Vasara vairs nav aiz kalniem, un tas nozīmē, ka ilgi nav jāgaida arī līdz XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, kuriem spraigi gatavojas arī mūspuses koristi un vadītāji. Ļoti saspringts šis laiks ir Liepājas koru apriņķu virsdiriģentei, kora “INTIS” un “Atbalss” diriģentei Ilzei Valcei, kura būs gods būt vienai no šā gada Dziesmu svētku virsdiriģentiem.

– Līdz Dziesmu svētkiem atlicis mazāk nekā pusgads. Kāds šobrīd jums ir garastāvoklis un cik darbīgs jums ir šis laiks?
– Paldies, garastāvoklis man ir ļoti labs, taču sācies intensīvs un saspringts darbs Dziesmu svētku sagatavošanas un sagatavošanās laukā.

– Cik daudz Liepājas un Liepājas apriņķu koristu pošas uz šogad notiekošajiem Dziesmu svētkiem un kā notiek gatavošanās šajā brīdī?
– Precīzu dalībnieku skaitu varēsim uzzināt pēc 1. marta, kad koru kolektīvi iesūtīs pieteikuma anketas dalībai skatēs un norādīs, cik dziedātāju konkrētās balsu grupās plānojuši ierasties Mežaparka estrādē, kā arī pēc skašu rezultātu paziņošanas maija beigās. Tad varēsim skaitīt cāļus – vai visi tiks uz svētkiem. Prognozējamais skaits – ap 300 kora dalībnieku novados un tieši tāpat Liepājas pilsētā, tātad kopā ap 600 dziedātāju, kam jāpieskaita pavadošās personas – iestāžu vadītāji, atbildīgās personas un citi cilvēki. Domāju, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, situācija varētu būt līdzīga – lai arī novados nākuši klāt vairāki kori, jāņem vērā pašreizējā situācija, kad koristu skaits kopumā krītas ekonomiskās krīzes ietekmē emigrējušo iedzīvotāju skaita dēļ.

– Kā mūspuses koristi izskatās, izklausās uz citu pilsētu, novadu fona?
– Viss atkarīgs no tā, ar ko salīdzina. Mūsu puses koriem vēl krietni būtu jāpiestrādā pie vokālās toņa kultūras izkopšanas. Tā kā Liepājas un astoņu tuvējo novadu skatē piedalīsies 22 kori, tad domāju, ka gradācijas būs dažādas. Tomēr, ja ņemam vidējo aritmētisko, jāsaka, ka pagaidām viss ir normas robežās. Cerēsim, ka mazo pašvaldību kori, kas vissāpīgāk izjūt cilvēkresursu trūkumu, tiks ar izvirzītajiem uzdevumiem galā un brauks uz svētkiem.

– Kādas ir lielākās problēmas, ar ko saskaras Liepājas un tuvākās apkārtnes koru vadītāji ikdienā, un kas ir tās lietas, kas uztrauc, gatavojoties tieši Dziesmu svētkiem?
– Lielākā problēma ir kolektīvu dalībnieku arvien pieaugošā noslogotība – gan mācībās un darbā, gan darbojoties vairākās jomās vienlaicīgi, kas būtiski ietekmē mēģinājumu un koncertu procesu. Dažādām vecuma grupām parādās arī atšķirīgas problēmas – jauniešu auditorijai kopumā raksturīga pārlieku liela mobilitāte un vienlaikus arī nenoteiktība, kas ārkārtīgi apgrūtina kolektīvu vadītāju darbu. Vecāka gadagājuma dziedātājiem savukārt grūtāk apgūt mūsdienīgākus skaņu rakstus, ritma zīmējumus, paturēt prātā nošu materiālu. Viena no problēmām ir nesimetriskais balsu grupu lielums, ko nosaka konkrētais dziedātāju sastāvs, piemēram, iztrūkst viena no basu vai tenoru balss grupām. Šad tad jūtama arī pašu kolektīvu vadītāju pretošanās vienam vai otram skaņdarbam – reizēm pat ne grūtības pakāpes dēļ, bet, piemēram, sinkopēta ritma, 5/4 taktsmēra, latgaliešu valodas dēļ. Daži diriģenti nepieņem kādu dziesmu, piemēram, cits Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, cits Jāzepa Vītola “Upi un cilvēka dzīvi”.

