liepajniekiem.lv
Par balvu – liels lepnums
Gluži kā skatītāji, arī Anna Elizabete portālam saka – no visiem skaņdarbiem, kas izskanēja “Lielajā dzintarā”, viņu visvairāk saviļņojušas dziesmas “Atdziedi, dvēsele” un “Manai dzimtenei”. Pēc publikas pieprasījuma tās izskanēja divas reizes.
“Kad diriģēja Jēkabs Ozoliņš un Ilze Balode – tā bija tīra maģija.
Arī man pašai emocijas izlauzās uz āru.
Arī mūsu pašu kora 20 gadu jubilejas koncerts sākās ar “Manai dzimtenei”, un tajā brīdī tas atausa atmiņā,” viņa dalās.
Raimonda Paula mūzika Annai Elizabetei ir tuva. “Man ļoti patīk. Viņa mūzika ļauj atslābt, būt mierā ar sevi un vienkārši ļauties plūdumam.”
Favorītu starp dziesmām viņa neizceļ, viss esot atkarīgs no noskaņojuma un pat laikapstākļiem, kas tobrīd aiz loga.
Anna Elizabete atzīst, ka pēc koncertiem mēdz analizēt gan sevi, gan kopējo skanējumu.
“Es domāju, tas raksturīgs ikvienam koristam – mēs vēlamies augt, saprast, ko varam darīt labāk, kā katrs varam dot savu ieguldījumu kopējā skaņdarbā.
Katrs koncerts ir kā mācību stunda – vienmēr ir kas jauns, ko uzzināt vai vēlēties izprast.”
Kora “Laiks” 20 gadu jubilejas koncertcikls, kas saņēma arī balvu nominācijā “Gada kormūzikas koncerts ārpus Rīgas”, Annai Elizabetei ir vissirsnīgākais, kas piedzīvots līdz šim viņas kora dziedātājas gaitās.
“Dziesmu svētki, protams, ir ļoti īpaši – tāda vienojoša pieredze visai tautai, taču jubilejas koncertcikls bija ļoti personisks. Katrs no mums bija ielicis kādu savu mazo daļiņu, lai tas taptu. Es esmu lepna par to, ka mēs to spējam, ka mēs darām un ka mēs esam.”
Dzied kopā ar mammu
Anna Elizabete Ķēniņa korī “Laiks” dzied četrus gadus, bet viņas ceļš mūzikā aizsākās jau daudz agrāk – 1. klasē, mācoties Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolā. Korī viņa dziedājusi līdz pat skolas beigšanai.
Uzsākot studijas RTU Liepājas akadēmijā, uz brīdi dziedāšanu nolikusi maliņā. “Pirmie divi studiju gadi bija intensīvi, dziedāšanai neatlika laika.
Bet sapratu, ka mūzika mani vilina, un sāku meklēt, kur dziedāt atkal,”
stāsta Anna Elizabete.
Iespēju viņa atrada korī “Laiks”. Bet korī jauniete neiestājās viena. Kad pastāstījusi ieceri mammai Rimmai, arī viņa izteikusi tādu pašu vēlmi. Nu abas dzied vienā korī – Anna Elizabete ir pirmais soprāns, mamma pirmais alts.
Jauniete aktīvi iesaistās arī kora ārpusmūzikas dzīvē – kopā ar draudzeni Elizabeti, kas arī dzied soprānos, viņas rūpējas par kora publicitāti, tostarp sociālajos medijos. Arī mamma Rimma ir aktīva – viņa uzņēmusies kora tērpu pārzines pienākumus.
“Katram ir savi uzdevumi, bet mēs visi strādājam kopā kā komanda.
Nav tā, ka kāds būtu svarīgāks, – katrs dara savu darbu kvalitatīvi, un tas arī veido mūsu vienotību,” atzīmē Anna Elizabete.
Dungo arī mājās
Sarunā ar koristi saklausāmas jūtas, cik daudz koris viņai nozīmē. Lai arī šobrīd viņas ikdiena ir piesātināta – viņa strādā par logopēdi gan bērnudārzā “Delfīns”, gan privātpraksē, kā arī studē maģistrantūrā –, koris palicis nemainīgi svarīgs.
“Koris man ir ne tikai pienākums, bet arī atpūta.
Tas ir mans laiks ar sevi un ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Es nevarētu iedomāties savu dzīvi bez tā,” viņa saka.
Mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā, katru reizi divas stundas. Taču kora dzīve neaprobežojas tikai ar šīm četrām stundām.
“Dziesmas dzīvo manī arī pēc mēģinājuma – dziedu tās mājās, dungoju, skatos notīs, mācos savu partiju. Tas viss, lai palīdzētu salikt to skaisto muzikālo ainu, kādu redz mūsu diriģente Ilze,” atzīst Anna Elizabete.
Koris allaž ir atvērts jaunpienācējiem, tā arī janvārī bija uzsaukums, aicinot pievienoties dziedātgribētājus. Šobrīd īpaši tiek gaidītas vīru balsis.
“Vīri korī vienmēr ir zelta vērtē,”
smej Anna Elizabete, piebilstot, ka uz aicinājumu interesenti ir atsaukušies.
Runājot par kora atmosfēru, viņa raksturo: “Mūsu koris ir ar maigu dvēseli. Koris, kurš tevi atbalsta. Un ne tikai cilvēki korī, bet arī mūsu vadītāja. Kas īpaši svarīgi – mūsu Ilze Balode diriģē ne tikai ar rokām, bet ar sirdi.”
Atbildot uz jautājumu par to, vai korī dziedāt mūsdienās jauniešiem ir “stilīgi”, viņa uzsver – koris piedāvā pavisam citu, vērtīgu dzīves pieredzi.
“Daudziem jauniešiem varbūt pat nav nojausmas, ko tas dod. Bet dziesmu svētki – gan jauniešu, gan lielie – atklāj, cik skaista ir mūsu tauta un tās tradīcijas. Un tas ir svarīgi.”
Logopēdija – sirdsdarbs
Kad pienāca laiks izvēlēties, ko pēc vidusskolas mācīties, kādu arodu apgūt, Anna Elizabete sekojusi tam, kas interesējis pašu, iedvesmojoties arī no saviem vecākiem.
“Mamma ir pirmsskolas skolotāja, bet tētis – ārsts. Mani vienmēr ir interesējusi medicīna, viss saistībā ar cilvēku un runu, un vispār komunikāciju. Sākumā bija doma par to, ka varētu studēt par ārstu vai kaut ko saistībā ar ārstniecību Rīgā. Bet es meklēju dažādas alternatīvas. Un tā nonācu līdz logopēdijai tepat Liepājā.
Daudzi bija teikuši, ka man ļoti labi sanāk saprasties ar bērniem. Un man arī ļoti, ļoti patīk bērni.”
Tikusi budžetā, un, kā jau aktīva jauniete, daudz iesaistījusies arī ārpuslekciju aktivitātēs, piemēram, Studentu padomē.
Trešajā kursā viņa pavadīja pusgadu Beļģijā, studējot Antverpenē. Starptautiskā pieredze bijusi vērtīga, un reizē sapratusi, ka vislabāk jūtas mājās, Latvijā.
Profesijas izvēli viņa ne mirkli nenožēlo, ļoti patīk strādāt tieši pirmsskolā. “Bet man patīk jauni pārbaudījumi, dzīves uzdevumi. Tāpēc
varbūt mainīšu virzienu, pamēģināšu strādāt skolā vai ar īpašajiem bērniem. To laiks rādīs.”
Uz jautājumu, vai logopēdijas nodarbībās bērniem liek dziedāt, Anna Elizabete atbild, ka parasti ne. Tomēr dziedāšana reizēm tiek izmantota kā viena no terapijas metodēm, piemēram, stostīšanās gadījumos, kad palīdz skaņu vilkšana vai ritmizēta runa.
Viņa arī piebilst, ka pašai jau bērnībā dziedāšana bijusi dabiska. “Kad biju maza un sāku lasīt grāmatas, es nevis vienkārši lasīju, bet tekstus izdziedāju,” atceras jauniete.
Vizītkarte
Anna Elizabete Ķēniņa
- Dzimusi 2002. gada 14. novembrī Liepājā.
- Mācījusies Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolā.
- Pabeigusi RTU Liepājas akadēmijas logopēdijas bakalaura programmu; turpina maģistrantūrā “Izglītības zinātnes”.
- Strādā par logopēdi pirmsskolas izglītības iestādē “Delfīns”.
- Basendži šķirnes suņumeitenes Amberas saimniece.
- Dzied jauktajā korī “Laiks”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
