, tur atradušās arī citas ražotnes, līdz pagājušā gadsimta 50. gados tur tika izveidota šūšanas fabrika. Ar dažādiem nosaukumiem un specializāciju tā darbojās līdz 90. gadiem.
/ Pēdējie iemītnieki – Liepājas šūšanas fabrika “Sprīdītis” (līdz 1996. gadam)            

*Lofts (no angļu val. loft – bēniņi, noliktavas augšējās telpas) – mājokļa vai biroja veids, izveidots, pārveidojot kādreizējās industriālās telpas.