Vēsturnieks jaunajā izdevumā apkopojis vairāku gadu laikā veiktos pētījumus par Jūrmalciema zvejnieku kolhozu ”Sarkanā blāzma”, Pāvilostas zvejnieku kolhozu ”Dzintarjūra” un vareno Liepājas zvejnieku kolhozu ”Boļševiks”, kas vēlāk pārtapa par ”Kursu”, informē Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Autora ilgajos aktīvās darbības gados Liepājas muzejā, ekspedīcijās un izziņas braucienos savāktie materiāli lieliski atspoguļo piekrastnieku dzīves un darba ritmu, kad zvejnieki bija cienījami un pārtikuši ļaudis.

Jūrmalas iedzīvotāju darba tikums un godaprāts bija tās augstākās vērtības, kuras grāmatā atklāj un pamatoti cildina Juris Kriķis.

Pētījums ir vērtīgs ar to, ka tagad, Latvijas zvejnieku kolhoziem aizejot iepriekšējo paaudžu pagātnes atmiņu miglā, ir iespējams izprast Latvijas zvejnieku likteni pēc Otrā pasaules kara, kā arī pirms tam, kad tika likti pirmie pamatakmeņi Latvijas zvejnieku kopdarbībā.

Autors starp trieciendarba nedēļām un sociālistiskās sacensības absurdumu nav pazaudējis pašu galveno – cilvēkus, kuriem pateicoties, vēl šodien Jūrmalciemā, Pāvilostā un Liepājā jūrā iet vīri, turpinās paaudžu pēctecība, un Liepājas Jūrniecības koledžu par savu mācību iestādi izvēlas arvien vairāk jauniešu.

Grāmata bagātīgi ilustrēta ar Liepājas muzeja krājumā atrodamajām fotogrāfijām, tās apjoms ir 228 lappuses, sagatavota Jāņa Lapsas piemiņas biedrībā ar Zivju fonda finansiālu atbalstu.

Priekšvārda autors – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs Andris Cekuls, grāmatas redaktors – žurnālists Gints Šīmanis. Uz vāka – fotomeistara Valda Brauna fotogrāfija.