Tas, par ko, manuprāt, būtu jāuztraucas, ir drīzāk kora balsu divisi un galējo tesitūru izmantojums sekundu slānī vienlaikus, kā, piemēram, Artūra Maskata “Jāņu dziesmā”, vai ļoti plašs kopējais kora diapazons (Imanta Ramiņa latviešu tautu dziesmu apdarē “Pūt, vējiņi!” u.c.), kas ne visiem koru sastāviem tīri fiziski ir paceļams. Protams, lielu meistarību vienmēr prasījušas Jāzepa Vītola, Emiļa Melngaiļa, Emīla Dārziņa, kā arī atsevišķu mūsdienu autoru skaņdarbu partitūras.

– Ko tad šogad koristi gatavo Dziesmu svētkiem jeb kāds būs repertuārs? Vai ir kādi skaņdarbi, par kuriem koristi, koru vadītāji ir īpaši priecīgi, un kādi, kas dara raizes?
– Šī gada Dziesmu svētku repertuārs lielā mērā balstīts uz Jāņu dziesmām dažādos veidos, jo svētku mākslinieciskā koncepcija saistīta ar saukli “Līgo – lai top!”. No svētku konceptuālā viedokļa raugoties, ir loģiski, ka liela vieta ierādīta tautas dziesmām, piemēram, sieviešu koriem iekļautas tikai un vienīgi tautas dziesmu apdares. Žēl tikai, ka repertuārā netika atstāta, piemēram, Andra Kontauta tautas dziesmas apdare “Saules meitas sagšas raksta”, kas, manuprāt, pelnīti ļoti labi jau bija iesakņojusies sieviešu koru repertuārā un baudīja koru mīlestību. Bet no otras puses, pats fakts, ka sieviešu koru grupai, kas vidēji ir pati spēcīgākā, nav iekļauta neviena oriģināldziesma, Dziesmu svētku piecu gadu cikla griezumā nešķiet pareizi.

Gatavojoties šiem svētkiem, daudz diskutēts par vīru koru repertuāru. Tā kā nav noslēpums, ka vīru kori kopumā valstī iet mazumā, no sešām vīru koru dziesmām divas atsevišķiem koriem individuālā izpildījumā var sagādāt nopietnas raizes – runa ir par Jāzepa Vītola “Kalējs” un Ērika Ešenvalda “Brīvība”. Bet, tā kā Dziesmu svētki ir kopkora dziedājums, tad cerēsim, ka apvienotais vīru koris ar svētku mākslinieciskā vadītāja Ivara Cinkusa uzstādījumu godam tiks galā, īpaši, sveicot Goda virsdiriģentu Robertu Zuiku, kam J. Vītola dziesma veltīta 100 gadu jubilejā.

Jaukto koru dziedātāji īpaši iemīļojuši mūsu novadnieka Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesmu” ar Anitas Kārkliņas dzeju, latviešu tautas dziesmas apdari “Saule brida rudzu lauku” Ilonas Rupaines apdarē, lielie kori labprāt dzied latviešu tautas dziesmu “Pūt, vējiņi” Ramiņa apdarē.

– Kādas ir mūspuses koristu savstarpējās attiecības – koru vadītāji ir izpalīdzīgi, tiekas, lai pārrunātu tuvojošos Dziesmu svētkus, vai tomēr kori katrs vairāk darbojas pats par sevi?
– Viss atkarīgs no attāluma – ja diriģenti strādā vienā iestādē vai novadā, protams, ka saskarsme notiek biežāk, ir iespēja apmainīties domām, izstāstīt savu sāpi. Domāju, ka kopumā savstarpējās attiecības gan novados, gan pilsētā ir koleģiālas un balstītas uz savstarpēju cieņu. Tas, ko varētu vēlēties, ir, lai kolēģi prasmīgāk izmantotu elektroniskos resursus, īpaši informācijas apritē un tās iegūšanā.

– Jūs šajos Dziesmu svētkos būsiet virsdiriģente. Ko tas profesionāli un tīri cilvēciski prasa no jums?
– Uzskatu, ka tā ir ārkārtīgi liela profesionāla uzticība un reizē arī vairāk nekā 25 gadu rezultatīva darba novērtējums. Profesionālā nozīmē būs jācenšas tikt galā ar Mežaparka estrādes akustiskajām īpatnībām, kas izriet no lielo attālumu un apskaņošanas (vai neapskaņošanas) radītajiem efektiem (defektiem) (smaida – aut.piez.), skanējuma sinhronitāti, emocionālo piepildījumu.

