Sestdiena, 23. septembris Vanda, Veneranda, Venija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Krūmu māksla ar kvalitātes zīmi

Krūmu māksla ar kvalitātes zīmi
Foto: Krūmu grupas arhīvs
05.10.2018 12:39

Elīna Lāce, "3K"

Atslēgvārdi

Talsu Krūmu mākslas grupu veido mākslinieki ar vārdu, kas izskanējis un turpina skanēt ne jau tikai Talsos un novadā. Daļa sabiedrības apzinās, ka krūmisti paplašina viņu apvāršņus, darot realitāti plašāku un dziļāku, cita daļa viņus nesaprot… Bet neba jau nu tāpēc būtu jāļauj Krūmu mākslu apcirpt par visiem ērtu dzīvžogu! “Vai nu ir māksla, vai nav,” atgādina māksliniece Guna Millersone.

Maija gājiens

Viss sācies 1984. gadā, kad mākslinieki, iepazinušies Mākslas dienās Talsos, sarunājuši 1. maijā pēc darbaļaužu gājiena satikties Vācu kapos un doties gleznot Talsu pauguraini. Grupas nosaukums gan radies tikai desmit cītīgi nogleznotus gadus vēlāk, kad 1994. gadā nolemts sarīkot kopīgu jubilejas izstādi. “Tad Vītolam (māksliniekam Andrim Vītolam – E. L.) izspruka, ka varētu būt tāda Krūmu māksla. Mums taču tiešām ir šī dabas skola, kas dod to spraigumu! Tu glezno ziemā, lietū vai naktī… Tad ir jāsteidzas, ātri jāuzķer tas galvenais, nevis jāuzglezno viss. Visu nevar uzgleznot! Daži cenšas… Lai ņemas! Gan jau laiks izmācīs! Kaut gan tagad skatos, ka daudzi mālē tik netīrīgi un pelēcīgi… Latvijā vēl arvien glezno tā, kā padomju laikā, kā iedresēti. Cilvēki ir iestiguši, sastinguši, laikam bez talanta, iedvesmas, labas kompānijas… Mēs, aptuveni viena vecuma, vienkārši satikāmies, un mums ļoti labi saskanēja. Arī šodien vēl saskan,” Guna apliecina.

Vienāds mākslinieka nervs

1995. gadā Talsu Krūmu mākslas grupas izstādes bija skatāmas trīs muzejos Dānijā, bet turpmākajos gados arī Igaunijā, Zviedrijā, Holandē, Čehijā, Beļģijā, Lietuvā, Turcijā. Vēl nupat, augusta beigās, Talsu mākslinieki piedalījās savas izstādes atklāšanā Vitebskas Mākslas muzejā Baltkrievijā. “Kad Latvijas māksla Eiropā kļuva populāra, arī mēs sākām kaut kur braukt. Redzējām, kas notiek pasaulē. Tas vēl vairāk parāva vaļā to glezniecisko brīvību, tai pašā laikā katram paliekot pašam par sevi. Mums tas mākslinieka nervs ir apmēram vienāds, un to jebkurā izstādē var just. Mūsu darbi kopā klēbējas. Tie ir Talsi, Talsu skola! Emocijas ir vienādas vai ļoti līdzīgas. Patiesībā jau Talsos ir tas pats, kas visur citur: ir bildīšu ražotāji un ir kaut kāda izlase. Mēs visu neliekam ārā. Katram ir sava vieta, sava niša, sava kompānija, tāpat kā citur Eiropā. Ir jābūt kritērijiem – definētiem vai nedefinētiem,” atgādina Guna.

Protams, šo gadu laikā izstādes bijušas ne jau tikai ārzemēs. Krūmu mākslas grupa rīkojusi arī Latvijā pazīstamas konceptuālās izstādes, tādas kā “Plūdi Talsos”, “Katla māksla”, “Talsu gods”, “Talsu tiesa”. Atmiņā paliekošas ir mākslinieku akcijas un performances. “Gribējās kaut ko citādāku paveikt un tai pašā laikā arī baroties no tā, kas šeit notiek. Jau 1998. gadā izrādījās, ka mēs paši varam, ka mums nav jāeksportē māksla no citām vietām, lai pilsētas godu aizstāvētu,” priecājas māksliniece.

Arī šobrīd valstī netrūkst norišu, no kurām krūmisti varētu, kā Guna saka, baroties, lai caur mākslu rosinātu cilvēkus aizdomāties, tomēr tas prasa daudz spēka, laika un līdzekļu, lielu komandas ieguldījumu, ievērojamu domāšanas koncentrāciju. “Mēs to vairs nevaram, tas ir skaidrs… Bet tik bēdīgi arī nav – mēs varam izkopt sevi kā gleznotājus! Tas arī notiek,” atklāj Guna.

