Izlija vīna glāze debesīs,
Un nolija ķiršu kauliņu lietus
Tavā konfekšu dārzā.

Tu nemanīji kā paiet dienas
Tavā krāsainajā iztēlē,
Tu zīmēji svešu sapni.

Es sēdēju uz mākoņa,
Dzēru vīnu un ēdu ķiršus,
Bet tu tā arī nepaskatījies.

2”Ļaunuma puķe”

Nekurienes malā
Zied pavedinoša puķe,
Bez kaisles, bez uguns,
Tās stindzinošais vēsums
Liek aizmirst par visu
Un ielēkt neprāta bezdibenī.

3”Karš”

Mēs sagrāvām tiltus,
Kad modāmies no rīta,
Lai baudītu apelsīnu
Un tēju ar kanēli.

Un aiz loga nav nekā.
Un šeit jau arī tāpat.
Tik vecas vēstules
Un pāris sveces.

Kādēļ vajadzēja graut,
Karot, celt un atkal gāzt?
Mēs aizbēgām no sevis,
Lai aizmirstu šo karu.

ANDRIS ROZENTĀLS

_____________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].