Tāpat šogad daudz sestdienās, svētdienās jābrauc pa visu Latviju uz dažādu novadu sieviešu koru kopmēģinājumiem, kur jāiepazīstina dziedātājas ar savu interpretējumu latviešu tautas dziesmai “Caur sidraba birzi gāju” Jura Vaivoda apdarē. Cilvēciski, protams, tas būs spēcīgs emocionāls pārdzīvojums. Nenoliedzami, ka ir arī otra medaļas puse – atņemts laiks manai ģimenei, fizisks nogurums.

– Saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem ir bijušas dažādas diskusijas, īpaši laikā, kad sākās krīze, vai to rīkošanu nepārtraukt un nerīkot, kad būs labāki laiki, vai arī rīkot retāk? Kādas ir jūsu domas šajā jautājumā?
– Kamēr ir latvieši, tikmēr Dziesmu svētku tradīcija varētu pastāvēt – droši vien arī ar ierobežotu finansējumu. Dziesmu svētku būtība nav komercializācija, bet mūsu – reizē romantisko, reizē savrupo un arī nedaudz kašķīgo (ja kādam tas patīk) latviešu sirds atspulgs. Pēc iedzīvotāju skaita un Dziesmu svētku dalībnieku skaita statistikas datu salīdzinājuma vēsturiskā griezumā izriet, ka, kamēr būs viens miljons latviešu, kopkorī būs ap desmit tūkstošu dziedātāju.

– Tūrisma nozarē strādājošie pauduši neapmierinātību, ka ārzemnieki nevarēs tikt uz galvenajiem Dziesmu un Deju svētku sarīkojumiem ierobežoto vietu skaita dēļ. Dziesmu svētku rīkotāji uzsvēruši, ka šie svētki vairāk domāti pašu cilvēkiem, viņi to vairāk pelnījuši.
– Visās jomās jābūt līdzsvaram, arī Dziesmu svētku klātienes apmeklējumā. Normāla situācija neveidojās iepriekšējos svētkos, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī svētku dalībnieku tuvākie cilvēki un paši svētku sagatavotāji, nevarēja dabūt biļetīti. Piemēram, šo 25 gadu laikā abus savus korus biju aizvedusi līdz lielo svētku fināliem, arī 2008. gadā, kaut tūlīt jau bija jādzimst manam trešajam bērnam. Bet tā arī sev un Liepājas Goda diriģentiem Kārlim Kreicbergam un Vilnim Kronbergam (atļaujos viņus tā saukt), kuri visu savu dzīvi ir atdevuši šim procesam, biļetes nedabūjām. Pēc lielā skandāla, ko raisīja ažiotāža ap svētku biļetēm, tika atrastas vēl kādas vietas pēdējās rindās, kur ar lielām grūtībām pēdējā mirklī kādu biļetīti izdevās sagramstīt.

Tāpēc domāju, ka būtu jārīko vairāki koncerti pašā Mežaparka estrādē – tā, kā tas bija tā saucamajos padomju laikos, lai gan ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, gan tūristiem būtu iespēja šos skaistos svētkus apmeklēt personīgi, kas, protams, ir daudz emocionālāks pārdzīvojums, nekā vērojums televīzijas zilajos ekrānos.

– Nobeigumā – ko koristam un jums personīgi nozīmē Dziesmu svētki?
– Milzīgu enerģiju, ko var saņemt, tikai daudziem tūkstošiem cilvēku apvienojoties kopīgā domā, pārdzīvojumā.

Vizītkarte

Ilze Valce
* Dzimusi 1964. gadā.
* Profesore Liepājas Universitātē.
* No 2009. g. – Liepājas BJC Kora studijas vadītāja.
* No 2009. gada – Liepājas pilsētas un 8 novadu koru virsdiriģente.
* Bijusi Baltijas valstu studentu dziesmu svētku “Gaudeamus”, virsdiriģente, virsdiriģente republikas Sieviešu un Vīru koru salidojumos un virsdiriģente Kurzemes novada Dziesmu svētkos.
* LiepU sieviešu kora “Atbalss” mākslinieciskā vadītāja.
* Liepājas jauniešu kamerkora “INTIS” mākslinieciskā vadītāja.
* Liepājas Sarkanā kora diriģente TV3 šovā “Koru kari”.
* Bijusi vokālā pedagoģe un muzikālā vadītāja Liepājas teātra vairākām izrādēm.
* Mamma trīs bērniem.

Inita Gūtmane,