Liepājas latviešu biedrības nama ēka Liepājā, Rožu laukumā 5/6 šī gada maijā ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

2009. gada 9. Jūnijā Liepājas latviešu biedrības namu apsekoja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas inspektores Ingrīda Vize un Jana Mikuļska. Inspektores novērtējot nama apdares pašreizējo stāvokli, ieteica veikt tehnisko apsekošanu, lai maksimāli saglabātu kultūrvēsturiskās ēkas oriģinālo veidolu. Biedrības nama direktore Vita Hartmane inspektores iepazīstināja ar ēkas tehnisko stāvokli, kā arī priecājās par iespēju parādīt dažas relikvijas un mēbeles, kuras ir restaurētas un saglabājušās no 1935.gada.

Liepājas latviešu biedrības nams ir celts 1934. gadā un ir pilnībā saglabājis autentiskos būvapjomus, fasādes, fasāžu apdari un detaļas. Visi būvniecības darbi 1934.gadā tika pārdoti mazāksolīšanas izsolēs un pēc vairākiem projekta konkursiem 1934.gada 24.maijā biedrības pilnsapulcē nama jaunbūvei tika izvēlēts arhitekta Jāņa Blaua projekts, kurš projektēja  ēku konstruktīvisma un funkcionālisma garā. Projekts ir tipisks mūsu gadsimta 30- to gadu arhitektūrai, tas ir lakonisks un lietišķs. Apjoms risināts stingrās, lietišķās, pat pasausās ģeometriskās formās. Fasādes atdzīvina tikai apšuvuma materiāla faktūra un ritmiskās, horizontālās logu rindas, un pirmā stāva akcentējums ar plašiem stiklojuma laukumiem. Arhitekta J.Blaua projektētais objekts ir viens no ievērojamākajiem funkcionālisma stila paraugiem un ir neatņemams mūsdienu Liepājas pilsētas centra kultūrvēsturiskās vides elements. Ēka uzskatāma par Latvijas brīvvalsts laika nacionālo simbolu tāpat kā Brāļu kapi Rīgā, Brīvības piemineklis, Latviešu biedrības nams Rīgā un tml.

Madara Pūķe,
Liepājas Latviešu biedrības nama projektu vadītāja