Dzejoļu izstādes “Priekš Tevis, ja nezināji…” atklāšanas vakars tika īstenots kopā ar citiem pamatskolas, vidusskolas un augstskolas vecuma jauniešiem, kas bija uzņēmušies sagatavot dzejai atbilstošus klasiskās mūzikas skaņdarbus akordeona, flautas un klavieru izpildījumā.

Dzejoļi tika izstādīti arī “Pegaza pagalma” telpās, un par to noformējumu parūpējās Andreja laba draudzene, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkne un topošā interjera dizainere Katrīna Asberga.

“Es izmantoju daudz sarkanās krāsas, kas, man šķiet, ir ļoti intensīva, jo, iepazīstoties ar autora dzeju, sapratu, ka tā ir spēcīga un emocionāla – parāda autora dusmas un sāpes,” pastāsta jauniete, kura atzīst, ka bijusi nedaudz pārsteigta par drauga vēlmi rīkot šādu vakaru.

Galvenais autora mērķis bija parādīt, ka jaunieši ir spējīgi kaut ko radīt. “Bieži autobusos, skolā vai citur var dzirdēt vecāku cilvēku komentārus, ka gan es, gan mani vienaudži visu laiku pavadām telefonos, ka mēs neko nevēlamies darīt.

Gribu viņiem parādīt, ka mēs esam apņēmīgi un ka ir vērts mums dot iespēju sevi pierādīt,”

pastāsta Andrejs, kurš cer, ka ar izstādi kalpos par paraugu gan vienaudžiem, kuri baidās sevi publiski parādīt, gan tiem, kam ir maldinoši priekšstati par viņa vecuma cilvēkiem.

Rakstīt dzeju Andrejs sāka pavisam nejauši aptuveni pirms gada.

Jaunietim latviešu valodas stundā tika uzdots uzdevums uzrakstīt dažus pantiņus, un, kad viņš vēlāk tos pārlasīja, bijis patīkami pārsteigts.

“Skolotāja pēc tam piedāvāja piedalīties dažādos konkursos, bet man pietrūka dzejoļu, tāpēc ķēros pie to rakstīšanas. Ar laiku sapratu, ka man ir tik daudz ko teikt, ka beidzot varēju izpaust arī to, ko iepriekš nemācēju pateikt skaļi.”

Iesākumā puisi iedvesmoja kāds konkrēts cilvēks, kurš jaunieti bija sāpinājis. Tagad gan tie ir dažādi procesi un notikumi, kas viņā raisa emocijas.

Vakara gaitā varēja novērot, ka dzejoļu autors gan smejas kopā ar vienaudžiem, gan nobirdina asaru, klausoties mūziku, kas tikusi piemeklēta tieši viņa dzejai.

Pēc noslēguma daļas viņš pastāstīja, ka sākumā bijis nedrošs par to, kā viss izskatīsies no malas, bet vēlāk atslābis un baudījis pasākumu.

Viņš atzīst: “Es iztēlojos to, ka tajā brīdī atvados no kaut kā, kas līdz šim bija tik personīgs. Bet, no otras puses, es zinu, ka esmu gatavs atvērt jaunas durvis.

Apzinājos, ka man viss vēl ir priekšā, un tās emocijas dažbrīd mani vienkārši pārņēma, notecēja arī kāda asariņa.”

Viena no pasākuma apmeklētājām Indra pastāsta, ka autoru atceras ļoti maziņu, bet viņu nav redzējusi vairāk nekā 15 gadu. Redzot jaunieti uz skatuves lasot paša sacerētu dzeju, sievietei bijis grūti noticēt, ka tas ir tas pats mazais puika.

Savukārt Nora Vilmane ieradās, lai atbalstītu kādu no citiem iesaistītajiem jauniešiem. “Tagad man ir tādas nopietnas sajūtas, pārdomas. Gribu teikt, ka kaut kas iekšā viņam noteikti ir. Tas viss tikai jāpieslīpē, domāju, ka viņam nākotnē šis varētu izdoties,” pastāsta sieviete.

Pianiste Paula Lībeka pēc koncerta atklāja, ka jūtas uzlādēta un ka nekas nav tik forši kā muzicēt kopā ar draugiem mīļā un draudzīgā atmosfērā.

Jauniete apliecina, ka ar Andreju lepojas un novērtē viņa uzaicinājumu kopā kāpt uz skatuves, lai gan no sākuma tas viņu esot pārsteidzis. Paula pačukst, ka viņas mīļākais dzejolis ir “Tavi vārdi”, jo tas ir tik emocionāls, ka viņa tā vārdus sajūtot pati savā sirdī.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.