Atklās Liepājas muzeja krājuma ekspresizstādi “Ceļā pie tautastērpa”
liepajniekiem.lv
18.
aprīlī plkst. 16 Liepājas muzeja vēsturiskajā ratnīcā paredzēts atklāt Liepājas
muzeja krājuma ekspresizstādi ”Ceļā pie tautastērpa”, kas iezīmēs Kurzemes
tautastērpu informācijas centra darbības sākumu Liepājas muzejā, informē Muzejpedagoģe Astra Dzērve.
Pēc ekspresizstādes
atklāšanas paredzēta Kurzemes tautastērpu informācijas centra prezentācija.
Centra vadītāja Lia Ģibiete iepazīstinās ar Kurzemes tautastērpa informācijas
centra mērķiem, darbību un turpmākajiem norisēm.
Kā uzsvēra
ekspresizstādes autore un Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļjana
Gintnere, Liepājas muzejs, sākot ar tā izveides sākumiem, ir kļuvis par
nozīmīgāko Dienvidkurzemes etnogrāfiskā mantojuma apzināšanas, vākšanas un izpētes
vietu.
Kad 1911. gadā
skolotājs un vēstures pētnieks Aleksandrs Vēgners sāka veidot Liepājā muzeju,
tajā Lejaskurzemes tautastērpi bija vērtība. Jānis Sudmalis, 1922. gadā stājoties
Kurzemes muzeja biedrības muzeja mantziņa amatā, savu darbību jau bija
apliecinājis kā tautas mākslas un etnogrāfiskā mantojuma pētnieks. Šis muzeja
darbības virziens veidoja muzeja seju.
Tieši
Dienvidkurzeme ar savu bagāto etnogrāfisko mantojumu 1980. gadā veicināja
Latvijas Zinātņu akadēmijas etnogrāfu ekspedīcijas norisi. To vadīja akadēmiķis
Saulvedis Cimermanis. Muzeja speciāliste Uļjana Gintnere Dr. hist. Mirdzas
Slavas vadībā uzsāka padziļinātu Dienvidkurzemes tautastērpu vēstures izpēti. Kā
teicēju atmiņas, tā tautastērpi sagūluši muzeja krājumā, veidojot skaitliski
lielu un saturā vispusīgu un bagātu kolekciju.
Ekspresizstāde
”Ceļā pie tautastērpa” ir simbolisks šī darba izpaudums. Tajā dominē krekli un
cimdi, jo līdztekus praktiskajai nepieciešamībai šiem tautastērpa elementiem
bija svarīga vieta ģimenes godu tradīcijās.
Līgava Rucavā, Nīcā
un Bārtā ar krekliem apdāvināja vīramāti. Kreklus dāvināja arī vīra māsām, bet
Nīcā vēl arī vīra brāļu sievām.
Īpaši daudz tika
dāvināti cimdi. Kāzās ar tiem parasti apdāvināja līgavaiņa vīriešu kārtas
radiniekus – vīratēvu un vīra brāļus. Ar cimdiem pateicās muzikantiem un zirgu
puišiem, Arī pūra vedējam dāvināja cimdus. Tautā tā saukto bēru pūru darināja
gados vecākas sievietes. Bērēs ar cimdiem apveltīja visus, kuri palīdzēja aizgājējam
nonākt līdz dusas vietai – kapsētai.
Izstāde skatāma no
18. aprīļa līdz 12. maijam.
Kurzemes
tautastērpu informācijas centrs darbosies Liepājas muzeja vēsturiskajā ratnīcā
otrdienās un trešdienās no plkst. 9 līdz 17. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot
Liai Ģibietei uz t. nr. 29144696 vai 63422604.