Svētdiena, 28. februāris Skaidrīte, Justs, Skaidra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Kam pacelt dievnamu?

Kam pacelt dievnamu?
22.08.2007 11:40

0

Atslēgvārdi

To, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurā atrodas pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, glābjama, runā jau gadiem. Bet draudzei pacelt dievnamu līdz šim nav bijis pa spēkam. Laiku pa laikam gan ievīdējies pa cerības stariņam. Te savu atbalstu it kā solījuši somi, kam tieši šajā baznīcā sākās ceļš uz valstisko neatkarību. Te atkal vācieši it kā atcerējušies, ka tā celta vācu draudzei un līdz pat repatriācijai pirms Otrā pasaules kara tai arī oficiāli piederējusi. Nu doma, ka dievnamam beidzot jātop sagodātam, Liepājas un Latvijas prestiža dēļ, atkal izcelta gaismā. Un ne tikai.

Lai to īstenotu, kopš pagājušā gada 8.novembra strādā Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds. Zīmīgi, ka tā dibināšanas svinīgais pasākums notika 2006.gada 5.decembrī. Pirms 248 gadiem, 1758.gada 5.decembrī Svētās Trīsvienības baznīca tika iesvētīta.

Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu vada ANTA ZĀLĪTE. Viņai vaicājām, kas šā fonda darbības pirmajā pusgadā izdarīts.

 
– Samērā daudz. Janvārī sagatavota un iesniegta informācija Pasaules pieminekļu fondam, lai Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcai piešķirtu nomināciju “Simts apdraudētākie pasaules pieminekļi.” Nu ir publicēts šo pieminekļu saraksts. Diemžēl Svētās Trīsvienības baznīcas nav šo pieminekļu vidū. Bet mēs nepadosimies. Gatavosim jaunu pieteikumu, lai šajā sarakstā iekļūtu nākamajā reizē, pēc diviem gadiem.

– Labi ir cerēt, ka mūs atbalstīs pasaule. Bet kā ir ar pašu – Liepājas un Latvijas – cilvēku atsaucību? Vai mēs paši saprotam, cik unikāla vērtība ir šis dievnams?
– Fonds vairākas reizes centies pievērst sabiedrības uzmanību baznīcas un tajā esošo ērģeļu problēmām, rīkojot dažādas akcijas, informatīvas kampaņas. Kopš marta sadarbībā ar portālu ziedot.lv ikvienam ir iespēja ziedot naudiņu ērģeļu plēšu remontam. Cilvēku aktivitāte gan varētu būt lielāka. Lai salabotu plēšas, vajadzīgs 4200 latu. Saziedoti pagaidām ap 800 latu. Aprīlī atvērām maksas tālruni 9006181, pa kuru piezvanot iespējams ziedot dievnamam vienu latu. Diemžēl par šā tālruņa izmantošanu jāmaksā samērā liela abonēšanas maksa – 30 latu mēnesī. Tāpēc to aktivizē tikai reizēs, kad notiek lielāki pasākumi vai informatīvas kampaņas. Tāpēc var gadīties, ka vasaras mēnešos – jūnijā un jūlijā, kad ir atvaļinājumu laiks un cilvēku aktivitāte zema, kāds, kurš gribējis zvanīt, nav varējis savu latu ziedot. Arī pārējos mēnešos cilvēku atsaucība nav bijusi liela. Zvanījuši apmēram 60 cilvēku mēnesī.

– Vai ir kādi jauni atklājumi par dievnama stāvokli?
– Maijā te viesojās vācu firmas “Roemer Bio Tec” pārstāvji, kuri apsekoja baznīcas koka interjera daļas. Viņus uzaicinājām tikai ar vienu mērķi: līdz galam izprast, kas īsti notiek ar ērģelēm. Ērģeļmeistars Jānis Kalniņš jau vairākkārt man bija norādījis, ka ērģelēs arvien vairāk pastiprinās ķirmju aktivitāte. Tie mīt visās instrumenta detaļās – stabulēs, vējlādēs, konstrukcijās, plēšās un gaisa kanālos. Šie negantie kukaiņi mīt ne tikai ērģelēs, bet arī visā baznīcā – altārī, kokgrebumos, grīdās, solos. Speciālisti norādīja, ka ķirmji patiešām ir problēma, ka tās nav tikai dievnamu cienošu un mīlošu cilvēku emocijas. Tā ir ļoti nopietna un liela problēma. Ja šajā gadā neveiks nekādus pasākumus, lai ķirmju invāziju piebremzētu, unikālās ērģeles kā muzicējamu instrumentu varētu arī zaudēt. Nule kā esam saņēmuši aptuvenos aprēķinus, cik varētu maksāt ķirmju apkarošana. Visa baznīca būtu jāapstrādā ar speciālām gāzēm, un tās var maksāt ap 40000 eiro.

