liepajniekiem.lv
Liepājas teātra skatītāji aktieri sastop jau divos iestudējumos – “Tēvs klusums” un tikko pirmizrādi piedzīvojušajā “Visi mani dēli”, kur viņš atkal ģimenes tēva lomā.
Silta balss, siltas rokas
Būdams nesaistīts ne ar vienu teātri, aktieris pats izvēlas piedalīties, un, ja ir izvēlējies, tātad interesē un grib to darīt. Izvēles nosaka aktiera intuīcija.
“Vai autors, materiāls manī atsaucas, svarīgi arī cilvēki, kas tur piedalās. Citreiz kompānija, citreiz luga vai ideja. Liepājas teātris ir tā labā kompānija. Man šeit vienkārši patīk,” uzsver Ģirts.
Viņš apmetas teātra dzīvoklī, kā jau visi, kas atbrauc uz iestudējuma laiku.
“Liepāja ļoti patīk kā pilsēta, brīnišķīga!
Kad tikai ieskrien un izskrien, nevar to sajust. Kad nodzīvoju kādu pusotru mēnesi, tad ieeju pilsētas ritmā un ieraugu to pilnīgi citādu.
Dzīvoju Ezerkrastā un atklāju, ka es varu iet uz teātri vienkārši kājām gar jūru, tas ir brīnišķīgs veids, kā izvēdināt galvu pēc mēģinājumiem vai no rīta pirms tiem. Pamanu visādas interesantas mājas.
Braucu ar tramvaju un ieraudzīju Antas Klints plāksni pie mājas, kur viņa piedzimusi. Rīgā ir plāksne pie ēkas, kur viņa dzīvoja, bet te es pēkšņi ieraugu – viņas dzimtā bērnības māja!” priecājas Ģirts.
“Ģirts Krūmiņš ir viens pārsteidzoši silts cilvēks – viņam ir silta balss, viņš silti smaida, silti un tieši skatās acīs,
viņam ir siltas rokas un, šķiet, arī silta attieksme pret dzīvi un visu, ko viņš dara,” kolēģi raksturo dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, kuras lugas “Tēvs klusums” iestudējumā Ģirts atveido tēvu.
Rasa pieļauj, ka šāda attieksme dzīvē nav nākusi viegli.
“Bet man liekas, ka viņš pietiekami veselīgi šobrīd prot svinēt brīvību mazās lietās, un tas noteikti aizrauj līdzi,” viņa saka un iesaka visiem noskatīties Ģirta monoizrādi “Vientuļās planētas sala”, lai patiešām to saprastu.
Monoizrāde Ģertrūdes ielas teātrī un daudzviet Latvijā joprojām ļoti pieprasīta.
Tas ir personisks stāsts par aiziešanu no Jaunā Rīgas teātra, attiecību iziršanu un ceļojumu uz Bali pandēmijas laikā. Vairākus gadus spēlētā izrāde allaž mainās, saka aktieris.
“Pirmkārt, jau līdz ar skatītājiem, kuri iedod toni, kāda šoreiz būs izrāde. Un es pats mainos, nelielas korekcijas ir vienmēr,”
viņš stāsta.
Arī izrādi “Kaimiņš”, kurā Ģirts spēlē kopā ar uzvārda brāli Emīlu Krūmiņu, skatītāji uzņem ar prieku. Rīgā, “Hanzas peronā”, Ģirts pirmo reizi spēlē lomu dejas izrādē “Pāru terapija”.
Savu lomu režisors
Jau vairākus gadus Ģirta dzīvesvieta ir Kuldīgā. “Laba vieta, kur restartēties pēc darba. Esmu Rīgā, tieši šodien braukšu atpakaļ uz Kuldīgu,” aktieris saka mūsu sarunas dienā.
“Dažas brīvas dienas, bet rīt atkal izrāde Liepājā.”
Trīsstūrim Rīga – Kuldīga – Liepāja ir pievienojies arī ceturtais stūris – Tallina. Pagājušā gada rudenī Igaunijas Krievu teātrī, kuru vada latviešu režisors Dmitrijs Petrenko, radīts starptautisks projekts “Varoņi”.