Bez ņirdzīgas attieksmes, lūdzu!

Viņa atkal un atkal lieto vārdu “kritēriji”. Bez kritērijiem neiztikt, arī jauniem krūmistiem pievienojoties. “Ir vajadzīga māksla! Piemēram, Modris Sapuns vēl bija pavisam mazs puika, kad redzējām viņa zīmējumus un zinājām, ka viņš mums derēs. Tai pašā laikā ir izglītoti mākslinieki, kuru mākslā ir centība, kaut kas pseido… Un neder! Ir ļoti svarīgi, kā mēs klēbējamies kopā. Vai nu ir tā māksla, vai nav. Esam jau pietiekami seni, lai spētu to pateikt,” uzskata māksliniece.

Šī iemesla dēļ skumjas pārdomas viņā raisa Kurzemes dzejas un mākslas dienā Kuldīgā redzētais. “Kurzemes mākslinieku izstāde bija vienkārši šausmīga! Skaitījās it kā, ka ir žūrija, bet es arī esmu bijusi visādās žūrijās un redzējusi, kā tas mēdz būt, ka profesori atbrauc uz provinci vienkārši paņirgt. Šī izstāde nebija organizēta. Bija paņemts, ko nu kurš atved, un atved jau arī dažādas šausmas. Slikto darbu klāsts bija tik liels… Vienkārši ņirdzīgi izlikti darbi. Tas mani visvairāk satrauc – ka ir tāda attieksme. Ir vajadzīgs kaut kāds balanss! Viss jau nenotiek uzreiz, mākslinieki pienāk un aiziet, daži kļūst ļoti labi, lielākā daļa – ne… Bet, ja tu veido izstādi, tev jādara maksimālais, lai izstāde būtu labāka, tik laba, cik vien var būt! Es arī esmu divas Kurzemes mākslas dienu izstādes taisījusi. Ja nemaldos, par pirmo pat dabūju kaut kādu Mākslinieku savienības balvu, tā ka var dažādi. Jā, protams, tas prasa darbu, bet mēs te tomēr dzīvojam. Un varbūt tomēr gribam kaut ko labāku. Publika jāaudzina! Saprotu, ka dažreiz rokas nolaižas. Tā man arī ir bijis, redzot, ka Talsos nekas diži pa šiem gadiem nav mainījies. Bet vismaz ir savs loks, gana liels skaits cilvēku, kuri ir cits citam interesanti,” novērtē Guna.

Nenolaisties un nesašļukt

Turēšanās pie saviem kritērijiem esot viens no iemesliem, kāpēc Talsu mākslinieki nav ļāvušies tam, kas noticis ar tik daudziem citiem. “Lielākā daļa Latvijas mākslinieku nolaidās un sašļuka pēc atmodas, zaudēja kvalitātes un vēl nav atkopušies. Mums tas nekad nav bijis. Jā, protams, dzīve ir salikusi mūs dažādās vietās, mēs visi esam strādājoši cilvēki, ir tā, kā ir, bet kopumā esam sabalansējuši maizes darbu ar radošo darbu un neesam nolaidušies, tas nu ir skaidrs,” secina māksliniece. Gunai esot svarīgi, ko cits krūmists, piemēram, mākslinieks Zigurds Poļikovs, par viņas veikumu saka. “Viņš jau vispār tikpat kā neko nesaka, bet, ja viņš atzīst, ka ir labi… Vai, ja Džemma Skulme to pasaka, tad tas arī ir,” viņa spriež. Starp citu, viņi abi, Zigurds un Guna, ir konkursa “Gada glezna” laureāti. Z. Poļikova glezna “Šķūnis” šo apbalvojumu saņēma 2015. gadā, bet G. Millersones darbs “Aiz loga” – 2016. gadā.

Un viss jau turpinās – 16. novembrī paredzēta Talsu mākslinieku izstādes atklāšana Rotko mākslas centrā; jau zināms, ka nākamgad būs izstāde kādā galerijā Stokholmā. Tomēr ne jau izstādes ir svarīgākais iemesls mākslinieku kopā būšanai. “Krūmu mākslas grupas galvenā funkcija? Interesanta dzīve! Izstādes, projekti un viss cits jau notiek pats par sevi. Cilvēkiem gribas gleznot, un ko tu tur padarīsi?” Guna smejas.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz