Jauno, šogad pēdējo, žurnāla “Liepājas Vēstules” numuru rotā četri braši vīri, kuri paši sevi nosaukuši par disidentiem un ideālistiem, tomēr tieši viņi savulaik Liepājā uzšķīluši patriotisma dzirksteli, dibinot jauniešu apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”. Par to, kāds bijis šīs organizācijas liktenis un nozīme varēsiet izlasīt ar žurnālā, kas nu jau trešo rudeni iznāk Valsts svētku priekšvakarā.

Ziemas numurs vēstīs arī par par sajūtām, ko ik dienas savā darbā piedzīvo vecmāte Sandra Pēka, tāpat sekosim pa pēdām kontrobandistiem un turpināsim pastaigas pa Liepājas pazemi, šoreiz apciemojot patvertnes. Žurnāls smaržos pēc mandarīniem, kas allaž ir Ziemassvētku un gadumijas priekšvēstneši. Jānis Krastiņš iepazīstinās ar jaunu vārdu Liepājas arhitektūras vēsturē, bet Uļa Gintnere piedāvās Jāņa Sudmaļa saraksti ar saviem laikabiedriem. Edīte Tišheizere atklās kādu misēkli ar aktieru vārdiem, bet “Labvēlīgā tipa” Fredis neslēps, ka Liepājā dzer skotu viskiju un ēd puķkāpostus ar sieru. Tikmēr liepājnieki, kas tagad dzīvo Ķīnā, Zviedrijā un Jaunzēlandē stāstīs par saviem centieniem saglabāt ēdienkartē latvietību. Interesants ir mākslinieka Visvalža Ziediņa mūža gājums, kas tāpat atklāts “Liepājas Vēstuļu” jaunajā numurā. Tajā atrodama arī Dāvja Gūtmaņa eseja par Liepājas vēju, Ilzes Šķietnieces ceļojums uz Māras svētnīcu Sakā, kā arī ņujorkietes Ditas Gruzes stāstījums par etnisko kokteili amerikāņu gaumē. Pazīstama aktrise, mūziķis un sabiedrisko attiecību speciāliste atceras savas Liepājas dienas, atgriezties pagātnē palīdzēs arī fotomākslinieka Gunāra Kopštāla veidotais fotostāsts.

“Liepājas Vēstules” patiešām centušās sagādāt jums jaunu iespēju iepazīt dažādus Liepājas vēstures stāstus, tagadnes vēstījumus un nākotnes prognozes. Un tā kā nākamreiz tiksimies tikai Liepājas dzimšanas dienas priekšvakarā 2013.gada martā, tad ceram, ka ziemu pavadīsiet pāršķirstot šīs, jau divpadsmitās vēstules. Lai gan mūsu uzticīgākie lasītāji sūkstas, ka žurnāls jau pāris vakaros esot izlasīts no vāka līdz vākam, jo raksti patiesi esot aizraujoši.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”