Pagājušā gada nogalē klajā nāca Armanda Pučes  apjomīgā grāmata “Jūs nekad viņu
nenogalināsiet” par kādreizējo liepājnieku un slaveno lidotāju Herbertu
Cukuru.

Rakstīt par pretrunīgi
vērtētām personām ir pateicīgi, bet arī riskanti. Pateicīgi tāpēc, ka autoram
ir iespēja šos vērtējumus pretstatīt un tādējādi grāmatas varoni parādīt kā
dzīvu cilvēku, nevis nopulēt to un nolikt uz pjedestāla visu apjūsmošanai. Bet
riskanti tā iemesla dēļ, ka pietiek lasītājiem just, ka autors uzspiež savu
viedokli, akcentējot vienu no šīm šķautnēm, lai zustu ticamība.

Herbertu Cukuru
joprojām vērtē pretrunīgi. Starpkaru laikā viens no Latvijas
visdaudzinātākajiem cilvēkiem, kurš ar saviem tāllidojumiem ieguva pasaules
slavu un cēla latviešu pašapziņu. Jo tolaik ar paša konstruētām un būvētām
lidmašīnām aizlidot no Rīgas uz Gambiju Āfrikā un Tokiju Japānā bija kaut kas
līdzīgs, kā mūsdienās pacelties kosmosā. Taču Otrā pasaules kara gados Cukurs
bija sadarbojies ar nacistiem un pasludināts par kara noziedznieku, kaut arī
nevienā tiesas prāvā nav pierādīta viņa vaina holokaustā.

Spriežot pēc grāmatas
nosaukuma, varētu šķist, ka autors ar publicistisku kaismi centīsies attaisnot
Cukuru un pārliecināt, ka, nogalinot lidotāju, viņa labo vārdu nogalināt
neizdodas un nekad neizdosies. Taču Armands Puče izvēlējies citu ceļu. Viņš
nedod kā ar āmuru pa pieri, sak, Cukurs nav vainojams slepkavošanā tāpēc, ka es
tā uzskatu. Stāstot, kā notika, autors ļauj lasītājiem pašiem izprast, kāpēc
notika tā un ne citādi.

Vai arī – kā varēja
notikt autora radošajā iztēlē. Jo grāmatas žanru varētu nosaukt par politiski
biogrāfisku piedzīvojumu romānu, kurā ir divas paralēlas sižeta līnijas –
Cukura dzīve un čekas darbība, un to
fonā dažādu laikposmu raksturojums Latvijas vēsturē, uzsverot traģiskāko, kas
sagrieza kājām gaisā Latvijas likteni un cilvēku dzīves. Jo, nebūtu divas
svešas varas tīkojušas pēc Latvijas zemes, nebūtu arī baiso notikumu, kuros
iepina Cukuru.

Šo fonu un abas
paralēlās sižeta līnijas autors būvējis uz atšķirīgiem pamatiem. Fonā viņš ar
enciklopēdisku precizitāti skaidro Latvijas vēstures atsevišķos posmus, bet
tas, kā PSRS izlūkdienests grāva Latvijas valsts pamatus un Latvijas PSR
drošības dienests rīkoja kampaņu pret Cukuru, ir uz faktiem balstīta autora
versija piedzīvojumu žanra garā. Arī grāmatas galvenajā līnijā Puče neatkāpjas
no faktiem Cukura dzīvē, izstaigājot to no Liepājas līdz Brazīlijai, kur
lidotāja ģimene uzturējās pēc kara. Tikai, lai ļautu lasītājiem ieskatīties
šajā dzīvē dziļāk, ne vienu vien epizodi un dialogu autors modelē, paceļoties
iztēles brīvā lidojumā.

Nonākot līdz Cukura un
arī PSRS izlūkdienesta darbībai Otrā pasaules kara gados, nav grūti noprast, ka
abas šīs sižeta līnijas krustosies lidotāja sakarībā. Un tas notiek grāmatas
beigu daļā, kad kļūst skaidrs, kāpēc autora versijā čekai bija izdevīgi vainot Cukuru kara noziegumos.

Ja grāmata izgaisināja
aizdomas par Cukura vainu cilvēku slepkavošanā, tad ne jau tikai emocionāli
izprotot, ka neko tādu lidotājs nebija spējīgs darīt. Vēl vairāk pārliecināja
fakti, proti, pret Cukuru vērstā apmelošanas un degradēšanas kampaņa. Te nu čeka pāršāva pār strīpu, veļot Cukuram
virsū tādas netīrumu straumes, ka nav šaubu – ja cilvēkam piesien to, ko
izdarīt pa spēkam būtu tikai fantastikas filmās, tad tā ir falsifikācija.

Grāmatā dzīvo daudzas
Latvijā (un ne tikai Latvijā) pazīstamas personības. Valsts prezidents Kārlis
Ulmanis, viens no čekas dibinātājiem divdesmito gadu sākumā Maskavā Jēkabs
Peters, Cukura draugs un viņa tāllidojumu koordinētājs liepājnieks Nikolajs
Sudmalis, drošības struktūru vadītājs nacistu režīma laikā Rīgā Viktors Arājs,
Latvijas PSR čekas priekšnieks Alfons
Noviks. Autors aizved lasītājus dažādās vietās austrumos un rietumos no
Latvijas un ieskatās arī Liepājas dzīvē līdz Pirmajam pasaules karam un pēc
Latvijas dzimšanas. Uzzinām visos sīkumos, kā Cukurs konstruēja un pats būvēja
savas lidmašīnas Latvijā un kā hidroplānus Brazīlijā.

Tiesa, šur tur autora
iztēles lidojums ir pārāk brīvs, un vismaz Liepājā notiekošo viņš iecēlis citā
laikposmā. Arī grāmatas galvenais varonis dažās dramatiskās epizodēs atgādina
Džeimsu Bondu. Un tomēr tas intriģē un velk stāstījumu uz priekšu.

Taču grāmata nav tikai interesants un aizraujošs
stāstījums. Tā ir arī nozīmīgs vēstījums par Latvijas likteņgaitām un cilvēku,
kuru divu svešu varu sadursme ierāva savā virpulī un mala, kamēr šī cilvēka
slava kļuva par viņa kapraci. Gan vienīgi fiziskā ziņā, jo Herberta Cukura vārdu
nav izdevies nogalināt.