– Kā to var izdarīt?
– Visu baznīcu ļoti rūpīgi jāiesaiņo speciālās plastikāta plēvēs, lai gāze nenoplūstu. Tai ēkā jāatrodas 72 stundas. Pirms tam telpā ienes koksnes paraugus ar dzīviem ķirmjiem. Ja pēc 72 stundām ķirmji vēl dzīvi, gāzēšanu turpina. Tas ir ļoti liels, pamatīgs darbs, arī sagatavošanās tam ir ļoti darbietilpīga. Vācu speciālisti arī pētīja variantus, kādu gāzi izmantot. Jo šis darbs jāveic ļoti nozīmīgā kultūrvēsturiskā objektā, kur svarīga un saudzējama katra detaļa. Turklāt gāze nedrīkst kaitēt arī apkārtējai videi, cilvēkiem ielās.

– Ko te šopavasar darīja Koksnes ķīmijas institūta speciālisti?
– Viņi pārbaudīja koka interjera detaļas. Somu studenti, kuri šeit strādā, jau pagājušajā gadā bija ievērojuši, ka baznīcas pagrabā ir iemetusies sēne. Koksnes ķīmijas institūta speciālisti sacīja, ka tik milzīga apjoma sēni redz pirmo reizi. Viņi paņēma paraugus un pārbaudīja laboratorijā. Konstatēja, ka, ņemot vērā sēnes pazīmes, baznīcas koka grīdu un pagraba mūri ir inficējusi īstā mājassēne – Serpula lacrymans – jeb tā saucamais brants. Koksnes trupes izraisītājas bazīdijsēnes sugu vēl nav bijis iespējams noteikt, jo tai ir tikai micēlijs, bet nav augļķermeņa. Tā bojājusi grīdas virskārtu. Baznīcā atrodama arī viļņainā antrodija, tā ir sēne, kas izraisa brūno trupi. Īstās mājas sēnes apkarošana arī ir sarežģīts un dārgs pasākums. Bet tas ir jādara.

– Kādi ir speciālistu ieteikumi, lai saglābtu ēkas sienas?
– Koka pāļu augšgalu trupes un koka konstrukcijas režģoga trupes dēļ nevienmērīgi nosēžas galvenās nesošās ēkas konstrukcijas. Turpinoties deformācijām, ķieģeļu mūra velvju pārsegums neizbēgami nonāks pirmsavārijas un avārijas stāvoklī. Tas var radīt draudus cilvēku drošībai, kā arī novest pie būves bojāejas un tās kultūrvēsturiskās vērtības zuduma. Tāpēc jāveic pamatojuma pastiprināšana. Jūlijā jau izsludinājām metu projektu konkursu šim darbam. Tas ir ļoti svarīgs solis. Uzzināsim, kurš ir labākais variants. Ēka ir ļoti liela, darbs apjomīgs. Konkursa darbi jāiesniedz līdz 30.novembrim. Tad zināsim arī, cik tas varētu maksāt.

Ir arī noslēgts līgums ar firmu “AIG”, kura augustā uzsāks priekšdarbus, lai izstrādātu baznīcas restaurācijas koncepciju. Firma to sāks ar mākslinieciski arhitektonisko izpēti, iepazīsies ar visu, kas jau te ir darīts. Ceram, ka līdz gada beigām ar šo uzdevumu tiksim galā. Trešdaļu no darbam nepieciešamās naudas – 1800 latu – esam dabūjuši no Kultūrkapitāla fonda. Bet vajag 6000.

– Vai šos milzu darbus fonds spēs finansēt? Vai bez sabiedrībai piedāvātajām iespējām ziedot dievnamam, ir arī kādi citi, stabilāki finansējuma avoti?
– Tā kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Konsistorija ir viens no fonda dibinātājiem, pirmo ziedojumu – 12000 latu – deva Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca. To fonds izmantoja šajā pirmajā pusgadā. No Liepājas pašvaldības finansiālu atbalstu pagaidām neesam saņēmuši. Ir gan bijušas pārrunas par tādu iespēju ar Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmo vietnieci Silvu Goldi.

Man ir prieks, ka liepājnieks Igo Fomins brīvprātīgi iesaistījies dievnama atjaunošanas projektā. Viņš cenšas fondam palīdzēt informatīvi. Un palīdz organizēt labdarības koncertus, aicina tajos piedalīties māksliniekus. Palīdz popularizēt fondu un baznīcu, aktualizēt šā unikālā kultūrvēsturiskā objekta problēmu. Viņš arī piedalījās Latvijas radio programmā “Kā labāk dzīvot”, kur par to runāja. Pēc tam klausītāji zvanīja un sacīja, ka viņiem prieks, ka kaut kas tāds notiek.

