“Šis ir pirms Otrā pasaules kara izgatavots spriegummainis, kas transformē spriegumu. Tādā vecā izpildījumā, tagad jau tādu nav. Tie ir augstsprieguma pārslēgi, redziet, kādi keramikas izolatori. Šie apavi ir augstsprieguma apģērba sastāvdaļa, lai kaut kur staigājot nedabū strāvas triecienu. Ķiveres gan ir mūsdienu, tajos laikos nebija,” Ķeguma HES celtniecības vēstures izstādi izrāda RTU Liepājas filiāles direktors Voldemārs Kārkliņš.

Enerģētikas muzeja ceļojošajā izstādē “Ķeguma HES – Latvijas enerģētikas lepnums” apskatāmi gan darba rīki, iekārtas un instrumenti, gan arī fotogrāfijas par 20. gadsimta pirmajā pusē vērienīgākā industriālā objekta būvniecību. E. Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija “Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936. – 1940.” ir iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

“Izstādes atklāšanā demonstrēja video, kurā par celtniecības laiku runāja  spēkstacijas cēlājs, ģeneratoru montieris 1939. gadā K. Dumbrājs. Viņš stāstīja, ka visi darbi notikuši ar tādu lielu pacēlumu. Tāpat jau labi maksāja, bet tiem, kas cēla Ķeguma HES, maksāja divreiz vairāk. Patriotisms ir laba lieta, bet tas ir arī jānosedz. Tolaik bija daudz roku darba, izmantoja daudz koka konstrukcijas. Katrs amatnieks nācis ar savu instrumentu kasti, bijis zāģis, cirvis, un visi dūšīgi strādāja,” stāsta V. Kārkliņš.

Viņaprāt, svarīgākais moments šajā izstādē ir, lai tagad jaunie uztvertu, ka tajā laikā uzdrošinājās ķerties pie tādas būves un paveica to ļoti labi. Tā kā izstāde aplūkojama tajā pašā telpā, kur reģistrējas topošie studenti, jaunieši to var apskatīt. “Es nezinu, vai šodien mēs kopumā būtu gatavi kam tādam, kā Ķeguma HES celtniecība toreiz. Lai izstāde jauniešos rosina virzienu uz enerģētiku. Jo ar “trādirīdirallallā” būs par maz, ja nebūs siltuma un gaismas,” saka V. Kārkliņš.  

Ceļojošā izstāde Liedaga ielā 3 skatāma līdz 31. augustam saskaņā ar filiāles darba laiku vasarā.