Cellē notverta mirkļa burvība
Saldenieku keramikas mākslas simpozijs ”KUR Keramika. Radošums. Uguns.” pērn debitēja ar skaļu rokkoncertu un pūli magnetizējošu uguns šovu, bet šogad tas visas 12 dienas tikpat kā neizlīda no savas čaulas.
Ieva Vilmane, “Saldus Zeme”
"3K"
Nākamajos gados meklēšot veselīgu līdzsvaru starp abām galējībām – sola simpozija idejas autori un mākslinieciskie vadītāji Agnese Sunepa un Rūdis Pētersons.
”KUR” Saldus kultūrvidē vienīgais pārstāv keramikas mākslu, tāpēc, no vienas puses, tam nav jāpiepūlas, lai ar ko nebijušu piesaistītu uzmanību.
No otras – simpozijs pirmais ved saldeniekus dziļāk keramikas laukā, jo līdz šim viņi nav gājuši tālāk par podniecību; šīs amatniecības nozares darinājumus viņi labprāt skatās izstādēs, iegādājas un pat mēģina izgatavot.
Rūdis un Agnese ir dzīvesbiedri, reizē pārcēlās uz Saldus pusi un kļuva par kolēģiem Saldus Mākslas skolā. Tieši tur viņi atrada savai simpozija idejai uzticamu sabiedroto – Saldus Mākslas skolas direktore Evika Zabarovska uzņēmusies organizatoriskus jautājumus un nodrošina telpas, kurās keramiķiem strādāt un eksponēt darbus.
”Vispirms piedalījāmies Saldus novada pašvaldības rīkotā hakatonā, lai pārbaudītu savas ieceres dzīvotspēju. Toreiz pārliecinājāmies, ka skatāmies uz brīvu nišu, kuru mēs gribētu un mācētu aizpildīt,” atceras Agnese.
Rūdis viņu papildina: ”Esam piedalījušies keramiķu pasākumos Daugavpilī, Ventspilī, Igaunijas pilsētā Kohilā, visi – tālu no mūsu mājām. Vienubrīd sapratām: pieredzēts tik daudz simpoziju, ka zinām, kuras nianses nozīmīgas, kuras – mazsvarīgas, tāpēc kolēģus varam aicināt pie sevis.
Izrādās, forši ne vien aizbraukt ciemos, bet arī uzņemt viesus.”
Pāris gandarīts, ka Saldu izvēlas mākslinieki, kuru vārdi mūsdienu mākslas aprindās komentārus neprasa. ”KUR” jau izpelnījušies Latvijas Keramikas asociācijas uzmanību, pērn dalībnieku vidū bija Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras vadītājs Dainis Lesiņš, šogad – Igaunijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, keramikas 3D printēšanas lielmeistars Lauri Kilusks.
Abos simpozijos piedalījās Rīgas Porcelāna muzejā iecienīta keramiķe Esmeralda Purvišķe un vēl pāris mākslinieku.
”Daudzi dalībnieki atzinās, ka Saldū nebija bijuši. Viņi iedomājās, ka ieradīsies necilā mazpilsētā, taču ieraudzīja sakoptu un skaistu vietu. Par to stāsta citiem, un mākslas cilvēku lokā Saldum veidojas laba reputācija. Mēs esam priecīgi, ka izdodas sasniegt vēl vienu simpozija mērķi,” smaida Agnese.
Rīgas Porcelāna muzeja delegācija Saldū ieradās, nojaušot, ko redzēs, jo vairāki dalībnieki jau iepazīti. Muzejs apsolījis augustā savus izstāžu prožektorus pavērst pret ”KUR” dienās tapušiem darbiem. ”To izlēmām parādīt Rīgā tāpēc, lai paplašinātu skatītāju loku,” paskaidro Agnese.
”Runājot atklāti, mūsu apkārtnē keramikas mākslai nav daudz interesentu, taču simpozijā tapušas augstvērtīgas lietas.”
Rūdis neslēpj, ka pēdējam brīdim nebija izlēmuši, kādā virzienā vedīs šī gada kolekciju, jo pērn iedzīvotāju neieinteresētības dēļ ”sagruva” vīzija par simpozija darbu izstādēm Saldus novada pagastos. Neplānots šķērslis bijis arī tēlotājmākslai piemērotu telpu trūkums ārpus pilsētas.
Toties prasības pēc simpozijam piemērotām telpām Saldū ”izpildītas par 1000%”, runājot ”KUR” dalībnieces Diānas Boitmanes vārdiem.
”Būtu grēks neizmantot Saldus Mākslas skolu, kura uzcelta un aprīkota, lai tajā radītu mākslu! Tajā pietiek vietas, kur visiem 11 dalībniekiem ērti strādāt un nakšņot. Tā zināmā mērā nosaka simpozija noskaņu,” Agnese rezumē dalībnieku atsauksmes.
”Ar igauņiem Lauri Kilusku un Jūnasu Parvi iesākumā smaidījām, ka esam cietumā, jo pirmajās dienās tikai strādājām. Skolas galvenais apdares materiāls ir betons, nelielie balkoni ir ar restotām margām… Vēlāk pārdomājām — esam drīzāk klosterī, kurā nav nekā ikdienišķa,” piebilst Rūdis un ļauj Agnesei domu turpināt.
Simpozijā mākslinieks pavisam atraujoties no ikdienas, tāpēc pilnībā nododas radīšanai – ļoti emocionālam un trauslam procesam.
”Katrs keramiķis ir iekārtojis studiju vai mājās vietu, kur pelnīt maizi – veidot lietas tirdziņiem un veikaliem.
Taču tās nav eksponējamas izstādēs un galerijās, jo neatspoguļo autora radītprieku. Tajās nav notverta mirkļa burvība,” Agnese izjūtām meklē vārdus.
Simpozija dalībnieki kā viens uzsvēra ieguvumus no pieredzes apmaiņas, jo katrā atelpas brīdī cits citam aizgūtnēm stāstījuši, rādījuši, jautājuši, skaidrojuši, pamācījuši… Saldenieku domu gājiens simpoziju varētu aizvest interesantos virzienos, taču viņi rēķinās, ka tos var pamainīt naudas jautājumi.
Šogad māksliniekus atbalstīja Saldus novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions.
Agnese un Rūdis skatās plašāk – būtu lieliski, ja laikmetīgā keramika iedzīvotos Saldū, jo tad kopā ar ventspilnieku simpoziju ”Navigācija” pieņemtos spēkā tiktāl, ka varētu kļūt par atsvaru Daugavpils Marka Rotko mākslas centram.
Laikmetīgajā keramikā tur norisinās visi ievērojamākie procesi un notikumi Baltijā.