Ir notikušas sarunas ar Eiropas valstu pārstāvjiem par iespējamo līdzdalību baznīcas restaurācijā, jo tā ir ļoti cieši saistīta ar Vāciju. To savulaik cēluši vācieši.

Līdzekļu vajadzēs ļoti daudz. Ir vairāki cilvēki, kuri būtu gatavi investēt baznīcā vai ērģelēm, taču viņi saka, kamēr nebūs sakārtoti ēkas pamati nav jēgas naudu dot citām vajadzībām. Metu projektu konkurss ir nozīmīgs solis uz priekšu. Kad šis projekts būs gatavs, varēs izstrādāt arī tehnisko projektu un iesniegt to kādam no Eiropas Savienības fondiem. Tur būtu reāli iegūt lielāku finansējumu.

Domāju, ka baznīcas atjaunošana veiksies raitāk, kad baznīcā – katedrālē ienāks bīskaps. Esam jau ar viņu pārrunājuši, kā katrs redzam šā dievnama attīstības gaitu. Priecājos, ka skatāmies vienā virzienā. Bīskaps vēlas Svētās Trīsvienības katedrāli padarīt par garīguma un kultūras centru Kurzemē, kur varētu notikt regulāri koncerti un citi pasākumi, protams, saglabājot tā galveno – dievnama funkciju.

– Jums pašai ir ticība, ka izdosies šo dievnamu pacelt?
– Jātic! Tāpēc mēs rīkojam šos koncertus, pasākumus. Mēs gribam stāstīt un rādīt, kāds ir šis dievnams, kas tam vajadzīgs, lai to saglabātu nākotnei. Mēs gribam lielāku ticību, lielāku sabiedrības vienotību, atbalstot šo ideju.

Vizītkarte

Anta Zālīte

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja
Dzimusi 1975.gada 12.septembrī Priekulē.
Mācījusies Pāvilostas skolā, Liepājas 5.vidusskolā, biznesa augstskolā “Turība”, Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds.
Kristīta un iesvētīta Vaiņodes draudzē.
Strādājusi vairākās bankās par projektu vadītāju, par Svētās Trīsvienības baznīcas fonda vadītāju kļuvusi konkursa kārtā. Grib palīdzēt šim dievnamam un Liepājai.
Precējusies. Vīrs Zigmārs Zālītis. Audzina meitu Rēziju Kristu.
Patīk braukt ar automašīnu.

Uzziņai 

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas pamatakmens likts 1742.gada 19.jūlijā.
Tās arhitekts – mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns no Kēnigsbergas. Darbu uzraugs un vadītājs bija Dorna palīgs Johans Mihaels Frēlihs.
Pilastri, dzegas, logu apmales un portāli kalti no Gotlandes smilšakmens, ārējās sienas mūrētas no laukakmeņiem vai ķieģeļiem un apšūtas ar smilšakmens plāksnēm. Jumts klāts ar Zviedrijas kapara plāksnēm.
Mūra darbus pabeidza 1750.gada 17.oktobrī.
Baznīcu iesvētīja 1758.gada 5.decembrī.
Dievnama iekārtas pabeidza apzeltīt 1775.gadā.
Pirmās ērģeles baznīcai uzbūvēja meistars Joahims. Tās nebija izdevušās. To vietā jaunas sāka būvēt vācu ērģeļbūvētājs Heinrihs Andreass Konciuss. Tās pabeidza 1779.gada 26.augustā. Tām bija 38 reģistri. 1885.gadā tās tika papildinātas līdz 131 reģistram.
Svētās Trīsvienības baznīcas portāli ir visspožākais, kas atrodams Latvijas akmens skulptūrā vēsturisko stilu laikmetā.
Pašlaik portāls, arī visa ēka ir pelēka, vairākkārt labota, 18.gadsimtā visa celtne bija dzeltena, bet pilastri, dzegas, balustrāde un portāli – spoži melni.
Baznīcas iekštelpas veidotas greznā rokoko stilā. Ļoti krāšņs ir altāra rentabls, kas griezts kokā, skulpturālie veidojumi un ornamenti apzeltīti, līdzīgi veidoti arī kancele, biktssols, hercoga loža, ērģeļu prospekts un luktas. Par vienu no rokoko kokgriezumu autoriem uzskata Jozefu Slavičeku, kurš, domājams, strādājis pēc slavenā arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli metiem.

Līvija Leine,

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas fonda vadītāja Anta Zālīte ir ticības pilna, ka baznīcu izdosies atjaunot. 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz