Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra pārstāve Iveta Štelmahere informē, ka atzinības raksts I.Kalnarājai piešķirts par mūža ieguldījumu teātra mākslā, Liepājas pilsētas un tuvējo novadu kultūrvides veidošanā un tradicionālās kultūras saglabāšanā.

“Atzinība tiek izteikta uz Teātra dienu, kas ir 27.martā, bet man tā bija dienu agrāk. Man piezvanīja Tautas mākslas un kultūras centra vadība un lūdza ierasties. Aizgāju, un man bija šis pārsteigums,” pastāstīja I. Kalnarāja.

Viņa ilgus gadus par amatierteātra režisori strādājusi Vērgalē, Dunalkā un Priekulē. “Tagad man ir tikai Liepājas Tautas teātris un manas “Atštaukas”. Nav viegli ar to braukāšanu, un amatierkolektīviem vadītāji arī jānomaina, lai ienāktu jaunas vēsmas,” viņa norāda.

I.Kalnarāja ir Liepājas teātra 1.studijas absolvente un savu aktrises karjeru teātrī uzsāka 1968. gadā.

I. Kalnarājas nozīmīgākās lomas Liepājas teātrī: Nora Ibsena “Leļļu nams” (1974); Heda Ibsena “Heda Galbelere” (1978); Āksts Šekspīra “Hamlets” (1984); Braslas kundze Šekspīra “Jautrās vindzorietes” (1984); Muškātne F.Molnāra “Lilioms” (1996); Sileniece J.Janševska “Precību viesulis” (2000); Galma dāma T.Gabes “Kristāla kurpīte” (2005) u.c.

Aktrise filmējusies arī pazīstamās latviešu kinofilmās un seriālos: “Inspektors Grauds”, “Likteņa līdumnieki”, “Baiga vasara”, “Ziemassvētku jampadracis”, “Par mīlestību pašreiz nerunāsim”, “Emīla nedarbi”, “Parāds mīlestībā” un “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku”.

Jau 25 gadus I.Kalnarāja vada Liepājas Tautas teātri un daudzi gadi veltīti režisores darbam arī Dunalkas, Priekules un Vērgales amatierteātros, kā arī mācot aktiermeistarību studentiem.

1995.gadā Kalnarāja nodibināja Liepājas aktrišu folkloras kopu “Atštaukas”, tās darbībā par galveno mērķi izvirzot folkloras popularizēšanu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, ko sekmīgi realizē.

Pateicoties I.Kalnarājas organizatores spējām, ”Atštaukas” ir viena no aktīvākajām apvienībām Latvijā tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā, aktivizējot arī citas Liepājas pilsētas un apkaimes folkloras kopas.

Ar savu talantu teātra mākslā, zināšanām folkloras un etniskās kultūras nozarē, Inārai Kalnarājai izdevies rast lielisku veidu, kā radīt labvēlīgu vidi folkloras kopu kustībai, bērnu un jauniešu latviskās dzīvesziņas veidošanai Liepājā, kā arī Latvijas novadu dažādu paaudžu iedzīvotāju iesaistīšanai latvisko Godu svinēšanā.

I.Kalnarāja saņēmusi arī Kultūras ministrijas Atzinības rakstu (2015.), Atzinības krusta Zelta goda zīmi (2005.) un Liepājas pašvaldības titulu ”Gada liepājniece” (2004.).