Sestdien stiprais vējš Meteņu svētku dalībniekus no Liepājas muzeja dārza iedzina iekštelpās. Bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāku un skolotāju iepazīstināšana ar senajām latviešu tradīcijām un gadskārtu rituāliem ir muzejpedagoģijas pamatā. Arī nodarbība, kas veltīta Meteņiem, jo senatnē tieši bērni bijuši aktīvi šo izdarību dalībnieki. Muzejpedagoģe Maija Meiere, muzeja Mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Circene, kā arī folkloras kopa “Vēlavas” ieveda sapulcējušos senatnē. Kas īsti ir Metenis?

Tas ir laiks, kas iezīmē pavasara atnākšanu un pēdējās dienas, kad vēl varēja maskoties. Un arī maskas nebija izvēlētas kā pagadās. Katram tēlam – vai tas bija dzīvnieks, vai nereāla, mistiska būtne – bija sava nozīme un savs stāsts.

Muzejnieces pastāstīja bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem, kā īsti šos svētkus svinēja un kāpēc vajadzīgas maskas. Pārģērbšanās rituāls bija vajadzīgs, lai aizbaidītu ļaunos spēkus, lai paliktu vieta labajiem, lai sekmētu auglību. Lai pavasaris zinātu, uz kuru pusi nākt, tas bija jāaicina ar gaismu un lielu troksni. Trokšņa sacelšanai izmantoja dažādus rīkus un senos mūzikas instrumentus, mūslaiku instrumentu priekštečus –  rūceni, klabekli, eglīti.

Maija Meiere pastāstīja, ka Meteņu sarīkojumus vairāk iecienījuši mazie – pirmsskolas vecuma bērni un jaunāko klašu skolēni. Muzeju apmeklējuši un ar latviskajām tradīcijām jau iepazinušies pirmsskolas izglītības iestāžu “Saulīte” un “Sprīdītis” audzēkņi, A.Puškina 2.vidusskolas sākumklašu skolēni, arī interesenti no Aizputes vidusskolas. Tā kā Meteņos vēl pirms Lieldienu gavēņa ieturēja kārtīgu maltīti, tad muzejnieki cienāja viesus ar pelēkiem zirņiem un piparmētru tēju.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Folkloras kopas “Vēlavas” dalībnieki Meteņos nāk šim laikam raksturīgās maskās.