Izrādes režisors ir Rolands Atkočūns no Lietuvas, lomās ir Ģirts, kā arī divi aktieri no Igaunijas un Krievijas.
Liepājā Ģirtu maijā atkal redzēsim Endīnes Bērziņas jauniestudējumā “2401 objekts”.
“Vēl neko nezinu, vien to, ka interesanta angļu luga un mēs tur esam trīs cilvēki – vēl Karīna Tatarinova un Kārlis Artejevs. Nē, nē, tēvs es tur nebūšu,” aktieris precizē.
Teātra zinātniecei Edītei Tišheizerei pirmais iespaids par Ģ. Krūmiņu bijis ļoti spēcīgs.
Daugavpils teātris viesojās Liepājā ar sava aktierkursa diplomdarba izrādi – Pētera Krilova iestudēto Viljama Folknera “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa”.
“Aktierim bija ļoti grūta loma.
Bendžijs bija garīgi atpalicis. Vai varbūt drīzāk garīgi pilnīgāks nekā pārējie, bet viņš nerunāja. Ģirts spēj būt ļoti izteiksmīgs, nelietojot valodu.
Otra tāda loma, ko viņš spēlējis ārkārtīgi ilgi un izcili, ir no “Garās dzīves” Jaunajā Rīgas teātrī, viņš ar Gunu Zariņu bija vecs latviešu pāris. Viss bija pateikts ķermeņa valodā, darbībā, lēnajā domāšanā,” viņa raksturo aktieri.
“Ģirts ir patstāvīgi domājošs un strādājošs un tāds ir arī izrādēs, ko esmu redzējusi pēc viņa aiziešanas no teātra štata. Viņš ir katras savas lomas režisors, tāpēc ļoti labi var iekļauties neatkarīgajos projektos un citos teātros.
Jebkurā gadījumā pratīs izdarīt to, kas lomai vajadzīgs un vislabākais,”
norāda E. Tišheizere.
Darba procesā Ģ. Krūmiņam piemīt ļoti izteikta ētikas izjūta un spēja iedziļināties, pauž Rasa.
“Viņš ir no tiem aktieriem, kuriem sejā var redzēt – ok, tagad viņš ir iegrimis domās par raksturu un materiālu tieši tik dziļi, ka nevajag traucēt, viņš strādā.
Ģirts nepakautrēsies uzdot jautājumus, atbildes kritiski izvērtējot, bet tikai tā ir iespējams nonākt līdz smalkiem un precīziem darba augļiem,” atzīst dramaturģe.
E. Tišheizere atzīmē, ka Ģ. Krūmiņš ir no māksliniekiem, kuri nekad nav bijuši jaunie aktieri.
“Ģirts bija ļoti spēcīga un nobriedusi personība jau tajā brīdī, kad parasti runā par jauniem un daudzsološiem.
Turpmāk arī viņš izmantojis savu personības bagātību. Noteikti ir bijusi izaugsme, bet tā ir viņa iekšējā izaugsme,” saka teātra zinātniece.
Ja jau trīs iestudējumi uz Liepājas skatuves, vai aktieri nevilina doma par pastāvīgu darbu?
“Nē, nē, es savu štata periodu esmu izdzīvojis, zinu, ko tas nozīmē. Es gribu būt brīvs, cik tas vien ir iespējams,” atbild Ģirts.
Vizītkarte
Ģirts Krūmiņš
- Dzimis 1965. gada 17. maijā Pļaviņās.
- Mācījies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Klavieru nodaļā, apguvis aktiermākslu Tautas kinoaktieru studijā un Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultātē.
- Jaunā Rīgas teātra aktieris no 1996. līdz 2021. gadam.
- Saņēmis Latvijas profesionālo teātru skates balvu “Gada labākā debija” (1992) un Spēlmaņu nakts balvu “Gada aktieris” par Kempa lomu izrādē “Vigīlija. Sapnis par nomodu” un Oblomova lomu izrādē “Oblomovs” (2012) .
- 2021. gadā saņēmis Harija Liepiņa balvu.
- Lomas daudzās latviešu spēlfilmās, divreiz nominēts “Lielajam Kristapam”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
